Latvijas Televīzija: Šī ir Jūsu pirmā vizīte Latvijā kopš stāšanās amatā. Jūsu iespaidi?

Kristens Mihals: Absolūti pozitīvi! Latvijā esmu bijis vairākas reizes, arī agrāk. Un visas vizītes bija ļoti pozitīvas. Sadarbība ar Ministru prezidenti Eviku Silņu vienmēr ir bijusi auglīga un pozitīva. Mēs tikāmies jau vasarā Baltijas premjerministru neoficiālās sanāksmes laikā Palangā, esam tikušies arī Eiropadomē, un viņa ļoti palīdzējusi Igaunijai un man. Līdz ar to es teiktu, ka pirmā vizīte un iespaids ir diezgan optimistisks.

Lai gan ir vējaina diena.

Jā, tā ir. Taču es teicu latviešiem, ka šis ir bezmaksas vējš, kas nāk no Igaunijas enerģētikas attīstības nolūkos. Tādēļ – lūdzu!

Enerģētikas sadarbības projektu kontekstā. Viens no galvenajiem sarunu punktiem šodien bija arī "Rail Baltica" projekts, par ko runājāt arī preses konferencē. Tas ir saskāries ar finansiālām problēmām, vismaz šeit Latvijā, un mēs dzirdējām Latvijas premjeri sakām, ka Latvija, iespējams, nepaspēs to pilnībā pabeigt līdz 2030. gadam. Jūs teicāt, ka savukārt Igaunija to plāno izdarīt līdz 2030. gadam. Vai uzskatāt, ka "Rail Baltica" projekts apdraudēts?

Nē, pats projekts nav apdraudēts. 2030. gads joprojām ir datums, kas ierakstīts kalendāros. Igaunijā šī gada beigās būvdarbi notiks jau aptuveni trešajā daļā no pamatlīnijas. Par pusi no pamatlīnijas jau noslēgti dažādi līgumi. Es zinu, ka Latvijā jums par to ir lielas diskusijas. Bet lielas diskusijas par lieliem projektiem demokrātijā ir normāla lieta. Es teiktu, ka no Eiropas puses, no valdības puses un no premjerministru puses galvenais vēstījums ir, ka mums jācenšas īstenot šo projektu, jo tas ir svarīgs savienojums, un tas ir svarīgs drošībai.

Ja apskatām dažādas iespējas, tad mūsu tranzīts agrāk bija austrumu virzienā. Taču nākotnē droši vien vienīgais tranzīta veids būs preču pārvietošana no ziemeļiem uz dienvidiem vai no dienvidiem uz ziemeļiem. Un arī, ja aplūkojam cilvēku pārvietošanos, ekonomikas attīstības iespējas, pieslēgumu iespējas un drošības jautājumus, tad mums ir nepieciešams "Rail Baltica". Par to nav nekādu jautājumu.

Kopsavelkot es teikšu, ka projekts ir ļoti nepieciešams. Jautājums ir – kurš ko darīs, kurš par ko maksās un tamlīdzīgi. Bet šāda veida jautājumi parasti ir katrā lielā projektā.

Un Igaunijā, lai gan mums šogad ir ļoti sarežģīta budžeta situācija, mēs piešķīrām vairāk līdzekļu "Rail Baltica", lai to pabeigtu līdz 2030. gadam. Redzēsim, kā būs.

Vai jums ir bažas, ka izbūvēsiet sliedes līdz Latvijas robežai, bet šajā pusē nekā nebūs?

