Ukrainas mediji ir nobažījušies par to, ka joprojām, vēstot par dažādiem iekšpolitiskiem jautājumiem, kas ne vienmēr ir tīkami varai, viņi saskaras ar dažāda veida varas iestāžu spiedienu.
Telemaratons kā propagandas rīks
Kā nozīmīgākie nesenie piemēri tiek minēti mēģinājumi medijus cenzēt un mēģinājumi politiski iejaukties valsts ziņu aģentūras "Ukrinform" darbībā. Tāpat mediji norāda uz gadījumiem, kad žurnālistus iesauc karadienestā kā atriebību par viņu veikto darbu, kas kādam nav paticis.
Vēl viens piemērs ir arī Ukrainas sabiedriskās raidorganizācijas "Suspilne Ukraine" de facto izstāšanās no pretrunīgi vērtētajām un valsts kontrolētajām televīzijas ziņu programmām, kas Ukrainā pazīstamas kā telemaratons.
Telemaratons tika aizsākts Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022. gada februārī, apvienojot Ukrainas lielāko televīzijas kanālu ziņu pārraides vienā programmā, katrai mediju komandai dodot laiku rotācijas kārtībā.
Kopš tā laika šis raidījums ir saskāries ar smagu kritiku par nacionālo ziņu atspoguļojuma monopolizāciju un domstarpību slāpēšanu.
Kritiku paudis arī ASV Valsts departaments. Jaunākās aptaujas liecina, ka lielākā daļa ukraiņu neuzticas telemaratonam.
Amatpersonas izvairās no sarunām ar neatkarīgiem medijiem
Viens no veidiem, kā telemaratons monopolizē Ukrainas informatīvo telpu, ir ekskluzīva piekļuve augstākajām amatpersonām, kuras var popularizēt savu dienaskārtību ēterā, nesaskaroties ar sarežģītiem jautājumiem. To norāda neatkarīgā medija "Liga.net" galvenā redaktore Jūlija Bankova.
Bankova stāsta, ka viņas vadītais izdevums, kas ir viens no visvairāk lasītajiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem Ukrainā, kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī ir mēģinājis sarunāt intervijas ar augsta ranga Ukrainas amatpersonām. Taču viņu lūgumi tiek konsekventi noraidīti.
Tāpēc viņas komandai ir grūti nodrošināt auditorijai augstas kvalitātes žurnālistiku. "Mēs nevaram sniegt cilvēkiem atbildes uz viņu jautājumiem un analīzi, ko viņi vēlas, jo neviens ar mums vienkārši nesazinās. Kaut ko izdomāt nav žurnālistika. Un tā rodas informācijas vakuums."
Zelenskis nosoda spiediena izdarīšanu uz žurnālistiem
Ukrainas žurnālisti tiek arī novēroti. Neatkarīgie Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka militārā pavēlniecība kavē viņu iespējas atspoguļot frontes līnijā notiekošo un ka viņiem nav piekļuves galvenajām valdības amatpersonām.
Piemēram, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir sniedzis tikai dažas intervijas Ukrainas medijiem. Par visu šo spiedienu jau tiek runāts kādu laiku, un iepriekš Zelenskis pēc viena no skandāliem publiski nosodīja spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem.
"Es vēlētos runāt par mūsu žurnālistiem. Precīzāk, par žurnālistu novērošanu. Ukrainas drošības dienesti ir atvēruši izmeklēšanu, lai ieviestu skaidrību šajā lietā. Jebkāds spiediens uz žurnālistiem ir nepieņemams," teica Zelenskis.
Izskanējusi arī informācija, ka prezidenta administrācijas augstākā amatpersona Olehs Tatarovs varētu būt saistīts ar vismaz vienu uzbrukumu žurnālistiem. Tā laikrakstam "Kyiv Independent" sacījusi kāda augsta Ukrainas amatpersona.
Reformē valsts ziņu aģentūru
Maija beigās Ukrainas neatkarīgais medijs "Ukrainska Pravda" publicēja izmeklēšanu, kurā atklājās, ka Oleksijs Macuka, kurš vēl nesen bija valsts ziņu aģentūras "Ukrinform" vadītājs, saviem reportieriem izplatījis aizliegto intervējamo sarakstu.
Ukrainas mediju profesionāļi šo incidentu salīdzinājuši ar vērienīgo cenzūras kampaņu bijušā prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča laikā. Macukas vietā tika iecelts bijušais armijas runasvīrs Serhijs Čerevatijs.
Taču Ukrainas un starptautiskās mediju organizācijas ir paudušas bažas, norādot uz viņa pieredzes trūkumu mediju vadībā un iespējamo interešu konfliktu kā militārpersonai, kas ir atbildīga par nacionālo ziņu aģentūru.
Čerevatijs sacīja, ka nesteigsies ar "Ukrinform" reformēšanu, "īpaši kara laikā, ņemot vērā, kādi resursi ir pieejami ienaidniekam", taču pieminēja notiekošās diskusijas ar žurnālistiem un citām ieinteresētajām pusēm par cenzūras novēršanu nākotnē.
"Nevēlamo" cilvēku saraksts
Īsi pēc "Kyiv Independent" sarunas ar Čerevatiju Ukrainas kultūras un informācijas ministra pienākumu izpildītājs Rostislavs Karandijevs paziņoja, ka viņa departaments gatavo izmaiņas "Ukrinform" statūtos, kas ļaus izveidot uzraudzības padomi.
Tikmēr viens no "Ukrinform" žurnālistiem, kurš publiski atklāja vadlīnijas par izvairīšanos no "nevēlamiem" intervējamajiem cilvēkiem, sacīja, ka uzreiz pēc tam saņēmis pavēsti par iesaukšanu militārajā dienestā.
Viņš teica, ka nezina, vai tā bija nejaušība vai atmaksa par viņa trauksmes celšanu.
"Ukrainā represijas pret medijiem nav daļa no valsts politikas, kā tas ir Krievijā vai Baltkrievijā. Taču valsts joprojām nesaprot mediju lomu. Jo žurnālisti nav domāti tam, lai vēstītu to, ko valdība dara labu. Viņi uzdod nepatīkamus jautājumus, uz kuriem valdībai ir jāatbild," uzsver nevalstiskās organizācijas "Detektor Media" pārstāve Svitlana Ostapa.
Ukraina pēdējo gadu laikā ir pakāpusies mediju brīvības indeksā, ir radušies daudzi neatkarīgi mediji, veiktas likumu izmaiņas, taču izaicinājumi mediju brīvībai joprojām pastāv.
Putina režīms vēršas pret krievu žurnālistiem trimdā
Krievijā tikmēr no vārda brīvības nav ne miņas, un, vēl jo vairāk, Putina režīms vēršas arī pret tiem žurnālistiem, kas jau pametuši valsti.
Krievijas tiesas pagājušajā mēnesī izdeva aresta orderus trim trimdā esošiem žurnālistiem. Analītiķi to interpretē kā mēģinājumu vajāt režīma kritiķus ārpus valsts robežām.
Divi žurnālisti apsūdzēti Kremļa ieskatā nepatiesas informācijas izplatīšanā par Krievijas militārpersonām, bet vēl viens par terorisma attaisnošanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju.
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir vēl vairāk pastiprinājusi represīvu taktiku pret žurnālistiem gan valsts iekšienē, gan ārpus tās.
Aresta orderu mērķis ir ne tikai iebiedēt trimdā dzīvojošos žurnālistus, bet tas arī kalpo kā signāls Krievijas vietējai auditorijai, ka kritika netiks pieļauta.
