Jautājums par to, kurš kļūs par nākamo Baltā nama saimnieku, atstās lielu ietekmi ne tikai uz sasāpējušām ASV iekšpolitikas likstām, bet arī uz turpmāko atbalstu Ukrainai, jo abi prezidenta amata kandidāti līdz šim nākuši klajā ar visai atšķirīgu retoriku.
Tramps netic Ukrainas uzvarai
"Es uzskatu, ka man izdosies diezgan ātri panākt vienošanos starp prezidentu Putinu un prezidentu Zelenski," apgalvo Tramps.
"Manā valstī ir daži, kuri liktu Ukrainai atteikties no lielas daļas savas suverēnās teritorijas, kuri pieprasītu Ukrainai pieņemt neitralitāti atteikties no drošības attiecībām ar citām valstīm.
Šie priekšlikumi ir tādi paši kā Putina priekšlikumi. Būsim precīzi, tie nav piedāvājumi mieram. Tie ir padošanās priekšlikumi, kas ir bīstami un nepieņemami," uzsver Harisa.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nesen vizītē ASV tikās gan ar Džo Baidenu un Kamalu Harisu, gan ar eksprezidentu Donaldu Trampu. Tikšanās ar Trampu teju vai nenotika. Tramps kārtējo reizi uzsvēra savas draudzīgās attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet Zelenskis vizītes laikā bija kritisks par republikāņiem.
Ukrainas prezidents izdevumam "New Yorker" pauda viedokli, ka Tramps nezina, kā apturēt karu, kā arī nosauca republikāņu viceprezidenta amata kandidātu Dž. D. Vensu par pārāk radikālu.
"Ja mēs raugāmies uz Zelenska un Trampa tikšanos, es teiktu – gan ķermeņa valoda, gan vēstījumi. Gan tas, kas izskanēja no Trampa arī pirms tam, un tas, ka šī tikšanās gandrīz nenotika vai notika nu tā – aiz ausīm –, liecina par to, ka tur nav sinerģija, tur nav vienota izpratne par to, kā Ukraina varētu uzvarēt," secina analītikas un risku vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis.
Ukraina gatava sadarboties arī ar Trampa valdību
Tramps jautājumu par Ukrainas atbalstu izmanto savās priekšvēlēšanu kampaņas interesēs, lai izdarītu spiedienu pa Baidenu un Harisu. Tramps apgalvo, ka ASV ir izgāzusies, iesaistoties karā, ka Putins karu nemaz negribot, ka Zelenskis ir biznesmenis un pārdevējs, mēģinot gūt papildu finansējumu Ukrainas aizstāvībai.
"Ukrainas pusē ir pilnīga izpratne, ņemot vērā šo karu, karadarbību, kas jau ir vairāku gadu garumā, ka mieru var nodrošināt tikai, ja ir būtiski panākumi kara frontē," spriež Vargulis.
Uz to norādījis arī Ukrainas prezidents Zelenskis.
"Ja viens cilvēks pasaulē, Donalds Tramps, var apturēt karu 24 stundu laikā, jautājums ir par to, kāda ir cena un kas to maksās? Viņš īsti nesaprot, kas notiek Ukrainā. Tāpēc mums ir jāstrādā ar ASV. Un, ja nāks jauna komanda, mums ar viņiem būs jāstrādā," secina Zelenskis.
Iesaldētais konflikts būtu izdevīgs Kremlim
Arī politikas analītiķis Vargulis skeptiski vērtē Trampa solījumus 24 stundu laikā atrisināt Ukrainas un Krievijas konfliktu.
"Skaidrs, ja šāda pieeja tiks īstenota, tā nebūs ne Ukrainas, ne Latvijas drošības interesēs. Tas būs kaut kāds kompromiss, kas acīmredzami būs izdevīgs arī Putinam Kremlī, kas visdrīzāk būs iesaldētais konflikts, starpvienošanās, kas ļaus Krievijai pārgrupēt savus militāros spēkus un pēc tam ar jaunu ofensīvu īstenot karadarbību."
Taču arī tagadējā ASV valdība varētu darīt vairāk, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret agresoru.
"No praktiskā – mēs nesadzirdējām pašu galveno, proti, ka esošā administrācija – Džo Baidens un viņa cilvēki – atļauj lietot ATACMS tipa raķetes, raķešu sistēmas, arī ārpus Kurskas, arī ārpus tām teritorijām, kas jau šobrīd ir ar ierobežojumiem," norāda Vargulis.
ASV sabiedrība nevēlas vairāk palīdzēt Ukrainai
Vai šo atļauju varam sagaidīt gadījumā, ja vēlēšanās uzvarētu Kamala Harisa?
"Baidos, ka tas automātiski to nenozīmēs. Atbilde nav tikai vēlēšanas. Kopumā atbilde slēpjas tajā, ka Vašingtonā pastāv lielas bažas par to, kā Krievija var reaģēt uz šāda veida aktivitātēm. Divas būtiskākās bailes, kas ir Rietumiem un līdz ar to arī ASV – ka Krievija varētu eskalēt, atbildot uz šīm darbībām. Esam daudz spekulējuši par tēmu taktiskie kodolieroči vai konvencionālie, bet iespējami arī daudz masīvāki gaisa uzbrukumi un šaujot vēl vairāk pa [Ukrainas] civilo infrastruktūru."
"Domāju, ka līdz ar Harisas stāšanos amatā būtiskas izmaiņas tajā, ko šobrīd dara ASV, mēs visdrīzāk nenovērosim," prognozē Vargulis.
"Ukrainas stāsts [ASV] sabiedrībā nav populārs. Proti, tikai 25% sabiedrības uzskata, ka ASV vajadzētu ieguldīties vairāk, nekā šobrīd tā to dara, atbalstot Ukrainu finansiāli un militāri. 75% domā, ka tas jau ir pietiekami."
