Vakara stundas ir laiks, kad bēgļu patversmē Budapeštā mainās iemītnieki. Sievietes dodas strādāt, parasti tas ir apkopēju darbs. Vīrieši pārrodas mājās – viņiem populārākā nodarbe ir būvniecībā. Tāpēc patversmē sastopamie vīrieši runā savu kuplo ģimeņu vārdā. Lajošs no Ukrainas atbrauca kopā sievu, pieciem bērniem un trīs mazbērniem.

"Es strādāju būvniecības jomā. Mana sieva arī strādā, bērni iet uz skolu. Mēs jūtamies droši Ungārijā. Es gribu atgriezties Ukrainā, bet, ja es to darītu tagad, tad viņi mani uzreiz paņemtu no robežas - armijā," stāstīja Lajošs, bēglis no Ukrainas.

Gandrīz visi iemītnieki šajā patversmē dzīvo jau vairāk par diviem gadiem. Viņi pārsvarā ir no Aizkarpatijas - vietas, kur jau gadsimtiem ilgi dzīvo ungāru minoritāte. Tāpēc, karam izvēršoties, jautājumu, kur doties – nebija.

"Mēs atbraucām šeit, jo runājam ungāru valodā. Aizkarpatu ciematos, no kurienes mēs esam, visi runā ungāru valodā. Citās valstīs būtu grūti valodas dēļ," skaidroja Lajošs.

Tikmēr Ferencs bija atbraucis Ungārijā piepelnīties vēl pirms Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā. Kad tas sākās, te atbrauca arī viņa ģimene.

"Tas nav tas labākais – dzīvot patversmē. Visas ģimenes ir saspiestas kopā. Un tas ir tiešām grūti - atrast īres dzīvokli vai pat iedomāties nopirkt kādu mājokli šeit. Dzīve ir ļoti dārga šeit. Ar visām izmaksām – nopirkt ēdienu, apģērbu saviem bērniem un mazbērniem. Es un mans dēls, mēs tiešām cenšamies strādāt, lai nopelnītu," teica Ferencs.

Arī šis pāris rada patvērumu Ungārijā uzreiz pēc kara sākuma. Te viņiem piedzima dēls Artūrs – tagad vienu gadu vecs. Abi neslēpj, ka dzīves apstākļi un nenoteiktība ļoti nomāc.

"Katra diena ir vienāda. Mēs būtu priecīgi, ja tas viss beigtos un mēs varētu atgriezties Ukrainā," atzina Gita. "Mēs nevaram neko plānot. Mēs nevaram domāt par nākotni."

Vīrietis strādā būvniecībā, saka, darba devēji Ungārijā piedāvā strādāt neoficiāli - bez līguma. Un arī tad mēdz pievilt.

"Situācijas ir dažādas. Dažreiz mums nemaksā tikpat, cik vietējiem darbiniekiem," norādīja Artūrs. "Mēdz būt tā, ka mums saka – darbs ir izdarīts labi, viss ir labi, bet dienas beigās mums vienkārši nesamaksā."

Šajā patversmē bēgļi no Ukrainas dzīvo tikai tāpēc, ka izmitināšanas pakalpojumu par saviem līdzekļiem sniedz Budapeštas pašvaldība. Kopš augusta beigām valsts šo iespēju ukraiņiem no tā sauktajiem drošajiem apgabaliem ir liegusi.

"Mums ir radinieki, kas palika uz ielas un atgriezās Ukrainā. Bet viņi slēpjas, jo vīriešus iesauc armijā," stāstīja Gita.

Budapeštas pašvaldības pārstāvis skaidroja, ka visbiežāk uz ielas nonāca ievainojamo grupu pārstāvji – sievietes ar bērniem, romu tautības pārstāvji, cilvēki, kuriem trūkst izglītības un kvalifikācijas, lai veiksmīgi iekļautos vietējā darba tirgū.

"Vispārīgi runājot, man jāsaka, ka pašvaldībām Ungārijā nav pienākuma segt visus izdevumus, kas saistīti ar migrāciju un bēgļiem. Tātad mēs šīs darbības veicam paši, brīvprātīgi. Un valdības lēmums ir kļuvis par smagu triecienu," pauda Budapeštas pašvaldības projektu koordinators Mārks Matuss.

Taču Ungārija uzskata, ka visiem iebraucējiem būtu vajadzējis divu gadu laikā atrast darbu un spēt atrast sev mitekli. Valsts ir publicējusi to apgabalu sarakstu, ko uzskata par cietušiem no kara. Aizkarpati tajā nav iekļauti.

Pēc Ungārijas Helsinku komitejas aprēķiniem valdības dekrēts varētu skart trīs tūkstošus bēgļu.

"Problēma ir tā, ka mēs nezinām, kas ir noticis ar šīm ģimenēm. Daži no viņiem nolēma sākt jaunu dzīvi citā ES dalībvalstī. Bet citi nolēma atgriezties Ukrainā, kas ir liela problēma, jo, pēc ANO Bēgļu aģentūras domām, Ukraina nav droša vieta. Tātad būtībā ar šo valdības dekrētu šie cilvēki tika spiesti atgriezties nedrošā valstī," sacīja Ungārijas Helsinku komitejas Bēgļu programmas direktore Aniko Bakoņi.

Eksperti saskata šajā lēmumā premjera Viktora Orbāna politisko rokrakstu.

"Lielākā daļa šo cilvēku patiesībā ir etniskie ungāri, kuriem nācās lūgt palīdzību dažādām nevalstiskām organizācijām. Un tas krasi kontrastē ar to, ka valdība vienmēr uzsver Aizkarpatijas apgabala ungāru intereses. To sauc par vienu no Ungārijas un Ukrainas attiecību sāpīgajiem punktiem.

Taču, kad šeit Ungārijā ir ieradušies etniskie ungāri, pret viņiem neizturas tā, it kā viņi būtu tik svarīgi," uzsvēra Eiroatlantiskās integrācijas un demokrātijas centra pētniece Dorka Takāči.

Saskaņā ar jaunākiem datiem šobrīd aptuveni četri miljoni bēgļu no Ukrainas saņem pagaidu aizsardzību Eiropas Savienībā. Ja salīdzina proporcionāli pret vietējo iedzīvotāju skaitu, tad Ungārija ir viena no pēdējām vietām. Latvija – ceturtajā vietā, uzreiz aiz Čehijas, Lietuvas un Polijas.