ĪSUMĀ:
- Lielbritānijā ceturtdien, 4. jūlijā, notiek parlamenta vēlēšanas.
- Līdz šim parlamentā vairākums piederēja konservatīvajiem, kuru vadībā Lielbritānija piedzīvojusi lielas pārmaiņas.
- Aptaujas liecina, ka varētu notikt varas maiņa, – kopš 2010. gada pie varas esošos konservatīvos varētu nomainīt leiboristi.
- Profesors: Britu vēlētājam svarīgi ir trīs jautājumi.
- Arī latvieši Lielbritānijā izjūt dzīves sadārdzināšanos, tomēr viņi parlamenta vēlēšanās piedalīties nevar.
- Britu sabiedrība alkst pēc pārmaiņām.
Šodien gaidāmajā balsojumā vēlētāji Apvienotajā Karalistē izraudzīsies 650 likumdevēja apakšpalātas jeb Pārstāvju palātas deputātus, tos ievēlot pēc mažoritārās sistēmas principa. Atbilstoši tam uzvaru vēlēšanu apgabalā iegūst vienkāršu balsu vairumu saņēmušais kandidāts.
Brīdī, kad līdz ar vēlēšanu izsludināšanu maija beigās noslēdzās līdzšinējā sasaukuma parlamenta pilnvaras, konservatīvajiem bija 345 deputāti, leiboristiem – 206. Trešā lielākā partija parlamenta apakšpalātā bija Skotijas nacionālistu partija ar 45 deputātu vietām.
Kopš Konservatīvā partija guva uzvaru vēlēšanās pirms 14 gadiem, Lielbritānija ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Ar knapu balsu pārsvaru pirms astoņiem gadiem britu vēlētāji nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, kas arī notika četrus gadus vēlāk. Gan breksits, gan Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanas pasākumi ļoti ietekmēja valsts iekšpolitiku. Šo notikumu, kā arī citu krīžu pārvaldība sabiedrībā ir veicinājusi pieaugošu neapmierinātību ar toriju vadīto politiku. Konservatīvo partijas tēlam nav palīdzējušas arī iekšējās nesaskaņas un biežā valdības vadītāju maiņa pēdējo gadu laikā.
Profesors: Britu vēlētājam svarīgi ir trīs jautājumi
Eseksas Universitātes emeritētais profesors Pols Vaitlijs komentārā Latvijas Radio skaidroja, kas ir svarīgākie jautājumi britu vēlētājiem. Viņš minēja trīs:
"Pirmais, un tas nav pārsteigums, ir dzīves dārdzības krīze, inflācija un ekonomikas stāvoklis. Tas vienmēr ir svarīgs jautājums. Bet tas ir īpaši svarīgs, ņemot vērā neseno inflāciju. Otrs ir saistīts ar Nacionālo veselības dienestu. Tas ļoti cieš no resursu trūkuma, un līdz ar to daudzi gaida aprūpi slimnīcās un tamlīdzīgi. Liels gaidīšanas saraksts, un tā ir sāpīga problēma daudziem. Un, protams, trešais ir imigrācija. Bažas par lielo pieaugumu neto migrācijā – kad valstī ierodas vairāk cilvēku, nekā to pamet. Tas ir svarīgs jautājums, īpaši salīdzinoši jaunajai "Reform UK" partijai, kas saistīta ar Naidželu Farāžu."
Politikas pētnieka vērtējumā – tādi jautājumi kā mājokļu politika un izglītība šobrīd ir mazāk svarīgi.
Dzīves dārdzība skar arī latviešus Lielbritānijā
Tam, ka vēlētāju prātus nodarbina tieši dzīves dārdzības krīze, sarunā ar Latvijas Radio piekrita Lielbritānijā dzīvojošā latviešu studente Kitija Vīksnīte. Viņa atzīmēja, ka daudzus ir pārsteigusi pakalpojumu un cenu sadārdzināšanās pēdējo gadu laikā:
"Ja salīdzina kaut vai ar 2018. gadu, kas bija tieši pirms breksita, tagad [viss maksā] krietni, krietni vairāk.
Principā visās sarunās dzirdēts ir tas, cik ļoti dārgi ir dzīvot. Es dzīvoju Londonā, tā ka es varu teikt tieši par Londonu. Tā dzīves dārdzība ir, jā, gana apgrūtinoša."
Daugavas Vanagu fonda priekšsēdētāja Karolīne Zobena-Īsta sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka dzīves dārdzības krīze vairāk skar tos latviešus, kam nav tiesību balsot šajās vēlēšanās. Tomēr viņi būs tie, kuru dzīve tiks iespaidota.
