Iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Latvija pievienosies pasaules bagātāko un attīstītāko valstu pulkam – aptuveni šādi nepieciešamību pievienoties organizācijai skaidro ārpolitikas veidotāji. Šīs organizācijas dalībvalstis nudien uzskatāmas par pasaules bagātākajām valstīm, bet ekspertīze aptver teju visas nozīmīgās jomas, sākot no sociālās politikas un izglītības un beidzot ar uzņēmumu pārvaldību.
- Ar sociālo partneru līdzdarbību?
- Cer iekļūt jau šogad
- Grafiks 42 rekomendāciju ieviešanai
- Mājasdarbi trīs jomās
- Ne tikai likumos, bet arī praksē
- Nepārtraukts spiediens korupcijas mazināšanā
- Darbi arī sociālās politikas jomā
Ar sociālo partneru līdzdarbību?
Pēdējos gados, bet jo īpaši pēdējos mēnešos nepieciešamība pēc izmaiņām visdažādākajās jomās, sākot no padomju atjaunošanas lielākajos valsts uzņēmumos un beidzot ar cīņu pret netīrās naudas atmazgāšanu caur Latvijas bankām, tiek pamatota ar Latvijas mērķi pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Lielākoties gan tiek piemirsts par nepieciešamību sabiedrībai skaidrot ieguvumus. No vienas puses, tas ir saprotams, jo ieguvumi nav tik vienkārši izskaidrojami kā NATO sniegtās kolektīvās drošības garantijas vai miljardos mērāmas Eiropas Savienības fondu injekcijas Latvijas tautsaimniecībā.
Valdības sociālie partneri – arodbiedrības un darba devēji – gan līdzdarbojas Ārlietu ministrijas izveidotās OECD Konsultatīvās padomes darbā un snieguši šīs organizācijas ekspertiem viedokli par dažādiem jautājumiem. Taču neviens tos neesot īpaši lūdzis piedalīties arī sabiedrības informēšanā. "Sociālie partneri zināmā mērā bija pat dziļi iesaistīti, mēs sniedzām savu vērtējumu, bija atsevišķas intervijas. Protams, tas, kas attiecas uz Ārlietu ministrijas vai citu institūciju tālāku informēšanu, gan uzņēmēju sabiedrības, gan darba ņēmēju informēšanu par jēgu, par to, kāds Latvijai būs ieguvums, jau būtu cits jautājums," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers stāsta, ka valdība no arodbiedrībām nekādu īpašu informāciju nav prasījusi: "Un nav arī lūgusi, lai mēs iesaistītos iedzīvotāju apziņošanā vai kaut kādā skaidrošanā. Zināt mēs par šo procesu zinām."
Cer iekļūt jau šogad
Uzaicinājumu pievienoties "bagāto valstu klubam" Latvija saņēma 2013.gada maijā. Ciktāl var ticēt atbildīgo amatpersonu teiktajam, galīgais verdikts par to, vai Latvija vēl šogad tiks atzīta par šī kluba cienīgu biedru, gaidāms tuvāko mēnešu laikā. "Šobrīd mērķis iestāties šajā gadā, 2016.gadā, nav nereāls, bet tas arī nozīmē, ka mēs nevienā brīdī un nekādā veidā nevaram atslābt," uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
Šonedēļ, 6.aprīlī, OECD komiteja plāno izvērtēt Latvijas paveikto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanā. Tādēļ valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja grafiku, pēc kura tiks izveidotas padomes lielajos valsts uzņēmumos. Tuvākajās dienās kļūs zināms arī vērtējums par Latvijas līdz šim paveikto korupcijas un kukuļošanas novēršanā.
