ĪSUMĀ:
- Lielbritānijā ceturtdien notiek parlamenta vēlēšanas.
- Balsot var arī tie latvieši, kam ir Apvienotās Karalistes pilsonība.
- Tradicionāli latviešu vidū lielāks atbalsts bijis Konservatīvās partijas kandidātiem.
- Jaunākās paaudzes ieceļotāji gan biežāk izvēlas kreisā spārna partijas.
- Latvieši ar aizdomām raugās uz eiroskeptiķa Farāža partiju, jo viņš bieži izcēlies ar prokrieviskiem izteikumiem.
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes datiem, valstī ar 68 miljoniem iedzīvotāju uzturas gandrīz 145 000 Latvijas valstspiederīgo, no kuriem balsot var 10 268 (PMLP dati uz 28.05.2024) Latvijas un Apvienotās Karalistes dubulpilsoņu, ja vien ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, pie urnām var doties tikai tad, ja līdzi ir personu apliecinošs dokuments, kas var būt pase, autovadītāja apliecība, pat Latvijas izdota ID karte. Balsot var arī pa pastu, taču britu mediji ziņo par pamatīgu aizķeršanos ar materiālu piegādi.
Trimdas latvieši biežāk atbalsta konservatīvos
Prognozes rāda, ka vēlēšanās ar lielu pārsvaru uzvarēs Leiboristu partija, jo daudzi briti ir sašutuši par Konservatīvās partijas 14 gadu ilgās valdīšanas sekām.
Augsta inflācija, augsti nodokļi, nepieejama medicīniskā aprūpe, ceļi katastrofālā stāvoklī, gadiem streikojošs publiskais sektors.
Sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, taču trimdas latvieši tradicionāli atbalsta Konservatīvo partiju, jo tās galvenie konkurenti – leiboristi – nebūt nekaunas no saistības ar komunistu grupējumiem. Arī tagad gaidāms, ka lielākā daļa latviešu balsos par Konservatīvo partiju.
"Es vienmēr esmu balsojusi par konservatīvajiem, un arī šoreiz to darīšu. Man arī ļoti patīk Riši Sunaks! Par leiboristiem nekad neesmu balsojusi, jo nodokļi būs vēl augstāki," saka Ināra Āboliņa, Katorpes ciema "Straumēnu" iedzīvotāja.
Ja ir tiesības balsot, tās jāizmanto
Arī Ilze Grickus, kura labi pazīstama trimdas latviešu vidū dēļ savas ilggadējās darbības latviešu sabiedrības labā, ir līdzīgās domās:
"Es palikšu pie konservatīvajiem, jo neredzu neko labāku. Leiboristiem es galīgi nevaru uzticēties," saka Ilze.
Viņa atzīst, ka īsti izvēles nav, jo arī liberāldemokrātiem un bijušā UKIP līdera Naidžela Farāža jaunajai "Reform UK" partijai savu balsi atdot nevar.
Taču balsot noteikti jāiet. "Sēdēt mājās un nemaz nebalsot būtu pilnīgi nepareizi. Es domāju, ja tev ir balsstiesības, tad vajag balsot, citādi tu nevari sūdzēties par to, kas tiek ievēlēts, un tu nevari sūdzēties par to situāciju, kādā tu atrodies. Ko cilvēki gribēja tad, kad viņi te atbrauca [pēc Otrā pasaules kara], bija, lai viņiem būtu labāka dzīve, lai viņi varētu savas mājas nopirkt, savus bērnus izglītot, un konservatīvie viņiem deva tādu iespēju. Bet viņi neredzēja tādu iespēju ar leiboristiem, tā mani vecāki ir teikuši."
Jauno ieceļotāju vidū ir lielāks atbalsts kreisā spārna partijām
Taču to vidū, kuri Lielbritānijā ieradušies ap 2000. gadu vai pēc, populārākas ir kreisā spektra partijas. Piemēram, Gita Kalniņa, angļu valodas skolotāja Velsas privātskolā, atbalsta leiboristus:
"Es uzskatu, ka konservatīvie ir jau ilgi bijuši pie varas, un daudzas lietas ir salaistas grīstē, neizskatās, ka kas mainīsies. Dzīvoju Lielbritānijā jau 20 gadus, bet viss diemžēl iet tikai uz leju. Iespējas darbam, veselības aprūpe, nodokļu maksāšana... Valdība vairāk domā par tiem cilvēkiem, kuriem ir lielākas algas, nekā par tiem, kas ir, piemēram, skolotāji. Ir gan vēl doma balsot par "Plaid Cymru", kas ir gandrīz kā Velsas leiboristi, taču leiboristu partija varētu būt stiprāks kandidāts."
