Izraēlas un «Hamās» pamiera sarunās jauns šķērslis – vienošanās par Filadelfijas koridora nākotni

Uz Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu pieaug spiediens pēc iespējas drīzāk panākt vienošanos par pamieru Gazas joslā un tur esošo izraēliešu atbrīvošanu no teroristu grupējuma "Hamās" gūsta. Netanjahu uzstāj, ka Izraēlai ir jāsaglabā militārā kontrole pār Gazas joslas robežu ar Ēģipti, lai gan "Hamās" pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas. Netanjahu politiskie oponenti uzskata, ka premjera nepiekāpība apdraud vēl izdzīvojušos ķīlniekus.

Izraēlas un «Hamās» pamiera sarunās jauns šķērslis – vienošanās par Filadelfijas koridora nākotni
00:00 / 00:00

Tā dēvētais Filadelfijas koridors, kas ir pārsimts metru plata un 14 kilometru gara zemes josla gar Gazas robežu ar Ēģipti, ir kļuvis par galveno šķērsli, lai apturētu Izraēlas un "Hamās" karu un atbrīvotu desmitiem izraēliešu ķīlnieku.

Izraēlas armija maijā ieguva kontroli pār šo teritoriju, kur atrodas arī Rafahas robežšķērsošanas punkts, kas līdz tam bija Gazas vienīgā izeja uz ārpasauli.

Netanjahu otrdien paziņoja, ka Izraēlai uz nenoteiktu laiku ir jāsaglabā militārā klātbūtne Filadelfijas koridorā, lai neļautu "Hamās" papildināt savus ieroču un munīcijas krājumus, izmantojot zem šīs teritorijas esošos neskaitāmos tuneļus.

Viņš apgalvoja, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka "Hamās" vairs nekad nevarētu veikt tāda mēroga uzbrukumu Izraēlai, kāds notika pērnā gada 7. oktobrī un kas izraisīja karu Gazā.

"Hamās" viens no priekšnosacījumiem pamiera noslēgšanai ir pilnīga Izraēlas karaspēka aiziešana no Gazas joslas. Teroristu grupējums apgalvo, ka Netanjahu pēdējās nedēļās izvirzīja prasību par kontroles saglabāšanu pār Filadelfijas koridoru tikai tādēļ, lai izjauktu pašlaik notiekošās diplomātiskās sarunas.

Arī Ēģipte, kas ir viens no galvenajiem vidutājiem starp Izraēlu un "Hamās", iebilst pret jebkādu Izraēlas klātbūtni uz robežas un apgalvo, ka tas apdraudētu gadu desmitiem ilgušo mieru starp abām valstīm, kas ir viens no reģiona stabilitātes stūrakmeņiem.

ASV Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs vakar paziņoja, ka Izraēla esot piekritusi izvest armiju no blīvi apdzīvotām teritorijām gar Filadelfijas koridoru. Savukārt ASV Valsts Departamenta runasvīrs Metjū Millers uzsvēra, ka Vašingtona ir pret Izraēlas turpmāku klātbūtni Gazā, taču piebilda, ka sarunas par iespējamo pamieru turpinās.

Daudzi izraēlieši, tostarp aizsardzības ministrs Joavs Galants, uzskata, ka Izraēlai vismaz uz kādu laiku būtu jāatsakās no kontroles pār Gazas robežu ar Ēģipti, lai panāktu vienošanos par aptuveni 100 izraēliešu ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta.

Bijušais aizsardzības ministrs Benijs Gancs, kurš jūnijā pameta Netanjahu vadīto kara kabinetu, paziņoja, ka Filadelfijas koridors nerada eksistenciālus draudus Izraēlas drošībai. Viņaprāt, Izraēlai ir jāatgūst visi gūstekņi pat tad, ja tas maksātu augstu cenu. Ganca viedoklim pievienojās vēl viens bijušais kara kabineta loceklis Gadi Eizenkots.

Bijušais Izraēlas armijas runasvīrs Jonatans Konrikuss uzskata, ka Izraēlas militārajai klātbūtnei Filadelfijas koridorā ir jēga tikai tad, ja ir konkrēts plāns tur esošo "Hamās" kontrabandas tuneļu iznīcināšanai.

"Ir jāveic nozīmīgi inženiertehniskie darbi, lai izraktu lielu kanālu vai tuneli no Gazas joslas dienvidu daļas līdz pat Vidusjūrai, un tam ir jābūt pietiekami dziļam, teiksim, 50 vai 60 metru. Izraēla to var paveikt, ja vēlas. Tas izbeigs vai ārkārtīgi apgrūtinās "Hamās" atgriešanos pie kontrabandas. Bet, ja Izraēlai nav nodomu un plānu īstenot šādu militāru inženiertehnisku uzdevumu, tad sēdēšanai uz Filadelfijas koridora nav nekādas jēgas," Konrikuss sacīja intervijā telekanālam "ILTV Israel News".

Ar Netanjahu otrdienas paziņojumiem ir neapmierinātas arī Izraēlas amatpersonas, kuras ir iesaistītas sarunās par pamieru un gūstekņu atbrīvošanu. Kāda sarunās iesaistītā persona telekanālam CNN sacījusi, ka premjerministrs "torpedējot" sarunu procesu.

KONTEKSTS:

2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās". Līdz šim Gazas joslā nogalināti vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, tostarp civiliedzīvotāji, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati.

Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti