Atlūgumu iesniedzis stratēģisko nozaru ministrs Oleksandrs Kamišins, tieslietu ministrs Deniss Maļuska, ekoloģijas ministrs Ruslans Strilecs, premjerministra vietniece Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Olha Stefanišina, kā arī premjerministra vietniece, Ukrainas īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka. Visilgāk amatu ieņēmis tieslietu ministrs, kurš tajā atradās kopš 2019. gada.
Demisijas rakstu iesniedzis arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, pavēstījis Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.
Ukrainas mediji vēsta, ka ārlietu ministra posteni varētu ieņemt līdzšinējais Kulebas vietnieks Andrijs Sibiha. Pirms tam viņš bijis Ukrainas vēstnieks Turcijā un prezidenta Zelenska biroja vadītāja vietnieks.
Ļoti iespējams, ka daļai no viņiem tiks piedāvāti citi amati. Medijs Bloomberg raksta, ka Dmitro Kuleba turpmāk koncentrēsies uz Ukrainas attiecību stiprināšanu ar NATO.
Deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā atlūgumu iesniedzis arī Ukrainas Valsts īpašuma fonda vadītājs Vitālijs Kovaļs. Tomēr parlamenta deputāti trešdien balsojumā neatbalstīja viņa atkāpšanos.
Valdošās partijas "Tautas kalps" vadītājs Dāvids Arahamija sacīja, ka izmaiņas skars vairāk nekā pusi valdības locekļu.
Sagaidāms, ka Ukrainas parlaments trešdien izskatīs atlūgumus, ko amatpersonas ir iesniegušas, bet par jaunu personu iecelšanu amatā parlaments varētu lemt jau ceturtdien.
"Rudens Ukrainai būs ārkārtīgi svarīgs. Un mūsu valsts institūcijas ir jābūvē tā, lai Ukraina sasniegtu visus mums vajadzīgos rezultātus – mums visiem. Lai to paveiktu, mums ir jāstiprina dažas jomas valdībā, un ir sagatavoti personāla lēmumi. Pārmaiņas būs arī birojā. Es arī rēķinos, ka atsevišķām mūsu ārpolitikas un iekšpolitikas jomām būs citi uzsvari," teica Zelenskis.
Cerība ir gūt jaunu impulsu gan diplomātiski, sadarbojoties ar partneriem palīdzības jautājumos un jautājumos, kas skar sadarbību ar NATO un ceļu uz Eiropas Savienību, gan gūt impulsu praktiski dažādās jomās valsts iekšienē, tostarp arī pašmāju militārās ražošanas jomā un ārvalstu investīciju piesaisti tajā. Zelenskis arī cer uz labāku sadarbību starp centrālo aparātu un reģioniem, īpaši, ņemot vērā gatavošanos ziemai.
Vietējās amatpersonas tikmēr komentē – pamatīgas pārmaiņas valdībā bija gaidāmas jau sen.
"Mūs gaida grūti laiki, grūts rudens un ziema. Iespējams, šī pārkārtošanās kaut kādā veidā ir saistīta ar šo jauno izaicinājumu periodu Ukrainai," vērtēja Ukrainas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko.
Jūlija sākumā mediji arī ziņoja, ka Zelenskis apsverot iespēju atlaist premjerministru Denisu Šmihalu, kurš amatā ir kopš 2020. gada. Maijā no amata jau tika atlaists infrastruktūras ministrs un premjerministra vietnieks rekonstrukcijas jautājumos Oleksandrs Kubrakovs un lauksaimniecības ministrs Mikola Soļskis.
Tikmēr Ukrainas prezidents no Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka amata atbrīvojis Rostislavu Šurmu. Iemesli nav minēti.
Savukārt medijs "Kyiv Independent" vēsta, ka pretrunīgi vērtētais lēmums atlaist Ukrainas valstij piederošā energotīkla operatora vadītāju ir licis atkāpties no amata diviem neatkarīgiem uzņēmuma uzraudzības padomes locekļiem un radījis bažas ārvalstu partneriem.
Volodimirs Kudrickis, kurš bija "Ukrenergo" vadītājs kopš 2020. gada, tika atstādināts pirmdien, 2. septembrī, jo Krievijas raķešu triecienu laikā viņš neesot spējis aizsargāt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, teikts uzņēmuma uzraudzības padomes locekļu paziņojumā.
Tajā pašā laikā pēc Kudricka atlaišanas paziņojuma, ko izplatīja divas personas – padomes priekšsēdētājs un viens valdes loceklis –, tika norādīts, ka atlaišana bija politiski motivēta un tai neesot pamata. Abi balsojumā par atlaišanu balsojuši pret. Enerģētikas ministrija noraidījusi apgalvojumus, ka uz uzņēmumu ticis izdarīts politisks spiediens.
