Krievijas dronu uzbrukuma atvairīšanas rezultātā vairākās Kijivas apkaimēs tika fiksētas dronu atlūzas. Cietušo nav, bet, atlūzām krītot, tika sabojāts apgaismes stabs, elektrotīkli un ceļa segums, tika bojātas vairākas dzīvojamās ēkās un privātmājas. Sprādziena vilnis izsitis logus kopmītnes ēkā, kā arī kādā biroju kompleksā.
Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka visā Ukrainā notriekuši 66 no 96 krievu droniem, kamēr 27 esot nozuduši no radara, viens ielidoja Baltkrievijas teritorijā, bet vēl divi varētu atrasties Ukrainas gaisa telpā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā paziņoja, ka oktobrī Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vairāk nekā 2000 "Šahed" tipa trieciendroniem.
Viņš arīdzan norādījis, ka tik liels skaits "Šahed" dronu nozīmē vairāk nekā 170 000 komponentu piegādi Krievijai, kam bija jābūt nobloķētai.
"Tas viss tiek piegādāts Krievijai no ārzemēm. Un tas diemžēl nāk no Ķīnas, Eiropas, Amerikas uzņēmumiem - daudzi mikroieguldījumi pastāvīgajā Krievijas terorā. Tas kārtējo reizi atgriež pasauli pie nepieciešamības strādāt daudz vairāk, lai kontrolētu specializēto komponentu un resursu eksportu. Lai nedotu Krievijai iespēju apiet sankcijas, kas jau sen ir noteiktas pret to šī kara dēļ," teica Zelenskis.
"Tas pats, kas ar "šahediem", notiek arī ar krievu raķetēm. Tās visas satur komponentes no citām valstīm.
Cīnīties ar Krievijas triecieniem nozīmē cīnīties par Krievijai noteikto sankciju stiprumu. Sankcijas jāpaplašina, un tām jābūt efektīvām.
Un katra sankciju apiešanas shēma ir noziegums pret cilvēkiem un pasauli. Tieši šīs shēmas ļauj Krievijai stiprināt Irānas un Ziemeļkorejas režīmu varu. Tas ir globāls drauds. Un to var novērst tikai globāls spiediens," sacīja Zelenskis.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
