Eiropas Savienības (ES) valstu iecere atlasīt uzņemamos bēgļus pēc konkrētiem kritērijiem, piemēram, profesijas vai ģimenes stāvokļa, līdzinās gadsimtiem senai vergu tirgus tradīcijai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Patiesības stunda" norādīja publicists un grāmatas "Deviņas Āfrikas" autors Lato Lapsa un Tuvo Austrumu reliģiju eksperts, Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Jānis Priede.
Lapsa atzina, ka, pēc viņa domām, vien ārkārtīgi niecīga plaisa atšķir senos vergu tirgotājus no mūsdienu politiķiem. Ja vieni vairāk uztraucās par verga fizisko stāvokli, tad otri tāpat uzliek savas prasības patvēruma meklētājiem. "Laiki mainās, bet nemainās cilvēku nepārvaramā vēlme kataloģizēt vai noteikt prasības tiem, kas ir atkarīgi no mums," sacīja Lapsa.
"Ja Sīrijas bēgļi diezgan labās izglītības dēļ skaitās laba prece Eiropā, kā nekā – izglītoti cilvēki, tad no zemēm, kur profesionālās izglītības līmenis nav tik augsts, piemēram, eritrejiešu vērtība nav liela," komentēja Priede.
Priede arī izteica šaubas par to, vai Latvijai patiesi izdosies izvēlēties izglītotos bēgļus. Drīzāk gan, norādīja pētnieks, saņemsim tos, kuri dažādu iemeslu dēļ negribēs doties uz citām zemēm un būs mierā ar tik zemām algām un pabalstiem, kādi ir šeit.
Pētnieks skaidroja, ka tie imigranti, kas meklē ekonomisko labumu, dodas uz Eiropu kā uz laimīgo zemi, kur daudzas lietas pienākas par velti. To parādot arī viņu uzvedība un neapmierinātība bēgļu nometnēs. Toties tie, kas patiešām ir bērgļi, dodas uz Eiropu kā uz vietu, kur varēs smagi strādāt, pat ja tas ļoti atšķirsies no viņu izglītības un līdzšinējās pieredzes.
Komentējot nežēlīgos dzīves apstākļus, kas liek izvēlēties bēgļu gaitas, eksperti atzina, ka Āfrikas kontinets ir viena no vietām, kur cilvēka dzīvībai cena ir visniecīgākā.
Lapsa teica, ka senāk vergs tika iegādāts kā prece, savukārt mūsdienās vergs ir "strādājošs naudas maks", par kuru samaksā viņš pats vai radinieki. "Ja šis naudas maks ir defektīvs vai spītīgs, tad parādās cilvēki, kam neierobežotās varas iespēja rada vēlmi to īstenot daudzos kroplos veidos," teica publicists.
Savukārt Priede lēsa, ka no mūsdienu sabiedrības puses ir liekulīgi šausmināties par cilvēku likteni represīvu politisko režīmu un nemieru nomocītās zemēs, censties mazliet humanitāri palīdzēt, bet necīnīties ar problēmas sakni un nepārtraukt gadsimtu gaitā izkopto cilvēku paverdzināšanas ķēdi.
Ziņots, ka patvēruma meklētāju uzņemšanai divos gados kopumā paredzēts iztērēt 14,9 miljonus eiro, un 8,4 miljoni eiro no šīs summas jārod nacionālajā budžetā.
Pagājušajā pirmdienā koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās. Sīrija un Eritreja tiek minētas kā šo personu izcelsmes valstis.
Dati liecina, ka, bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Tikmēr no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ.