Gitai gan nav ilūziju par to, ka partijas grasās pildīt visu, kas rakstīts priekšvēlēšanu progammās. "Man ir tāda sajūta, ka varbūt mums būs vairāk iespēju, ka tas vairāk viss būs tendēts uz cilvēkiem un uz masām, nevis uz konkrētiem slāņiem kā konservatīvo valdības laikā."
Jautāta, vai nebaidās no tā, ka leiboristiem ir sakars ar komunistu partijām, Gita ir optimistiska: "Šeit ir liela cenzūra tam, ko kāds pasaka, ko kāds izdara. Nedomāju, ka tas var nonākt tādās galējībās kā Latvijā."
Arī Londonā dzīvojošā politikas eksperte starptautiskās attīstības ekonomikas jautājumos Sandra Martinsone atbalsta leiboristus.
"Mani uzrunā sociāldemokrātiskas politiskās vērtības, man ir ļoti svarīga Lielbritānijas ambiciozitāte, politiskā griba un rīcība attiecībā uz ilgtspējīgu, klimatpozitīvu ekonomisko attīstību, kā arī līderības atjaunošana attiecībā uz globālajiem izaicinājumiem – nabadzību, badu, konfliktiem, parādu krīzi, nodokļiem un starptautiskās finanšu sistēmas reformām.
Neviena partija nav perfekta, bet Leiboristu partija, visticamāk, spēs panākt lielāku progresu šajos jautājumos."
Populāra izvēle ir arī liberāldemokrāti
Londonas slimnīcā strādājošais Timurs Ancovs balsot dosies vakarā pēc darba un līdz tam laikam vēl apdomās, kuru no diviem izvēlēties – konservatīvos vai liberāldemokrātus.
"Iepriekš vienmēr esmu balsojis par liberāldemokrātiem, jo parasti tas, ko viņi sola savā manifestā, ir man vistuvāk. Pārējie atkrīt, jo, piemēram, leiboristiem ir ārkārtīgi skaistas runas un būs gluži vai paradīze, kolīdz viņi tiks pie varas! Jo nekonkrētāki solījumi, jo vairāk rada neticību."
"Uzskatu, ka varas partijai būtu jāmainās," spriež Londonā dzīvojošais programmētājs Dāvis Viļums, kurš pirms dažiem gadiem ieguva atpazīstamību gan Latvijā, gan Lielbritānijā, vairāku gadu garumā izbraukājot katru ielu centrālajā Londonā. Dāvis vienmēr cītīgi sekojis norisēm britu politikā, tādēļ viņam ir viedoklis par teju katru partiju.
"Konservatīvā partija līdz šim pārstāvējusi arī manu vēlēšanu apgabalu, taču Londonā ierasts nīst torijus un vainot pie visām valsts problēmām, dēvējot par "galēji labējiem", tomēr šāds apzīmējums ir par skarbu. Jāņem vērā, ka šo 14 gadu laikā tika legalizētas geju laulības, kas Latvijas konservatīvajiem joprojām nav pieņemami," spriež Viļums.
"Londonā konservatīvais mērs Boriss Džonsons uzsāka veloceliņu attīstību, noteica klimata mērķi "net zero" līdz 2050. gadam. Lai gan partija regulāri uzstājusi, ka tās mērķis ir samazināt migrāciju, imigrantu skaits katru gadu tikai pieaudzis. Tomēr šī rīcība ir veicinājusi neuzticību konservatīvāk domājošo vēlētāju vidū, kuriem šķiet, ka partija nepārstāv konservatīvās vērtības."
Daudziem nepatika leiboristu iepriekšējais līderis Korbins
Dāvis atzīst, ka otrai lielākajai partijai – leiboristiem – veiksmīgi izdodas piesaistīt jauniešu auditoriju, taču viņam nav pieņemams iepriekšējais partijas līderis, komunists un par "teroristu draugu" dēvētais Džeremijs Korbins.
"Vairāki partijas jauniešu organizācijas aktīvisti izteikušies pozitīvi par komunismu un marksismu, kas man kā cilvēkam, kura ģimene cietusi no padomju okupācijas, ir absolūti nepieņemami. Korbins tika izmests no Leiboristu partijas antisemītisku izteikumu dēļ, kas izraisīja arī viņa lielāko atbalstītāju aiziešanu no partijas.
Šobrīd leiboristi apzinājušies vairāku ideju neveiksmi un ieņem konservatīvāku pozīciju, gandrīz kopējot Konservatīvās partijas idejas, lai pierādītu sevi kā vērā ņemamu politisko spēku. Partijas vadītājam seram Keiram Stārmeram nācās izteikties pozitīvi par Izraēlu (kas nesimpatizēja "korbinistiem"), viņš tika iedzīts stūrī transpersonu jautājumā, liekot skaidri definēt sievieti un tās ķermeņa daļas, kā arī migrācijas jautājumos leiboristi apsolījuši rīkoties, proti, to neveicināt vai pat samazināt."