"Tas, ka viss paliek dārgāks, vairāk [ietekmē] darbiniekus vai cilvēkus, kas strādā zemākas algas darbos. Varbūt strādā noliktavās, varbūt ir celtnieki, tādi darbi, kur viņi varbūt tiešām algas saņem uz rokas. Vai viņiem ir, kā saka, zero-hours līgumi, līgumi bez kontrakta. Un tie ir cilvēki, kam tiešām ir daudz grūtāk šajā krīzē, jo viņiem nav stabilitātes. Viņiem nav nodrošināts atbalsts, ka viņiem darbs būs arī pēc divām, trim nedēļām."
Ko sola partijas?
Leiboristu vēlēšanu kampaņa pamatojas uz līdzšinējā konservatīvo valdības darba kritiku, taču, kā atzīmēja profesors Vaitlijs, viņi to dara uzmanīgi.
Savā programmā leiboristi cita starpā sola piešķirt balsstiesības cilvēkiem no 16 gadu vecuma; pašvaldību vadītājiem nodot atbildību par transporta, mājokļu un plānošanas jautājumiem; izveidot jaunu robežapsardzības pavēlniecību, kas palīdzēs cīņā pret grupējumiem, kuri organizē migrantu pārvadāšanu nelielās laivās. Ekonomikas stabilizācijas nolūkos leiboristi sola noteikt stingrus nosacījumus tēriņiem, korporāciju nodoklim noteikt griestus 25% apmērā, kā arī reformēt darba tirgu. Migrācijas jautājumos partija sola atcelt valdības plānu izraidīt nelegālos migrantus uz Ruandu Āfrikā.
Konservatīvo partija savukārt sola ieviest obligāto militāro dienestu visiem 18 gadus sasniegušajiem jauniešiem; investēt vairākus desmitus miljardu mārciņu satiksmes infrastruktūrā. Ekonomikā partija sola nepalielināt vairākus nodokļus, to vidū pievienotās vērtības un ienākumu nodokli. Migrācijas politikā tiek solīts samazināt migrācijas apjomu uz pusi un tad to samazināt katru gadu.
Uz labākiem panākumiem nekā iepriekšējās vēlēšanās var cerēt Liberālo demokrātu partija. Starp viņu galvenajiem solījumiem minama atgriešanās pie vienotā tirgus, bet ilgtermiņā – atgriezt valsti Eiropas Savienībā. Viņi arī sola mainīt vēlēšanu sistēmu, mažoritāro sistēmu aizstājot ar proporcionālo.
Atvērts jautājums ir par to, kādi varētu būt Naidžela Farāža "Reform UK" partijas panākumi šajās vēlēšanās.
Šīs partijas platforma ir vērsta uz migrācijas ierobežošanu, kā arī dažādiem solījumiem drošības jomā. Emeritētais profesors Vaitlijs uzskata, ka šai partijai var būt labi panākumi uz Konservatīvo partijas rēķina. Viņaprāt, Farādža partijas panākumi saskanētu ar Eiropā novēroto tendenci, kurā panākumus gūst labēji populistiskas (Vaitlija vārdiem – radikāli labējas) partijas – kā Francijas "Nacionālā apvienība" vai "Itālijas brāļi", pie kurām Vaitlijs pieskaita arī partiju "Latvija pirmajā vietā".
Kā tas ir noticis pēdējos gados arī citās valstīs, šajā vēlēšanu kampaņā aktīvi darbojas arī sociālo tīklu profili, kas izplata dezinformāciju.
Daļa no tiem izplata arī Kremlim labvēlīgus vēstījumus vai mudina balsot par "Reform UK".
Britu premjerministra vietnieks Olivers Daudens nedēļas nogalē brīdinājis par Krievijas un citu naidīgi noskaņotu valstu mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Kā vēlēšanas ietekmēs Latvijas pilsoņus Lielbritānijā?
Daugavas Vanagu fonda priekšsēdētāja Karolīne Zobena-Īsta sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tie latvieši, kam ir britu pilsonība:
"Diemžēl tas nozīmē, ka par rezultātu, kas ļoti ietekmēs latviešu ikdienu Lielbritānijā, viņiem nav nekādas teikšanas. Ja tās būtu pašvaldību vēlēšanas, viņiem būtu tiesības vēlēt. Bet tajās lielajās viņiem nav. Es domāju, visticamāk, tāds ikdienas latvietis, kurš dzīvo, strādā Lielbritānijā, bet ir Latvijas pilsonis, nevis Lielbritānijas pilsonis.. visticamāk, tas kaut kādā ziņā neietekmēs viņu dzīvi, ka viņi jutīs to uzreiz. Ilgtermiņā, protams, būs milzīga ietekme viņu dzīvē. Bet tā, es teiktu, grūti zināt."
