Vēlēšanu rezultāti pēc gandrīz 99% balsu saskaitīšanas rāda, ka Sandu saņēmusi 55,26% balsu, bet par Stojanoglo nobalsoja 44,74% vēlētāju.
Šāds rezultāts nodrošina Sandu iespēju palikt amatā vēl uz četriem gadiem.
Pirms divām nedēļām notikusī Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un referendums par valsts virzības uz Eiropas Savienību (ES) nostiprināšanu konstitūcijā noslēdzās negaidīti. Proeiropeiskā prezidente Sandu saņēma tikai 42% balsu, bet izmaiņas konstitūcijā atbalstīja tikai nedaudz vairāk par 50% balsojušo.
Vēlēšanu iecirkņus visā Moldovā slēdza svētdien pulksten 21. Moldovas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā jaunākā informācija liecina, ka Moldovā ir nobalsojuši vairāk nekā 1,37 miljoni jeb aptuveni 49% reģistrēto vēlētāju.
Ja pieskaita ārvalstīs nobalsojušos vairāk nekā 319 tūkstošus moldāvu, kas ir rekordliels skaits, tad kopējā vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārsniegusi 54%. Tas ir vairāk nekā 2020. gada Moldovas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kad nobalsoja 52,7% balsstiesīgo.
Ja aplūko otrās kārtas rezultātus tikai Moldovā, tad tur vairāk balsu saņēma Stojanoglo, par kuru nobalsoja 51,19% vēlētāju, bet Sandu ieguva 48,81% balsu.
Vislielāko atbalstu Stojanoglo saņēma dzimtajā Gagauzijas reģionā, kur par viņu nobalsoja nedaudz vairāk kā 97% vēlētāju. Gagauzija ir autonoms reģions, kur vairums iedzīvotāju ir noskaņoti prokremliski. Stojanoglo pārspēja Sandu arī Krievijas kontrolētajā separātiskajā Piedņestras reģionā, kur dzīvojošie Moldovas pilsoņi varēja doties uz Dņestras upes labo krastu, lai kādā no 30 iecirkņiem nobalsotu vēlēšanās. Šo iespēju izmantoja vairāk nekā 26 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 79% balsoja par Stojanoglo.
Vēlēšanu iznākumu par labu Sandu nosvēra ārvalstīs dzīvojošie Moldovas pilsoņi.
No 319 000 nobalsojušo, kas ir rekordliels skaits, par Sandu savu balsi ir atdevuši 82,56%, bet par Stojanoglo – 17,44%.
Sandu uzsver – tikai viņas vadībā Moldova turpinās ceļu uz ES
Sandu uzstāj, ka tikai viņas vadībā Moldova turpinās ceļu uz ES, un apgalvo, ka viņas sāncensis Stojanoglo ir vājš cilvēks, kuru varētu izmantot ietekmīgi oligarhi, ar to, visticamāk, domājot Krievijā dzīvojošo miljardieri Ilanu Šoru.
Sandu arī brīdina, ka Krievijai simpatizējošs prezidents apdraudētu Moldovas preču eksportu uz ES, bezvīzu režīmu ar bloku un finansiālās palīdzības saņemšanu no Briseles.
Sandu naktī uz pirmdienu nāca klajā ar paziņojumu rumāņu valodā un krievu valodā. Prezidente sacīja, ka šajās vēlēšanās uzvarētāja ir visa Moldova, kuras pilsoņi "pasniedza vēstures grāmatu cienīgu demokrātijas mācību stundu".
Sandu apgalvoja, ka Moldova šajā balsojumā pieredzēja bezprecedenta iejaukšanās mēģinājumus gan ar vēlētāju uzpirkšanu, gan ar centieniem iebiedēt sabiedrību. Viņa neminēja, kas aiz tā stāv, taču ir skaidrs, ka galvenā aizdomās turētā ir Krievija un tur dzīvojošais moldāvu oligarhs Ilans Šors, kuri centās panākt Stojanoglo uzvaru.
