Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija regulāri atjaunina informāciju par vēlētāju aktivitāti un pēdējie dati liecina, ka līdz šim ir nobalsojuši jau vairāk nekā 1,46 miljoni jeb aptuveni 48% reģistrēto vēlētāju.
Vēlēšanu reģistros ir ierakstīti vairāk nekā 2,7 miljoni vēlētāju, taču vairāki eksperti sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka šie saraksti ir novecojuši un patiesais vēlētāju skaits ir ievērojami mazāks.
Latvijas Radio korespondents devās Kišiņevas ielās, lai pajautātu vietējiem iedzīvotājiem, vai viņi jau ir izdarījuši savu izvēli.
"Tas ir pienākums pret mūsu valsti, pret mūsu nākotni. Nezinu, kurš uzvarēs, to mēs rīt redzēsim. Būs pārmaiņas, tās jau notiek," sacīja Nikolajs.
"Jo mūsu pienākums ir balsot par savu zemi, par savu un savu bērnu nākotni. Noteikti būs pārmaiņas un uz labu," sacīja arī kāda gados jauna sieviete.
"Šī ir mana valsts, mana dzimtene. Ja neviens nebalsos, kas tad notiks? Ceru, ka būs pārmaiņas. Cerība mirst pēdējā," teica Viktors.
Bet pensionāre Ļubova neslēpa, ka savu balsi atdeva par pašreizējo prezidenti Sandu: "Svarīgi, lai būtu normāls prezidents. Mūsu Maija, gudra sieviete. Pabeigusi skolu ar zelta medaļu, institūtu ar sarkano diplomu. Maija ir pieredzējusi. Protams, viņai ir grūti vadīt valsti, ja ir šie oligarhi, bet viņa tiks galā, jo viņa ir ekonomiski gudra. Tāpēc mēs viņu ievēlējam un nemaz to neslēpjam. Domāju, ka būs pārmaiņas. Viņa zina savu mērķi un mēs viņu atbalstām."
Pašreizējā valsts prezidente Sandu cer saglabāt amatu vēl uz četriem gadiem, bet viņas vietā vēlas stāties bijušais ģenerālprokurors Stojanoglo. Priekšvēlēšanu cīņa aizritēja savstarpēju apvainojumu gaisotnē. Nekur nav pazudušas arī bažas par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu iznākumu, tostarp ar vēlētāju piekukuļošanu.
Visa uzmanība cīņai par prezidenta krēslu
Pirms divām nedēļām notikusī Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un referendums par valsts virzības uz Eiropas Savienību (ES) nostiprināšanu konstitūcijā noslēdzās negaidīti. Proeiropeiskā prezidente Maija Sandu saņēma tikai 42% balsu, bet izmaiņas konstitūcijā atbalstīja tikai nedaudz vairāk par 50% balsojušo.
Lai gan vietējie prokremliskie spēki centās apstrīdēt referenduma iznākumu, Moldovas Konstitucionālā tiesa šonedēļ apstiprināja balsojuma rezultātus.
Tagad visa uzmanība ir vērsta cīņai par prezidenta krēslu. Tajā ir palikuši divi kandidāti – valdošās Rīcības un solidaritātes partijas izvirzītā Sandu, kura ir pie varas kopš 2020. gada, un Aleksandrs Stojanoglo, kuru atbalsta promaskaviskā Sociālistu partija.
Pirms vēlēšanu otrās kārtas abi kandidāti ir aktīvi centušies pārliecināt vēlētājus balsot par sevi.
Stojanoglo, kurš beidzot ir nosodījis Krievijas agresiju Ukrainā, uzskata, ka Moldovai nevajadzēja pievienoties starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, jo tādējādi Moldova zaudēja lielu eksporta tirgu un lētus energoresursus.
Viņš ir pārliecināts, ka Moldovai ir jāvirzās uz Eiropas Savienību, bet vienlaikus jāveido labas attiecības arī ar Krieviju.
Stojanoglo esot gatavs tikties ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu, ja tas būšot Moldovas iedzīvotāju interesēs.
