Šmihals ieņem premjera amatu kopš 2020. gada, taču kāds avots prezidenta komandā medijam "Ukrainska Pravda" izteicies, ka Zelenskis ir noguris no Šmihala, ko varot redzēt no viņa attieksmes sanāksmēs. Zelenskis pastāvīgi vēloties kādus radošus risinājumus un priekšlikumus, bet Šmihals tos nesniedzot.
Saskaņā ar "Ukrainska Pravda" avotiem, potenciālo aizvietotāju vidū ir premjerministra pirmā vietniece un ekonomikas attīstības ministre Jūlija Sviridenko vai Ukrainas naftas un gāzes giganta "Naftogaz" izpilddirektors Oleksijs Černišovs.
Maijā no amata tika atlaisti infrastruktūras ministrs un premjerministra vietnieks rekonstrukcijas jautājumos Oleksandrs Kubrakovs un lauksaimniecības ministrs Mikola Solskis.
Ukrainā armijā jūtams dzīvā spēka trūkums
Ukrainai joprojām problēmas sagādā dzīvā spēka trūkums, taču ne visi steigšus vēlas stāties armijas rindās un dažādos veidos cenšas un jau no kara sākuma centās izvairīties no dienesta. Piemēram, tiesībsarga birojs atklājis shēmu, kurā bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni kļuva par aizsegu Kijivas amatpersonu tuviem radiniekiem, lai viņi nelegāli spētu izceļot uz ārzemēm un izvairītos no mobilizācijas.
Birojam izdevies noskaidrot, ka vairākus tos bērnus, kurus 2022. gada martā evakuēja no Bērnu sociālās un psiholoģiskās rehabilitācijas centra, pavadīja cilvēki, kuriem ar šo jomu nebija nekāda sakara, un tikai dienu iepriekš viņi bija kļuvuši par šīs iestādes darbiniekiem, bet daži vispār tajā nebija nodarbināti.
Bažas par preses brīvības samazināšanos
Ukrainas laikraksts "Kyiv Independent" vēsta, ka Ukrainas žurnālisti un mediju uzraugi turpina paust bažas par preses brīvības samazināšanos. Viņi norāda, ka mēnešus pēc tam, kad uzbrukumi pētnieciskajiem žurnālistiem izraisīja sabiedrības sašutumu un nosodījumu, mediji joprojām saskaras ar dažāda veida varas iestāžu spiedienu.
Kā nozīmīgākie nesenie piemēri tiek minēti cenzūras mēģinājumi un politiska iejaukšanās valsts ziņu aģentūrā, kā arī apsūdzības par to, ka žurnālistus iesauc armijā kā atriebību par viņu darbu. Vēl viens piemērs esot arī Ukrainas sabiedriskās raidorganizācijas de facto izstāšanās no pretrunīgi vērtētajām valsts uzspiestajām un kontrolētajām televīzijas ziņu programmām, kas zināmas kā telemaratons.
Neatkarīgie Ukrainas plašsaziņas līdzekļi arī ziņo, ka militārā pavēlniecība kavē viņu iespējas atspoguļot frontes līnijā notiekošo un ka viņiem nav piekļuves galvenajām valdības amatpersonām.
Prezidents Zelenskis kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas medijiem sniedzis tikai dažas intervijas. Lai gan Zelenskis ir publiski nosodījis spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, viņa administrācijas augstākā amatpersona Olehs Tatarovs varētu būt saistīts ar vismaz vienu uzbrukumu žurnālistiem. Tā laikrakstam "Kyiv Independent" sacīja augsta Ukrainas amatpersona.
Krievija izdod trimdas žurnālistu aresta orderus
Tikmēr Krievijas tiesas pagājušajā mēnesī izdeva aresta orderus trim trimdā esošiem žurnālistiem, un analītiķi to interpretē kā mēģinājumu vajāt kritiķus ārpus valsts robežām.
Divi žurnālisti apsūdzēti Kremļa ieskatā nepatiesas informācijas izplatīšanā par Krievijas militārpersonām, bet vēl viens par terorisma attaisnošanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir pastiprinājusi represīvu taktiku pret žurnālistiem gan valstī, gan ārpus tās. Aresta orderu mērķis ir ne tikai iebiedēt trimdā dzīvojošos žurnālistus, bet tas arī kalpo kā signāls Krievijas vietējai auditorijai, ka kritika netiks pieļauta.
Ukrainas armija atstājusi divus ciemus Doneckas frontē
Tikmēr Krievijas okupācijas karaspēkam izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu Doneckas apgabalā Ukrainā. Tomēr tie ir taktiski panākumi, un fronte pagaidām nav pārrauta.
Ukrainas analītikas centrs "DeepState" informē, ka ienaidniekam izdevies ieņemt apdzīvotas vietas Sokolu un Voshodu, kā arī pavirzīties uz priekšu vairākos citos sektoros. Ukrainas aizstāvji arī bija spiesti nedaudz atkāpties pie Harkivas apgabala robežas ar Krieviju, taču nopietni frontes pārrāvuma draudi nepastāv. Sīvas kaujas turpinās pie Časivjaras pilsētas, kur Krievijas armija dodas frontālos uzbrukumos un mēģina apiet aizsardzības līnijas no flangiem.
24. atsevišķās mehanizētas brigādes pārstāvji medijiem norādīja, ka pagaidām pozīcijas tiek noturētas. Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs vēsta, ka pēdējā diennaktī fiksētas 135 militāras sadursmes un 11 no tām bija pie Harkivas.
Saspringta situācija ir Pokrovskas virzienā, kur reģistrēti 34 uzbrukuma mēģinājumi, un "karsts" ir arī Toreckas virziens. Armijas pārstāvji vēsta, Harkivas sektorā gūti arī nelieli panākumi.
