Avdijivka bijusi Krievijas apšaužu mērķis jau vairāk nekā pusotru gadu, un, piemēram, jau pagājušā gada vasarā, kad to apmeklēja Latvijas Televīzija, pilsēta bija sapostīta, un lielākā daļa iedzīvotāju to pametuši.
Pirms aptuveni mēneša Krievija sāka intensīvākus masveida uzbrukumus Avdijivkai un tās apkaimei ar mērķi ielenkt pilsētu.
Ukrainas armija ziņojusi, ka iznīcina lielu skaitu uzbrūkošās Krievijas tehnikas, publicējot arī video.
Pašlaik daudzas pazīmes liecina, ka Krievija armija pie Avdijivkas uzkrāj spēkus trešajam uzbrukumu vilnim.
Ukrainas bruņotie spēki apliecinājuši, ka drīzumā situācija šajā frontes sektorā var saasināties.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka šajā rajonā okupantu spēkiem lēni, tomēr izdodas pamazām virzīties uz priekšu.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem. Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūki lēš, ka kopš oktobra sākuma, tas ir, mēneša laikā, Avdijivkas apkaimē Krievija varētu būt zaudējusi tūkstošiem karavīru – gan bojā gājušo, gan ievainoto.
Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, Krievija turpina masīvus uzbrukumus un kā iepriekšējās ofensīvās citās frontēs demonstrē, ka ir gatava zaudēt lielu skaitu savu karavīru, lai iegūtu kontroli pār salīdzinoši nelielām teritorijām.
Tikmēr pašā Avdijivkā turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. To dara Ukrainas policija, bet darbs nav vienkāršs – ne visi vēlas pamest savas mājas, pat ja palikt ir bīstami dzīvībai.
Lielākā daļa Avdijivkā palikušo iedzīvotāju ir gados vecāki ļaudis. Vairums šeit ir dzimuši vai dzīvo gadu desmitiem. Tādēļ Ukrainas policijas darbiniekiem ir grūti dažus no palikušajiem iedzīvotājiem pārliecināt doties prom no smago kauju saplosītās pilsētas.
Daudziem nav neviena piederīgā un doties uz nezināmām vietām viņiem šķiet biedējošāk, nekā palikt kara šausmās.
Bet pat dēls, ieradies pierunāt māti doties prom, nespēj viņu pārliecināt. "Atstāj mani šeit un dodies pats prom!" viņa atbild. Pie karadarbības un sprādzieniem vietējie šķiet jau ir pieraduši.
"Mēs jūs varam tagad aizvest prom uz drošāku pilsētu. Drīz te sāksies apšaudes, un tad mēs vairs nevarēsim jūs izvest no šejienes," brīdina policists.
"Un ko gan es tai pilsētā darīšu?" vaicā sieviete.
"Dzīvosiet tur savu dzīvi mierā. Tur ir elektrība un ūdens"
"Nē!"
Avdijivka ir smagi cietusi. Krievijas spēku artilērija, lodes un raķetes šeit savu darbu ir padarījuši – postīt un dedzināt. Pilsētā ir bīstami dzīvot, stāsta Doneckas policists Oļegs Kirnickis.
"Šis ir rezultāts konstantiem uzbrukumiem ēku sienām ar vadāmajām raķetēm. Sienas sāk vienkārši gabalos atdalīties no ēkas. Iedzīvotājiem dzīvot šādās ēkās nav pati labākā doma. Taču šeit paliekošie negrasās doties prom un kategoriski iebilst par jebkādu evakuāciju."
Šoreiz pamest Avdijivku izdevās pierunāt sešus cilvēkus, bet paliekošajiem policija iedod pārtiku, ūdeni un citas pirmās nepieciešamības preces. Varbūt kādu citu dienu izdosies pārliecināt arī viņus evakuēties.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