Nē, jo, runājot ar Latvijas premjerministri, redzēju, ka viņa izjūt bažas tieši tāpat, kā mēs. Un viņa ir ļoti spējīga un apņēmusies pabeigt "Rail Baltica". Esam tikušies arī iepriekš, kad biju klimata jautājumu ministrs, tostarp atbildīgs par "Rail Baltica" Igaunijā. Tikos ar Latvijas, Lietuvas un Eiropas kolēģiem. Un es teiktu, visi saprot, ka jā, tas ir ļoti dārgs projekts, un jo ilgāks laiks paiet, jo dārgāks tas kļūst. Galvenais ir, ka būtu jākoncentrējas nevis uz visām pārējām dzelzceļa stacijām un tamlīdzīgi, bet ka pamatlīnijai vajadzētu būt pabeigtai un darboties līdz 2030. gadam.

Vai tas attiecināms arī uz savienojumu ar Rīgas lidostu?

No mūsu puses, un droši vien arī no "Rail Baltica" puses, es teiktu, ka savienojums ar lidostu būtu vajadzīgs. Bet jautājums ir par to, kā tas tiks finansēts? Vai tas tiks finansēts ar "Rail Baltica" naudu? Vai, kā latvieši rosināja, publiskās-privātās partnerības formā? Tas jālemj Latvijai.

Sava loma šajos projektos ir arī mūsu valstu ekonomiskajai situācijai. Igaunijā pēdējos pāris gados ir bijusi ekonomikas lejupslīde, recesija. Jūs tikko no tās izkļuvāt ar nelielu pieaugumu pēdējā ceturksnī. Jūsu valdība lēmusi par nodokļu paaugstināšanu, piemēram, PVN nākamgad par diviem procentpunktiem – no 22 uz 24%. Igaunijā tas radījis neapmierinātību.

Tā ir taisnība. Mums ir bijis ilgs ekonomikas lejupslīdes periods, un, kā minējāt, šodien statiskas dati liecināja, ka ceturkšņa griezumā mums bijis pieaugums. Taču tas ir sākotnējais vērtējums, tāpēc nebūsim pārāk pārsteidzīgi. Bet teiktu, ka jā, ekonomikas lejupslīde ir tuvu beigām, un visas prognozes no Centrālās bankas, no Eiropas institūcijām un komercbankām liecina, ka nākamgad mums būs izaugsme aptuveni 2%-3% apmērā.

Runājot par nodokļiem. Jā, mēs ieviesīsim vienu nodokli, tikai vienu, un tas būs spēkā līdz 2027. gadam. Tas būs drošības nodoklis. Tam būs PVN, ienākuma nodokļa un peļņas nodokļa komponente. Tas būs pagaidu nodoklis, likumā jau iestrādāta beigu datuma klauzula.  Šī nauda tiks izmantota jauna bruņojuma, munīcijas iegādei, jo Igaunija ir palielinājusi militāros tēriņus. Tie mums jau ir virs 3% no IKP, un esam apņēmušies iegādāties bruņojumu, munīciju 1,6 miljardu eiro apmērā periodā no 2025. līdz 2031. gadam. Tāpēc mēs ieviešam jaunos nodokļus.

Un es teiktu, ka cilvēki saprot bažas par drošību. Protams, nevienam nepatīk nodokļi - ne valdībai, ne cilvēkiem. Bet, ja jūs dzīvojat blakus Krievijai, jūs saprotat, ka uz spēles likta mūsu izdzīvošana kā valstij, kā nācijai.

Un otrā lieta, ko mēs darām, ir budžeta līdzsvarošana. Jo mums ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji, kas deficītam jābūt ne lielākam kā 3% no IKP.  Tāpēc mēs nākamajos trīs gados samazinām savus valsts izdevumus par 10%. Vienīgie izņēmumi ir bruņotie spēki, policija, skolotāji un pensijas. Viss pārējais tiks nogriezts.

Izdevumu samazināšana un nodokļu paaugstināšana kā PVN. Vai Igaunijai tas ir nepieciešams?

Citas iespējas nav. Ja jāiekļaujas Eiropas finanšu kritērijos, kas ietekmēs katra mājokļa īpašnieka procentu likmi, kā valstij tas ir atbildības un uzticamības jautājums. Un no otras puses, ja jums jāiegulda drošībā, ja dzīvojat blakus Krievijai, tad mums nav citu variantu kā kopīgi to risināt. Un drošības nodoklis ir plaši aptverošs, tas skars visus, tāpat kā drošība – sākot no uzņēmējiem un beidzot ar privātpersonām.

