Ukrainas premjers šādu preses konferenci rīko reizi pāris mēnešos. Tās laikā Šmihaļs nāca klajā ar ziņojumu par situāciju, lielākajiem izaicinājumiem, pie kā šobrīd strādā valdība, tāpat arī pusotru stundu atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
Ukrainas ekonomika atkal aug
Pēc viņa teiktā, Ukrainas valdības galvenie izaicinājumi šobrīd ir nepieciešamā atbalsta nodrošināšana valsts aizsardzības vajadzībām, tajā skaitā ir gan militārās ražošanas attīstīšana, gan dažādi citi izaicinājumi, piemēram, likumprojekts par iedzīvotāju plašāku mobilizāciju.
Tāpat ļoti nozīmīgs virziens, kurā Ukrainas valdība strādā, ir centieni visos veidos atdzīvināt ekonomiku.
Kā informē premjers, ap 90% komersantu, kas pārtrauca darbu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma, tagad savu darbību ir atjaunojuši.
Pērn valsts kasē nodokļos ieripoja pat nedaudz vairāk naudas, nekā bija cerēts. Tas saistīts ar to, ka Ukrainas ekonomika turpināja attīstīties par spīti karam. Ukrainas iekšzemes kopprodukts pērn audzis par 5,6%, un līdzīgs pieaugums 5% apmērā tiek prognozēts arī šogad.
Tiesa gan, jāņem vērā, ka Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajā gadā (2022. gadā) Ukrainas iekšzemes koprodukts saruka par gandrīz 30%.
Gaidāma lielo uzņēmumu privatizācija
"Pagājušogad mums bija iekšzemes kopprodukta pieaugums par 5,6%, šogad ceram uz 5% pieaugumu. Protams, salīdzinot ar 30%, ko zaudējām teritorijas, ekonomikas un iekšzemes kopprodukta ziņā, tie ir salīdzinoši nelieli skaitļi, bet tas mums palīdzēs finansēt gan armijas vajadzības, gan sociālos maksājumus," teica Šmihaļs.
Ukraina arīdzan velta ļoti lielas pūles, lai stimulētu ekonomiku. Ir atbalsts uzņēmējiem, industriālajiem parkiem, tāpat ir pieteikts, ka šogad varētu īstenoties lielo uzņēmumu privatizācija. Investori, tajā skaitā no ārvalstīm, aicināti aplūkot privatizējamo kompāniju piedāvājumus. Paredzams, ka tur būs ne tikai vidēji uzņēmumi, bet arī lieli.
Trešais jautājumu loks, kur Ukrainas valdība iegulda lielus spēkus, ir valsts pārvaldes reformas, kas nepieciešamas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
Ukraina ir pateicīga Latvijai par lielo atbalstu
Latvijas Radio korespondente uzdeva Šmihaļam jautājumu: kā viņš prognozē, kurā gadā Ukraina reāli varētu iestāties ES? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, Ukrainas premjers vispirms gribēja pateikt paldies Latvijai.
"Vispirms es gribu ar jūsu starpniecību nodot paldies Latvijai par kolosālo atbalstu Ukrainai. Pateikties Latvijas parlamentam – tas ir pirmais parlaments Eiropas Savienībā, kas pieņēmis lēmumu par virknes preču, tajā skaitā agrāro, importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. Tas ir ļoti efektīvs solis."
Savukārt attiecībā uz iestāšanās procesu Šmihaļs minēja, ka Ukraina no savas puses visas nepieciešamās procedūras varētu paveikt divu gadu laikā. Tas ir ļoti ātrs temps, ja salīdzina ar citām valstīm, kurām tas ir prasījis desmit gadus.
Taču Šmihaļš uzskata, ka Ukraina to var izdarīt, pat neraugoties uz karu. Tālāk jāgaida politisks lēmums. Ukrainas premjers pauda cerību, ka Ukraina varētu iestāties ES uzreiz pēc kara beigām.
Starptautiskā palīdzība ir ļoti vajadzīga
Ukrainai milzīgi izaicinājumi šobrīd ir saistībā ar valsts vajadzību finansēšanu. Visi nodokļu ienākumi aiziet armijas un aizsardzības uzturēšanai, savukārt visu pārējo vajadzību finansēšanai nepieciešams starptautiskais atbalsts.
Arī par to premjeram šodien tika daudz vaicāts. Šmihaļs uzsvēra, ka janvārī un februārī Ukraina ir izdzīvojusi no saviem resursiem, turklāt nekas nav aizkavēts – nedz pensijas, nedz citas sociālās izmaksas, bet martā jau ir sagaidāms pirmais Eiropas Savienības maksājums 4,5 miljardu eiro apmērā un kopumā šogad Ukrainai no starptautiskajiem aizdevējiem nepieciešami 37 miljardi eiro.
Lauvas tiesu no tā plānots finansēt no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču budžeta plānā joprojām iegrāmatots arī ASV finansiālais atbalsts. Tas gan joprojām ir iestrēdzis ASV Kongresā.
"Es esmu pārliecināts, ka Ukraina spēs izturēt. Atslēgas pārbaudījumi mums ir frontē, finanšu pārbaudījumus mēs izturēsim, bet, protams, ASV mums ir svarīgs partneris. Un jautājums nav tiešā finansiālā atbalstā, bet 50 miljardu dolāru vērtā militārajā atbalstā, kas ir paredzēts šajā likumprojektā."
Premjers arīdzan informēja, ka Ukrainas valdība plāno par trešdaļu samazināt ministriju un attiecīgi arī ierēdņu skaitu. Kādas tieši ministrijas tiks likvidētas, pagaidām netiek atklāts. Šmihaļa valdībā pašlaik ir vairāk nekā 20 ministru.