Ņemot vērā, ka vairums OECD komiteju jau devušas pozitīvus atzinumus, ārlietu ministrs ir pārliecināts: "Parasti jaunas dalībvalstis, protams, cenšas uzņemt šajā ministru padomē, lai gan formālie lēmumi tiek pieņemti vēstnieku padomē, kas dažreiz notiek ātrāk par šo skaisto oficiālo ceremoniju. Kas attiecas uz Latviju, mums līdz maija beigām, kad vēstnieku padomei būtu jāpieņem lēmums, bija vēl divas komitejas. Viena komiteja ir Pretkorupcijas komiteja, kas skata visu, ko mēs pēdējo mēnešu laikā esam darījuši gan sakarā ar banku sektora sakārtošanu, gan likumdošanas bāzes sakārtošanu; ir diezgan iespaidīgi. Šobrīd viens no būtiskiem jautājumu lokiem ir valsts uzņēmumu pārvaldība un konkrēti padomju izveide. Lai gan visi likumi un Ministru kabineta noteikumi ir pieņemti, ir dalībvalstis, kas vēlas redzēt, kā mēs praktiski tos pildām."
Grafiks 42 rekomendāciju ieviešanai
Pērnruden Latvija, kas jau pirms diviem gadiem ratificēja OECD Pretkukuļošanas konvenciju, tādējādi kļūstot par 41. valsti, kas pievienojusies šai konvencijai, saņēma gandrīz pussimtu rekomendāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem cīņā pret pārrobežu korupciju.
"Konvenciju mēs ratificējām 2014.gadā, kad arī bija pirmais novērtējums par to, kādi tad mums tie likumi ir. Jau pirmajā reizē, kad bija tāds vispārējs novērtējums, mums bija dažas rekomendācijas, kas mums jāuzlabo. 2015.gadā bija padziļināta vērtēšana, kad skatīja ļoti detalizēti likumus un paralēli skatīja arī praksi. Tad blakus kukuļošanai arī visas saistītās lietas. Un tad arī parādījās visi jautājumi, kas bija saistīti ar naudas atmazgāšanu, tajā skaitā šo iespējamo kukuļu atmazgāšanu caur bankām. Pagājušajā gada oktobrī mēs saņēmām ļoti detalizēto izvērtējumu, kuram noslēgumā bija 42 rekomendācijas," stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Daļu no šīm rekomendācijām Latvija jau ieviesusi, bet pārējo ieviešana notiks saskaņā ar grafiku: "Mums bija 42 rekomendācijas, bet ne visas bija noteiktas kā prioritārās. Mums bija apmēram desmit, kuras bija jāizdara līdz martam, un tad uz to mēs arī koncentrējāmies šajā periodā. Likumu grozījumi jau vēl turpināsies, tur ir rekomendācijas, kuras ir divu gadu garumā mums jāizpilda. Detalizēts ziņojums par šo rekomendāciju izpildi mums ir jāsniedz 2017.gada oktobrī."
Mājasdarbi trīs jomās
Sniegtās rekomendācijas skar vairākas jomas, tostarp arī atbildīgo dienestu, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neatkarību un to darbinieku spēju izmeklēt ļoti sarežģītas pārrobežu kukuļošanas lietas. "Visu var sadalīt trijās daļās. Viena ir saistīta ar banku uzraudzību, to, kādā veidā notiek naudas plūsma caur bankām un kā FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) to uzrauga," stāsta Medina.
Otra rekomendāciju daļa saistīts ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa regulējumu: "Arī tur mums bija virkne mājasdarbu jāizdara – gan definīcija jāprecizē, lai tā būtu pietiekami plaša, nosegtu visus iespējamos gadījumus. Mums bija īpaša uzmanība jāpievērš tiem gadījumiem, kad ir starpnieki. Bet tur ir milzīgi uzņēmumi, ārvalstu amatpersonas, kontakti ir ļoti sarežģīti, tāpēc mums bija jāpaplašina definīcija. Un bija arī virkne precizējumu Kriminālprocesa likumā, lai varētu visu procesuāli izdarīt kā nākas. Būtiski grozījumi stājās spēkā 10.martā, burtiski nedēļu pirms došanās uz Parīzi."