Par drošību un aizsardzību runājot. Arī jaunieceltais NATO ģenerālsekretārs nesen viesojās Tallinā. Jūs šodien Rīgā teicā, ka 3% no IKP militārajiem tēriņiem šobrīd ir minimums, vismaz Baltijas valstīm.

Es teiktu, jā. Es nevēlos dot padomus citām valstīm. Katram būs jāizlemj pašam. Bet NATO rekomendētais līmenis aizsardzībai ir bijis 2% no IKP. Un es teiktu, ka turpmākajos gados un tādā drošības situācijā, kādā mēs esam - es teiktu, ka droši vien ieteicams būtu 2,5% vai 3%.

Es runāju ar NATO ģenerālsekretāru, un nākamgad mēs tiksimies NATO samitā Hāgā, un droši vien tiks apspriests jautājums, vai rekomendētajam līmenim būtu jābūt 2,5% no IKP. 

Bet Igaunija jau ir krietni virs 3%, arī Latvija.

Mēs saprotam, kas ir likts uz spēles. Baltijā mums ir jāturas plecu pie pleca. Mēs zinām, kāds ir mūsu kaimiņš, kurš ir būtisks drauds visai civilizētajai pasaulei un NATO.

Igaunijas iekšpolitikā šobrīd ir daudz diskusiju par nākamā gada pašvaldību vēlēšanām un Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem būs tiesības tajās balsot, ja viņiem ir pastāvīgās uzturēšanas atļauja. Tādi ir Igaunijas likumi. Latvijā pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem nav tiesību balsot. Jūsu partija (Reformu partija) vēlas grozīt konstitūciju, lai Krievijas un Baltkrievija pilsoņiem nebūtu tiesību balsot. Vai tas ir nacionālās drošības jautājums?

Tas galvenokārt ir nacionālās drošības jautājums. Ja paskatāmies uz vēlēšanām, teiksim, Moldovā vai Gruzijā, tad Krievijas ietekme vai Krievijas ietekmes pirkstu nospiedumi ir redzami visur. Tātad, godīgi sakot, Igaunijā galvenās bažas ir par drošību.

Un arī jautājums, ka, ja varat piedalīties, teiksim, Krievijas vēlēšanās, tad kāpēc būtu jāizvēlas piedalīties, teiksim, Igaunijas pašvaldību vēlēšanās? Tātad, godīgi sakot, tas galvenokārt ir drošības jautājums.

Un es teiktu, ka tas nav jautājums par vienu partiju. Parlamentā tam droši vien ir pārliecinošs vairākuma atbalsts. Gan koalīcija, gan opozīcija visi to vērtē vienādi.

Cik saprotu, tad sākotnējais nodoms pēc neatkarības atjaunošanas bija, ka Igaunijā dzīvojošajiem Igaunijas nepilsoņiem būtu tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, bet tagad situācija kopš 2022. gada ir mainījusies.

Jā, diskusijas turpinās. Ceru, ka nākmnedēļ vai aiznākamnedēļ mums būs daži jaunumi un paziņojumi. Bet es prognozētu, ka būs jauni noteikumi, kas attieksies uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Atsevišķi attiecībā uz viņiem?

Redzēsim. Viena iespēja ir definēt, kas drīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piemēram, Eiropas Savienības, NATO dalībvalstu pilsoņi. Šobrīd tiesību eksperti apspriež, kurš ceļš juridiski būtu visdrošākais un labākais veids, lai mainītu konstitūciju.

Kāda veida drošības apdraudējumus Jūs redzat, ja viņiem (Krievijas un Baltkrivijas pilsoņiem) ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās?