Runas noslēgumā Sandu teica, ka viņa apņemas būt visas Moldovas prezidente, lai apvienotu atšķirīgi domājošās sabiedrības daļas un virzītos uz kopējo mērķi – nodrošināt labāku dzīvi sev un saviem bērniem.
Skaidrs, ka Sandu būs nopietni jāanalizē šie vēlēšanu rezultāti, jo tie vēlreiz apliecināja, cik iekšēji sašķelta ir Moldova. Lai arī notika masveidīgi Krievijas centieni uzpirkt vēlētājus un dažādos veidos ietekmēt vēlēšanu rezultātus, Sandu un viņas sabiedrotajiem valdībā ir jāapzinās arī savas kļūdas, jo nav izpildīti daudzi iepriekš dotie solījumi vēlētājiem, piemēram, tieslietu jomas sakārtošanā vai korupcijas mazināšanā. Un laika nav daudz, jo jau nākamā gada jūlijā vajadzētu notikt kārtējām parlamenta vēlēšanām, pirms kurām Krievija un tās ietekmes aģenti Moldovā ar vēl lielāku spēku varētu censties panākt sev vēlamu rezultātu.
Vēlēšanu pārkāpumos novērota arī Krievijas ietekme
Vēlēšanu laikā ir reģistrēti arī pārkāpumi.
Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija līdz pulksten 19 bija saņēmusi ziņojumus par vismaz 191 pārkāpumu vai incidentiem balsošanas iecirkņos vai to tuvumā. Savukārt nevalstiskās organizācijas "Promo-LEX" vēlēšanu novērotāju misija līdz pulksten 19 bija apstiprinājusi 222 incidentus.
Vairumā gadījumu pārkāpumi ir saistīti ar balsošanas biļetenu fotografēšanu, kas Moldovā ir aizliegts, lai izvairītos no balsu pārdošanas. Tāpat ir konstatēta neatļauta aģitācija, balsu pirkšana, vēlēšanu zīmju viltošana, kā arī organizēta vēlētāju vešana uz iecirkņiem, kas arī ir aizliegta.
Šāda organizēta vēlētāju vešana nav notikusi Moldovas teritorijā vien. Pienākušas ziņas par to, ka no Krievijas galvaspilsētas Maskavas uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku, Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Turcijas pilsētu Stambulu ar lidmašīnām ir nogādāti simtiem Moldovas pilsoņu, lai viņi tur varētu nobalsot prezidenta vēlēšanās.
Pēdējās dienās Moldovā ieradās arī vairāki autobusi ar Moldovas pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā. Tas varētu liecināt par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Eiropā vēlēšanām Moldovā pievērsta plaša uzmanība
Moldovas prezidenta vēlēšanām bija pievērsta plaša starptautiska uzmanība, jo īpaši Eiropā. Vairāki Eiropas valstu līderi jau ir apsveikuši Sandu ar panākumu.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura pirms dažām nedēļām viesojās Moldovā, paziņoja, ka Sandu bija nepieciešams milzīgs spēks, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kuriem viņa saskārās šajās vēlēšanās.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Moldovā ir triumfējusi demokrātija, neraugoties uz ārēju iejaukšanos. Viņš piebilda, ka Francija turpinās atbalstīt Moldovu tās ceļā uz dalību Eiropas Savienībā.
Savukārt Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā medijā "X" pie sava apsveikuma Sandu ierakstīja, ka viņas uzvara ir "lieliskas ziņas Moldovai un lieliskas ziņas Eiropai". Rinkēvičs cerot uz turpmāku ciešu sadarbību, lai veicinātu Moldovas integrāciju ES.
Savukārt Latvijas eiroparlamentārietis Nils Ušakovs ("Saskaņa") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja, ka pārliecināt pilsoņus Moldovā un Gruzijā, kur nesen notika parlamenta vēlēšanas, par eiropeiskā kursa pievilcību Eiropas Savienībai pašlaik ir grūtāk, jo pats bloks nav savās stiprākajās pozīcijās, ko nosaka arī ilgais karš Ukrainā. Ušakovs uzskata, ka Eiropas līderiem būtu jāizrāda lielāka līderība, īpaši krīzes apstākļos.