"Un trešā daļa bija viss, kas bija riņķī un apkārt KNAB. Tas, kas bija tīri no likuma viedokļa, bija saistīts ar KNAB direktora atlaišanas procedūru. Un otra daļa bija KNAB kapacitāte, izglītība, personālpolitika, spēja izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Izglītība un apmācības – tas bija jautājums gan par KNAB, gan par Kontroles dienestu, gan par FKTK," stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Jau vēstīts, ka grozījumus likumā, kas regulē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu, tostarp arī nosaka biroja direktora atlaišanas procedūru, Saeima pieņēma pirms dažām nedēļām. Tiesībsargājošo iestāžu un tiesnešu apmācības jau notiek. Šo apmācību finansēšanai tiek izmantoti Eiropas Savienības fondu līdzekļi.
Ne tikai likumos, bet arī praksē
Laila Medina uzsver, ka ļoti svarīga, protams, būs arī šo likumdošanā jau pārņemto rekomendāciju ieviešana praksē. Tas nebūt nenotiek ātri. "Pirmā lieta, kam mēs diezgan lielu uzmanību pievērsām, bija juridisko personu kriminālatbildība. Precizēto regulējumu ieviesām ar 2013.gadu. Tagad arī parādās pirmā prakse. Tās ir lietas kā pareizi savākt pierādījumus, kā vest kriminālprocesus pret juridiskām personām. Tas, starp citu, mums ir palīdzējis arī lietās, kas nav saistītas ar korupciju, tajā skaitā Zolitūdes procesā šie precizējumi likumā bija ļoti noderīgi," stāsta Medina.
Viens no būtiskiem uzdevumiem, kas Latvijai vēl ir jāpaveic jau tuvākajā laikā, ir Trauksmes cēlāju likuma pieņemšana. Diskusijas par nepieciešamību izveidot mehānismus, kas iedrošinātu amatpersonas un arī privātajā sektorā strādājošos ziņot par pamanītajām nelikumībām, Latvijā notiek jau vairākus gadus, taču līdz šim bijušas neauglīgas.
Taču tagad ar šī likuma pieņemšanu vilcināties vairs nedrīkst, piekodina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece: "Viens no nopietnākajiem likumiem šogad būs par trauksmes cēlāju aizsardzību. Tas tagad ir likumprojekts, kam būs jāiziet cauri Saeimai. Lai sabiedrība ziņotu un uzņēmēji savā iekšienē saprastu, un arī iestādes savā iekšienē saprastu, kā par pārkāpumiem ziņot, kā novērst… Tur mums vēl ir milzīgs darbs priekšā darāms."
Nepārtraukts spiediens korupcijas mazināšanā
Interesanti, ka rekomendācijas, kas saistītas ar korupcijas risku mazināšanu, skar ne tikai valsts pārvaldi. Atbilstoši tām arī privātiem komersantiem, pirmkārt jau tādiem, kas piedalās starptautiskos iepirkumu konkursos, ir jāievieš kontroles sistēmas pārrobežu kukuļošanas iespēju samazināšanai. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Latvijas Radio apliecināja, ka pagaidām konfederācija vēl nav sākusi savu biedru izglītošanu par pārrobežu kukuļošanas gadījumiem.
Medina kā vienu no pārrobežas kukuļošanas gadījumiem, kas skāris Latviju, nosauc šīs desmitgades sākumā aizsākto "Latvenergo" amatpersonu kukuļošanas lietu. Pirmās instances tiesa spriedumu šajā lietā nolasīja tikai šā gada janvārī.