Savukārt Sandu priekšvēlēšanu plakāti vēstīja: "Glābsim Moldovu!" Prezidente uzstāj, ka tikai viņas vadībā Moldova turpinās ceļu uz Eiropas Savienību, un apgalvo, ka viņas sāncensis Stojanoglo ir vājš cilvēks, kuru varētu izmantot ietekmīgi oligarhi, ar to, visticamāk, domājot Krievijā dzīvojošo miljardieri Ilanu Šoru.
Sandu arī brīdina, ka Krievijai simpatizējošs prezidents apdraudētu Moldovas preču eksportu uz ES, bezvīzu režīmu ar bloku un finansiālās palīdzības saņemšanu no Briseles.
Izskan "vardarbīga retorika"
Žurnālists Vitālijs Sprinčāna sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Moldovas sabiedrība pašlaik ir ļoti polarizēta.
"No vienas puses, izskan vardarbīga retorika, kad grupas, kuras atbalsta kandidātus, apmainās ar savstarpējiem apvainojumiem. Sabiedrībā valda bailes, kuras veicina abi kandidāti ar saviem paziņojumiem, ka pienāks pasaules gals, ja nebalsos par viņiem: "Ja jūs balsosiet par mums, tad mēs jūs aizsargāsim no krievu tankiem, ja jūs nebalsosiet par mums, tad te būs "gejropa"."
Būtībā valda apokaliptiska noskaņa. Iespējams, ir arī daudz vilšanās. Tas daļēji izskaidro šo eskalāciju.
Un, sakot vilšanās, es domāju, ka daudzi cilvēki, jo īpaši varas pārstāvji, manuprāt, bija nepatīkami pārsteigti par referenduma un prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas iznākumu. Tas viņiem rada trauksmi, jo viņi nejūtas tik neuzvarami kā iepriekš. Tāds vairāk vai mazāk ir noskaņojums šobrīd. Esmu diezgan pesimistisks par to, ka šis noskaņojums varētu mainīties pēc vēlēšanām," sacīja Sprinčāna.
Pēdējās aptaujas rādīja, ka Sandu ir neliels pārsvars pār Stojanoglo, tomēr gandrīz ceturtā daļa respondentu nebija izlēmusi, par kuru kandidātu balsot.
Kurš par ko varētu balsot
Latvijas Radio uzrunātais politologs Andrejs Kureraru iezīmēja, kādas vēlētāju grupas varētu balsot par abiem prezidenta amata kandidātiem.
"Ir skaidrs, ka daļa no kandidātiem, kuri neiekļuva otrajā kārtā, tieši vai netieši atbalstīs Stojanoglo. Trešajā vietā palikušais kandidāts Renato Usatijs paziņoja, ka viņš otrajā kārtā neatbalstīs nevienu kandidātu un ļaus saviem atbalstītājiem pašiem izlemt, par ko balsot.
Taču tas vairāk nāk par labu Stojanoglo, jo Usatija vēlētāju bāze ir pārsvarā krieviski runājošie un pret valdošo varu noskaņotie, tāpēc ir mazāka iespēja, ka viņi balsos par Maiju Sandu," sacīja Kureraru.
"Savukārt par Sandu varētu balsot ar valdības darbu neapmierinātie proeiropeiski noskaņotie vēlētāji, kuri referendumā atbalstīja valsts virzību uz Eiropas Savienību, bet prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nebalsoja par viņu. Par viņu varētu balsot arī lielāks daudzums ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju, un, iespējams, daļa cilvēku, kuri nebalsoja vēlēšanu pirmajā kārtā, jo īpaši Kišiņevā, jo neuzskatīja, ka tām bija kāda nozīme. Bet pēc tam, kad atklājās balsu pirkšanas shēmas, viņus varētu mudināt balsot šoks par prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas un referenduma rezultātiem," viņš norādīja.
Pēc referenduma un prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas Sandu paziņoja, ka varasiestāžu rīcībā ir ticami pierādījumi, ka 300 000 vēlētāju ir saņēmuši naudu, lai balsotu pret Moldovas virzību uz ES un neatbalstītu Sandu. Moldovas valdība lēš, ka vēlētāju uzpirkšanai un dezinformācijas kampaņām Krievija ir iztērējusi aptuveni 100 miljonus eiro.
