"Ir tādi, kas apgalvo, ka šis līgums ir agresīvs akts no to valstu puses, kuras ieskauj Ziemeļatlantiju. Tā ir absolūta nepatiesība. Priekš mums karš nav neizbēgams," pirms 75 gadiem Ziemeļatlantijas līguma parakstīšanas ceremonijā Vašingtonā sacīja bijušais ASV prezidents Harijs Trūmens.
NATO dibināšanas mērķis – nodrošināt kolektīvo aizsardzību pret Padomju Savienību. Un viens no līguma punktiem – uzskatīt uzbrukumu vienam par uzbrukumu visiem. Jau 20 gadus viena no alianses dalībvalstīm ir arī Latvija.
Padomju Savienība atbildi parādā nepalika un izveidoja savu militāro aliansi – Varšavas paktu.
"Pēc Padomju Savienības sabrukuma, pēc Aukstā kara beigām NATO būtībā bija daļa no Eiropas politiskajām pārmaiņām, kad cilvēki runāja par veselas un brīvas Eiropas atjaunošanu. Daļēji ar to domājot – ļaut tām Eiropas daļām, kas bija Varšavas pakta sastāvā un padomju orbītā, savā ziņā atgriezties Eiropas meinstrīmā," stāstīja Vācijas Māršala fonda viceprezidents Ians Lesers.
Kopš PSRS sabrukuma lielākā daļa Varšavas pakta dalībvalstu ir pievienojušās NATO. Daudzi to dēvē par labāko iespējamo drošības garantu. Šo 75 gadu laikā NATO saime kļuvusi krietni kuplāka – no sākotnējām 12 to veido nu jau 32 valstis.
"Domāju, ka galu galā sabiedrība atzīst, ka šī ir ārkārtīgi vērtīga apdrošināšanas polise, ja tā var teikt. Dažas veiktās aptaujas liecina, ka atbalsts NATO kā institūcijai ir aptuveni 60, 70%," turpināja Lesers.
Taču aliansē drīz gaidāmas pārmaiņas. Pašreizējais tās ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir tuvu pilnvaru termiņa beigām, bet dalībvalstis līdz šim nav spējušas rast vienprātību par viņa aizstājēju. Kā potenciālie kandidāti līdz šim izskanējuši Nīderlandes premjerministrs Marks Rite un Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, kā arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
