Turcija ar Krieviju līgumu par vienām no modernākajām Krievijas raķešu sistēmām "S-400 Triumph" noslēdza jau pirms vairākiem gadiem un piegādes sākās 2019. gadā.
Krievija būtu nikna par turku atteikšanos no viņu sistēmas
Nepilnus divus miljardus eiro vērtais darījums ar Krieviju bija pirmā reize, kad kāda NATO dalībvalsts no Maskavas pērk tehnoloģijas.
Ankara uzstāja, ka aizsardzības iepirkumu izvēle ir nacionālās suverenitātes jautājums, bet NATO sabiedrotie gan bija diezgan bažīgi, norādot, ka aliansē svarīga ir militāro spēju savietojamība.
ASV pauda bažas, ka Krievijas rīcībā varētu nonākt sensitīva informācija par jaunās paaudzes iznīcinātāju "F-35", ja Turcija integrēs Krievijas sistēmas savos spēkos. Līdz ar to Ankara tika izslēgta no "F-35" programmas. Tas arī aizvēra Turcijai durvis uz 100 šo iznīcinātāju iegādi no amerikāņiem.
Amerikāņi ir pauduši gatavību uzņemt Turciju atpakaļ programmā, bet ar vienu nosacījumu.
Gada sākumā ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulenda piedāvāja Turciju uzņemt atpakaļ programmā ar nosacījumu, ka Ankara atbrīvosies no Krievijas sistēmām. No vienas puses, tai it kā nevajadzētu būt problēmai, jo tās vienkārši stāv neizmantotas noliktavā.
Tomēr analītiķi norāda, ka šīs sistēmas tiek uzskatītas par svarīgu simbolu prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ciešajām saitēm ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, tādēļ prezidentam šādu lēmumu pieņemt varētu nebūt viegli.
Vēl jo vairāk: saprotot, ka Turcija tagad domā par to, ko ar sistēmām iesākt, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau paspējis izteikt brīdinājumu Turcijai. Proti, Turcija nevarot darīt visu, ko tā vēlas ar Krievijas piegādāto sistēmu, jo to ierobežo galalietotāja sertifikāti. Tajos savukārt esot norādīts, ka ir nepieciešama pārdevēja jeb Maskavas piekrišana, lai apstiprinātu sistēmu nodošanu vai pārdošanu trešajai pusei.
Turcija meklē risinājumus
Kā vēsta Turcijas analītiķi, tiek izskatīti dažādi varianti, kā atbrīvoties no krievu sistēmām, lai iepirktu amerikāņu iznīcinātājus. Arī neskatoties uz to, ka Turcija izstrādājusi savus piektās paaudzes iznīcinātājus.
Turcija raizējas par Grieķijas augošo ietekmi reģionā, un abu valstu attiecības, kā zināms, nav tās siltākās. Arī grieķi ir iepirkuši "F-35" iznīcinātājus.
NATO un citi Kijivas rietumu sabiedrotie ir aicinājuši Turciju nodot ieročus Ukrainai, taču tas ir maz ticams, jo sadusmotu Krieviju.
Vēl pastāv iespēja sistēmas pārsūtīt uz ASV vai kādu citu NATO dalībvalsti. Tādējādi Ankara atbrīvotos no lēmuma par to, vai sistēmas nosūtīt uz Ukrainu vai ne.
Turcija sistēmas varētu pārdot arī, piemēram, Indijai un Pakistānai, kuras ir izteikušas interesi, vai tradicionālajiem sabiedrotajiem Azerbaidžānai, Katarai vai pat Lībijai.
Vēl variants būtu paturēt raķetes Turcijas teritorijā amerikāņu kontrolē, piemēram, Indžirlikas gaisa bāzē, kur jau atrodas ASV spēki.
Turcija tādējādi ir kļuvusi par ķīlnieci saviem iepriekšējo gadu lēmumiem. Arī bijušais Turcijas diplomāts un politikas analītiķis Eidins Selcens Krievijas raķešu sistēmu iegādi ir raksturojis kā kļūdu un vēsturiska mēroga diplomātisku katastrofu. Atrisināt šo problēmu Turcijas prezidentam Erdoganam būšot ļoti grūti.
