Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucas uz parlamenta Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komisijas sekretāru Romānu Kostenko, kurš atzina, ka situācija Kurskas apgabalā ir mainījusies, salīdzinot ar laiku īsi pēc operācijas sākuma. Ienaidnieks šeit koncentrējis nopietnus spēkus – vairāk nekā 40 000 karavīru, un kauju raksturs mainījies. Sākumā tur bijuši mazi Krievijas armijas spēki, skaidro Kostenko, tāpēc Ukrainas armija varējusi virzīties uz priekšu. Tagad Krievijas armija aizsargājas un veic pretuzbrukumus, un nav pat nepārtrauktas aizsardzības līnijas.
Gan Ukrainas bruņotie spēki, gan ienaidnieki cenšas radīt situāciju, kad, pateicoties labākam manevram, nonāks uzvaras situācijā. Šāda situācija īpaši raksturīga Seimas upes virzienā, kur ienaidnieks cenšas noturēties un piegādes veic pa pontonu tiltiem, kurus Ukrainas spēki iznīcina.
Tikmēr Kurskas apgabala amatpersonas informē, ka vakar piecu kilometru attālumā no Kurskas atomelektrostacijas nokritis Ukrainas drons un izcēlies ugunsgrēks. Prokremliskie mediji tūlīt steidzās apsūdzēt Ukrainas armiju par mēģinājumu uzbrukt šim objektam ar droniem un raķetēm.
Analītiķi: Krievijas ofensīvas Ukrainas austrumos varētu beigties jau tuvākajās nedēļās
ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka Krievijas karaspēkam nav pietiekami daudz dzīvā spēka un aprīkojuma, lai turpinātu intensīvu ofensīvu Ukrainā, un
pašreizējās Krievijas ofensīvas operācijas Ukrainas austrumos, visticamāk, sasniegs kulmināciju tuvāko mēnešu, ja ne nedēļu laikā.
Krievijas armijas darbības joprojām noved pie pakāpeniskiem taktiskiem panākumiem atsevišķos frontes sektoros. Tas tādēļ, ka Ukrainas spēki saskaras ar ievērojamiem operatīviem izaicinājumiem un ierobežojumiem. Tajā pašā laikā analītiķi atzīmē, ka, lai gan Krievijas spēki pēdējā laikā ir guvuši ievērojamus taktiskos panākumus, tie nav pierādījuši spēju sasniegt operatīvi svarīgus mērķus.
Ukrainā aizdomu ēna pār mobilizācijas procesiem
Daļa Krievijas panākumu atslēgas ir tā, ka tai ir daudz cilvēku un tā tos nežēlo, tikmēr Ukraina taupa katru dzīvību. Britu laikraksts "The Times" raksta, ka Ukraina līdz gada beigām vēlas mobilizēt vēl 200 000 jauniesaukto, taču šie plāni, visticamāk, netiks īstenoti.
Saskaņā ar NATO aplēsēm Krievija katru mēnesi savervē aptuveni 30 000 karavīru.
Kā laikrakstam norādījis viena no Odesas teritoriālajiem mobilizācijas centra darbiniekiem, šis iesaukšanas punkts ievērojami atpaliek no saviem mērķiem – netiek mobilizēti pat 20% no nepieciešamā apjoma. Šajā ziņā Odesas apgabals esot viens no sliktākajiem. Sarunā ar žurnālistu vīrietis sūdzējies par korupciju un sliktu vadību savā nodaļā, kas padarījis par neiespējamu izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Viņš apgalvo, ka kolēģi ņēmuši kukuļos tūkstošiem dolāru, lai viltotu atbrīvojumus no dienesta.
Rezultātā dažu dienu laikā vairāk nekā pusei vīriešu, kuri ieradušies iesaukšanas punktā, pēkšņi bijušas dažādas slimības, piemēram, tuberkuloze, hepatīts vai HIV.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