Ziņas ar nāves draudiem
Arī pirms vēlēšanu otrās kārtas varasiestādes ir ziņojušas par vairākiem arestiem, kas ir saistīti ar mēģinājumiem nopirkt vēlētāju balsis.
Policija ziņoja par vairākiem gadījumiem, kad žurnālisti un citi sabiedriski aktīvi cilvēki ir saņēmuši ar mākslīgo intelektu radītas balss ziņas, kurās viņiem ir piedraudēts ar nāvi.
Izmeklētāji uzskata, ka šo ziņu mērķis ir iebiedēt medijus un radīt baiļu atmosfēru sabiedrībā.
Neraugoties uz to, eksperti prognozēja, ka vēlēšanu otrajā kārtā būs augstāka vēlētāju aktivitāte nekā pirmajā kārtā, kad nobalsoja gandrīz 52% reģistrēto vēlētāju.
Tam esot vairāki iemesli, skaidroja Kureraru. "Tai ir jābūt augstākai. Tai ir jābūt augstākai, jo proeiropeiski noskaņotie pilsoņi bija šokēti pēc iepriekšējās balsošanas. Tai ir jābūt augstākai, jo vēlētāju aktivitāte otrajā vēlēšanu kārtā tradicionāli ir augstāka. Daudzi cilvēki nebalsoja pirmajā kārtā, jo redzēja, ka tajā nenoskaidros uzvarētāju. Tai ir jābūt augstākai, jo likmes ir ļoti augstas. Tā būtu simboliska uzvara Sandu, gatavojoties nākamā gada parlamenta vēlēšanām, līdzīgi kā prokrieviskajai pusei. Tāpēc abām pusēm ir jāmobilizē pēc iespējas vairāk cilvēku," norādīja Kuraru.
Abi prezidenta amata kandidāti jau ir nobalsojuši.
Sandu to izdarīja ap pusdienlaiku, bet Stojanoglo kopā ar ģimeni balsoja pulksten 9. Pēc nobalsošanas viņš žurnālistiem sacīja, ka viņa vadībā Moldova būs valsts, kas cienīs visus savus pilsoņus, neraugoties uz to, kāda ir viņu tautība un kādā valodā viņi runā.
Stojangolo īsi izklāstīja arī to, kāda viņa vadībā varētu būt Moldovas ārpolitika.
"Tā būs Moldova, kas nestāvēs ar izstieptu roku, bet attīstīsies, pamatojoties uz labām attiecībām gan ar Rietumiem, gan Austrumiem," teica Stojanoglo.
Stojanoglo noliedza, ka viņam būtu saites ar Kremli vai Krievijas izlūkdienestiem. Šonedēļ medijos parādījās vairākas publikācijas, kas norādīja uz Krievijas centieniem panākt Stojanoglo uzvaru vēlēšanās.
Vēlēšanu dienā pienāk ziņas, ka vienā no vēlēšanu iecirkņiem, kuros var balsot Moldovas pilsoņi, kuri dzīvo separātiskajā Piedņestras reģionā, ir vērojamas neierasti garas rindas, kas varētu nozīmēt, ka tiek organizēta vēlētāju vešana uz iecirkņiem, kas ir aizliegts.
Tāpat esot manītas garas rindas pie vienīgajiem vēlēšanu iecirkņiem Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Izskan ziņas, ka tur daudzi moldāvi ir ieradušies ar bezmaksas avioreisiem no Maskavas.
Tā kā joprojām pastāv bažas par mēģinājumiem pirkt vēlētāju balsis, arī svētdien pie vēlēšanu iecirkņiem un citās sabiedriskajās vietās, piemēram, lielveikalos, rumāņu un krievu valodās atskaņo paziņojumus, kuros brīdina par bargajiem sodiem, kas draud par savas balss pārdošanu.
Vēlēšanas novēro vairāk nekā 2400 vietējie un ārvalstu novērotāji.
Vēlēšanu iecirkņi visā Moldovā būs atvērti līdz pulksten 21, bet pirmie vēlēšanu rezultāti varētu būt zināmi neilgi pirms pusnakts.