Es teiktu, ka galvenais drošības apdraudējums būtu kontekstā ar jautājumu -  vai agresorvalsts pilsoņiem ir jāpiedalās demokrātiskas valsts vēlēšanās? Droši vien atbilde būtu nē. Varbūt pirms 20 vai 30 gadiem Igaunijā, kā visā Eiropā, bija cerības, ka Krieviju līdz ar kapitālismu pārņems demokrātija. Bet tas nav noticis.

Un, godīgi sakot, šobrīd es teiktu, ka katrs saprātīgs cilvēks - arī, ja viņš vai viņa ir Krievijas pilsonis - var saprast, ka brīvām un demokrātiskām valstīm ir jādomā par iekšējo drošību. Īpaši skatoties uz dažādām vēlēšanām, kuras ietekmējusi Krievija.

Ukraina. Situācija frontes līnijās nav tik laba, arī pēdējo mēnešu laikā. Prezidents Zelenskis šonedēļ teica, ka Ukraina saņēmusi tikai 10% no ASV solītās palīdzības kopš pavasara palīdzības pakotnes 60 miljardu ASV dolāru apmērā. Problēmas bijušas arī ar Rietumvalstu atbalsta līmeni kopumā. Kāds ir jūsu viedoklis par pašreizējo situāciju?

Mūsu uzskats ir tāds pats kā Latvijā, ka jādara viss, ko varam, un vēl vairāk, lai palīdzētu Ukrainai. Mēs esam apņēmušies palīdzēt Ukrainai 0,25% no IKP apmērā. Latvija tikpat. Ne visās Eiropas valstīs ir šāds atbalsta un apņēmības līmenis. Bet mēs par to iestājamies.

Pagājušajā Eiropadomē mēs tikāmies ar prezidentu Zelenski. Un, manuprāt, viņa uzvaras plāns ir ļoti ticams. Tas ir labs plāns, lai palīdzētu Ukrainai un arī lai Ukrainu nostādītu tādā stāvoklī, ka Krievija būtu vājākā pozīcijā.

Mums vajadzētu darīt visu iespējamo. Un man ar Eiropu saistās lielas cerības, jo Eiropa ir palīdzējusi Ukrainai, un ka Eiropa palīdzēs Ukrainai. Es uzskatu, ka lielākā daļa Eiropas saprot, kas likts uz spēles Ukrainā. Jo karš Ukrainā ir par brīvību, un arī par mūsu brīvību un demokrātijā balstītu pasauli. Ja jūs atļaujat kādam ar varu mainīt robežas un pēc tam par to vedat sarunas, tad kādu piemēru jūs ar to rādītu?

Tāpēc Baltijai un Eiropai palīdzēt Ukrainai uzvarēt ir vienīgais ceļš uz priekšu.

ASV vēlēšanas tikai pēc dažām dienām. Vai tas var radīt nenoteiktību, arī mūsu reģionā?

Es prognozētu, ka nē. Jo mūsu saites un Baltijas saites ar ASV, kas droši vien ir mūsu lielākais drošības sabiedrotais, vienmēr ir bijušas lieliskas neatkarīgi no administrācijas Baltajā namā. Tāpēc es teiktu, ka Amerikā cilvēki izdarīs savu izvēli, un pēc tam, kad vēlēšanu šovs, kas, iespējams, ir lielākais šovs politikā daudzu gadu laikā, būs beidzies – darbs turpināsies.

Raugoties no drošības viedokļa, Igaunija sniedz savu ieguldījumu drošībā. NATO ietvaros prorocionāli IKP mēs esam starp trim lielākajiem ieguldītājiem aizsardzībā. Arī Latvija dara ļoti daudz.

Tāpēc es par to pārāk nesatraucos. Mūsu saites ar Amerikas Savienotajām Valstīm, neatkarīgi no administrācijas Baltajā namā, vienmēr bijušas balstītas uz partnerību, balstītas uz vērtībām.