Tomēr Dāvis ir gatavs atklāt, ka savu balsi atdos par liberāldemokrātiem, galvenokārt tādēļ, ka viens no viņu kandidātiem ir arī Latvijā labi zināmais žurnālists un politikas eksperts Edvards Lūkass.
"Viņš vienmēr ir lieliski sapratis Austrumeiropas politiku, un man personīgi bija iespēja viņam palīdzēt kampaņā iepriekš. Tā kā nevaru balsot viņa apgabalā, vismaz balsošu par atbalstu partijai.
Lielākā problēma ar partiju ir tā, ka bieži šķiet, tai trūkst skaidras ideoloģijas un tā meklē veidus, kā oponēt varas partijām, lai tikai nonāktu pie varas. Manā vēlēšanu apgabalā šī partija konkurē ar Konservatīvo partiju, leiboristiem ir krietni mazāks atbalsts, tāpēc liberāldemokrāti varētu uzvarēt."
Eiroskeptiķim Farāžam aizdomīgi labvēlīga attieksme pret Krieviju
Viens no vēlēšanu laika pārsteigumiem ir Naidžela Farāža "Reform UK" partijas straujā izvirzīšanās populārāko partiju vidū, kas gan apvīta dažādiem skandāliem.
Pats Farāžs nesen piedalījās slavenību realitātes šovā, izdzīvojot džungļos, kā arī vadīja programmu populārajā televīzijas kanālā "GB News".
"Partija praktiski ir tieši Farāžs, un citas personības īsti neizceļas," secina Viļums. "Viņš māk runāt ar cilvēkiem un iekarsēt tos par sāpīgiem jautājumiem. Mans lielākais iebildums ir viņa labvēlīgā attieksme pret Krieviju, negatīvie izteikumi par NATO un agrākā darbošanās "Russia Today" TV kanālā."
Tāpat kā daudziem citiem latviešiem, arī Dāvim Farāžs šķiet aizdomīgs. "Manuprāt, šīs personas nonākšana pie lielākas ietekmes atstātu negatīvu ietekmi uz Baltiju, uzskatu viņu par ģeopolitiski bīstamu personu."
Tāpat Dāvis nav sajūsmā par "Workers Party" (Strādnieku partija), nelielu partiju, kurai panākumus neprognozē. To vada radikālo islāmu atbalstošais Džordžs Galovejs, kuram ir saistība ar komunistiem un kuru situācija Palestīnā satrauc vairāk par pašu mājām.
Zaļajiem maz cerību uz panākumiem
Arī Zaļajai partijai nav gaidāms vairāk par vienu vai divām vietām 650 deputātu parlamentā. "Pēdējo gadu laikā daudzu radikālo klimata aktīvistu uzvedība izsaukusi negatīvu reakciju, kas atspoguļojas negatīvi pret pašu partiju.
Zaļā partija šobrīd bez kautrēšanās pārstāv visu, kas cilvēkiem tagad asociējas ar vārdu "woke"*, taču daudziem šīs idejas šķiet pārāk radikālas un nepārdomātas, lai gan virspusēji mēdz izklausīties "jauki"," secina Viļums.
"Tāpat esmu sekojis līdzi arī SDP, Sociāldemokrātiskās partijas aktivitātēm. Viņi prezentē sevi kā ekonomiski kreisu, bet sociāli konservatīvāku spēku, liekot uzsvaru uz kultūru. Pēc vārdiem un prezentācijām šīs partijas ieņemtā pozīcija man šķiet simpātiska, tomēr personīgi esmu aizdomīgs pret pārāk labi skanošām lietām. Vislielākās bažas man izraisa viņu labvēlīgā attieksme pret "Reform UK", bet tas varētu būt arī veids, kā viņi meklē ceļu pie varas."
Taču ir arī daudz tādu latviešu, kuri nevēlas savu izvēli publiskot, jo, piemēram, amats vai darbība latviešu diasporas labā prasa ieturēt neitrālu pozīciju. Arī šo rindu autore, kurai šīs būs pirmās vēlēšanas, ir viena no viņiem.
* "Woke" – termins, kas sākotnēji apzīmēja izpratni par rasistiskiem aizpriedumiem un diskrimināciju, taču mūsdienās nozīme ir mainījusies, iekļaujot sociālās nevienlīdzības nosodījumu, ekonomisko taisnīgumu, identitātes politiku, LGBTQ+ atbalstu, "balto privilēģiju" nosodīšanu. Jēdziens negatīvā nozīmē tiek lietots, apzīmējot pārspīlētu politkorektumu vai pārlieku lielu sensitivitāti.