Taču ir skaidrs, ka britu sabiedrība alkst pēc pārmaiņām, un to var just arī latviešu vēlētāju vidū. Zobena-Īsta atzīmēja, ka latviešu kopiena ir gatava pārmaiņām. Viņasprāt, pārmaiņas ir sen vajadzīgas, bet nav uzreiz zināms, vai tās būs pozitīvas. Arī Lielbritānijas latviešu kopienā vecākās paaudzes cilvēki parasti ir konservatīvāki, bet jaunākie – liberālāki.
"Bet es godīgi pateikšu, kas mani pārsteidz šajās vēlēšanās –
arī tie latvieši, ar ko es esmu runājusi, kas varbūt tipiski iepriekš ir balsojuši konservatīvāk, – viņi šoreiz ir gatavi balsot par kaut ko citu.
Es nesaku, ka viņi ir gatavi balsot par "Labour" partiju, bet par liberāļiem varbūt, jo viņi meklē tās pārmaiņas un viņiem varbūt ir apnikusi pašreizējā valdība. [..] Šīs vēlēšanas varbūt ir citādas tādā ziņā, jo tā sajūta ir, ka cilvēki ir tiešām gatavi kaut kam citam."
Studente Kitija Vīksnīte tikmēr stāstīja par noskaņu savu paziņu lokā:
"Nenoliedzami, manu vienaudžu lokā lielākoties cilvēki ir par "Labour" partiju. Bet es esmu dzirdējusi ļoti daudz viedokļus par to, ka viņi šogad par vēlēšanām vispār nav interesējušies, nav neko pat mēģinājuši dzirdēt, klausīties vai izzināt tīri viņu ikdienas raižu dēļ. Ikdiena ir aizpildīta, un lieka informācija tikai apgrūtinātu [izvēli]. Īsti detalizēti mēs arī neesam diskutējuši par to. Un es domāju, ka tas varētu būt skaidrojams ar to, ka politika kā tāda ir ļoti sensitīvs temats. Tādos virspusējos jautājumos – jā, bet tā ļoti, ļoti detalizēti, manuprāt, neviens nav uzdrošinājies pacelt šo tematu."
Pārliecinošu uzvaru prognozē leiboristiem
Saskaņā ar vairākām pēdējā laika aptaujām leiboristiem tiek prognozēta pārliecinoša uzvara.
Saskaņā ar socioloģisko pētījumu firmas "YouGov" jaunākās aptaujas datiem leiboristi iegūtu 431 vietu no 650, bet konservatīvie – 102.
Savukārt firmas "Survation" aptaujā, kuras dati publicēti divas dienas pirms balsojuma, leiboristi saņemtu vēl lielāku vietu skaitu – 484. Bet konservatīvajiem nāktos sacensties par otras lielākās partijas statusu ar liberālajiem demokrātiem. "Survation" aptaujā toriji saņemtu tikai 64, liberālie demokrāti – 61.
Emeritētais profesors Pols Vaitlijs uzskata, ka leiboristiem būs ievērojama uzvara šajās vēlēšanās:
"Visticamāk, jums vajadzētu doties atpakaļ uz 1997. gada vēlēšanām, kad Tonija Blēra vadībā leiboristi vēlēšanās guva uzvaru ar lielu pārsvaru. Tā būs tāda veida uzvara. Esmu skeptisks par dažām prognozēm, kurās konservatīvie zaudē tik daudz vietu, ka tie Pārstāvju palātā būs trešā lielākā partija, bet galvenā opozīcija būs liberālie demokrāti. Bet ir diezgan skaidrs, un to var redzēt derību tirgū, skatoties uz cilvēkiem, kas liek likmes par vēlēšanām. Jūs nevarat redzēt pienācīgus rezultātus, kuros konservatīvie kaut cik uzvar. Viņi ir lēmuši, ka konservatīvie zaudēs. Un es domāju, ka tas ir iespējams. Jautājums, cik ļoti."
Neatkarīgi no šīs dienas balsojuma iznākuma parlamenta apakšpalātas
jaunā sasaukuma deputāti sanāks uz savu pirmo sēdi jau otrdien, 9. jūlijā. Tajā dienā tiks ievēlēts jaunais apakšpalātas priekšsēdētājs un savu zvērestu sāks nodot ievēlētie deputāti.
Bet vēl pēc nedēļas, 18. jūlijā, notiks jaunā parlamenta sasaukuma oficiālā atklāšana. Tās laikā Lielbritānijas karalis Čārlzs III nolasīs tā dēvēto "karaļa runu", kuru saraksta jaunais ministru kabinets un kurā jaunā valdība nosaka savas darbības prioritātes.