Medina zina teikt, ka ar konvencijas prasību ieviešanu grūti iet ne tikai Latvijai: "Šo konvenciju ir grūti ieviest ne tikai Latvijā. Šobrīd konvencijai ir 41 dalībvalsts, un process notiek tā, ka katru valsti vērtē divas citas valstis. Notiek nepārtraukts savstarpējās vērtēšanas process. Lasot ziņojumus par citām valstīm, mēs redzam, kā viņiem iet, un varam no tā mācīties. Tas ir nepārtraukts spiediens, jo cīnīties ar korupciju, ja nav spiediena, ir ļoti grūti."
Darbi arī sociālās politikas jomā
Jāņem vērā, ka ne visu OECD rekomendāciju ieviešana ir obligāta, daudzām drīzāk ir ieteikuma raksturs. Un pašu OECD dalībvalstu ziņā ir tas, cik lielā mērā un cik ātri tās ieviest.
"Esam diezgan daudz strādājuši pie izglītības standartiem. Bet šeit atkal – esam saņēmuši daudz interesantu rekomendāciju, bet tām nav obligātuma rakstura. Jautājums, kā mēs tās ieviesīsim, ir mums pašiem," saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņaprāt, izglītības un sociālās politikas jomā OECD rekomendācijas Latvijai varētu lieti noderēt: "Tālāk nākotnē ir svarīgi neatslābt un īstenot tās rekomendācijas, kas varētu būtiski veicināt mūsu vidējās, profesionālās un augstākās izglītības kvalitāti. Tas ir viens. Otrs – tās ir rekomendācijas, kas, manuprāt, ir būtiskas, arī raugoties uz mūsu sociālo politiku."
OECD ekspertu pārskats par Latvijas sociālo politiku tika publiskots pagājušajā nedēļā. Labklājības ministrijas Darba tirgus departamenta vecākais eksperts Gundars Ignats stāsta, ka šajā pārskatā atrodami ieteikumi ne tikai attiecībā uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un darbaspēka produktivitātes celšanu.
Citu starpā pārskatā atrodams brīdinājums, ka darbaspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanos diez vai izdodies kompensēt tikai ar reemigrācijas programmām vien.
Šai akūtajai problēmai nepieciešams komplekss risinājums: "Ja mēs esam šeit tik, cik esam, tad mums ir jādara viss iespējamais, lai tie cilvēki, kas šeit ir, varētu strādāt maksimāli produktīvi, lai viņu potenciāls tiktu izmantots maksimāli produktīvi. No vienas puses, tas ir ieguldījums izglītībā, ar izglītību saprotot ne tikai pamatskolu, profesionālo izglītību un augstskolu, bet arī mūžizglītību. Teiksim tā, tas ir uzdevums, kas ir ne tikai sociālo pabalstu un sociālās palīdzības puse, bet arī nodokļu politikas izmaiņas."
Pārskatā atrodami arī mudinājumi reformēt sociālo pabalstu un sociālā atbalsta sistēmu. "OECD īpaši atzīmē, tas šajā ziņojumā parādās pirmo reizi, ka gan pabalstu, gan sociālās palīdzības apjoms jeb pārklājums, salīdzinājumā ar OECD vidējo līmeni vai pat ar mūsu salīdzināmām OECD valstīm, tomēr ir zems. Un OECD ieskatā, mums būtu jāpalielina gan bezdarbnieku pabalstu pieejamība, neatkarīgi no tā, vai tas ir uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts pabalsts vai cita veida sociālā palīdzība," norāda Ignats.
Lai arī attiecībā uz rekomendācijām izglītības un sociālās politikas jomā nav noteikti konkrēti termiņi, gadījumā, ja Latvijai šogad izdosies kļūt par OECD dalībvalsti, atskaitīties par progresu šajās jomās nāksies jau pēc diviem gadiem.
Katrā ziņā, ja šie ekspertu vērtējumi, kurus līdzās hipotētiskam kredītreitinga uzlabojumam, amatpersonas sauc par galveno ieguvumu no iestāšanās OECD, netiks ņemti vērā, sabiedrībai būs nopietns pamats jautāt: kāda gan jēga no dalības šajā organizācijā.
