Pirms neilga laika Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka ir apkopoti visi nodotie vēlēšanu biļeteni gan Moldovā, gan ārvalstīs.
Neoficiālie rezultāti liecina, ka par Sandu ir nobalsojuši 55,3% vēlētāju, bet par Stojanoglo – 44,7%. Ja balsojums būtu noticis tikai Moldovā, tad uzvarētājs būtu Stojanoglo, kurš saņēma 51,3% balsu.
Sandu uzvaru nodrošināja ārvalstīs dzīvojošie Moldovas pilsoņi. No 319 tūkstošiem nobalsojušo par Sandu savu balsi atdeva 82,8%.
Latvijas Radio par vēlēšanu rezultātiem aptaujāja vairākus cilvēkus Moldovas galvaspilsētā. Viņu viedokļi bija dažādi, tomēr vairākums aptaujāto bija Sandu vēlētāji, kas nav pārsteidzoši, jo galvaspilsētā par pašreizējo prezidenti nobalsoja vairāk nekā 57% iedzīvotāju.
Vēlētāju viedokļi par Sandu uzvaru šķeļas
"Protams, es balsoju. Esmu ļoti priecīga, ka mēs uzvarējām. Es balsoju par Maiju Sandu. Es viņai ticēju, ticēju, ka Moldovai ir lemts iestāties Eiropas Savienībā. Labākais, ko varam dot saviem bērniem, ir vienkārši nobalsot par cilvēku, kurš ved mūs pa šo ceļu. Es gribu ticēt, ka pārmaiņas notiks un ka tie, kuri vēl šaubījās, sapratīs, ka šis ir labākais ceļš Moldovai. Es tam ticu, gribu ticēt," sacīja Andžela.
"Esmu sarūgtināta, jo uzvarēja nepareizais kandidāts. Sandu uzvarēja, jo diaspora par viņu nobalsoja. Jā, esmu par to neapmierināta, jo viņi šeit nedzīvo un nezina, kāda te ir dzīve. Bet tie, kuri balsoja šeit, izvēlējās citu kandidātu," teica Anna. "Nē, nekādu pārmaiņu nebūs, tāpēc ka viņa četros gados neko neizdarīja un arī tālāk neko nedarīs. Ir jābeidz līst vienā vietā Amerikai un jāsāk domāt par tautu."
Bet kungs vārdā Andrejs neslēpa prieku par Sandu uzvaru.
"Priecājos, ka Krievijai neizdevās ietekmēt cilvēku izvēli. Manuprāt, tas liecina par to, ka mūsu valsts vēlas pievienoties Eiropas Savienībai un ka cilvēki uz to ļoti tiecas, atbalsta Ukrainu un tā tālāk. Viņi neļaujas provokācijām, neraugoties uz visiem mēģinājumiem nopirkt cilvēku balsis un ietekmēt, bet plašsaziņas līdzekļi izmanto dezinformāciju un tamlīdzīgas lietas. Tomēr saprātīgi cilvēki apzinās, ka tas ir ceļš atpakaļ pie Krievijas, bet tas, ko viņi dara, mums nepatīk," viņš teica.
Gan vienas, gan otras puses atbalstītāji uzskata – vēlēšanas nebija pilnībā godīgas. Tam piekrīt arī vietējie un ārvalstu novērotāji, kas fiksējuši simtiem pārkāpumu – toskait balsu pirkšanu un biļetenu fotografēšanu, gan arī neatļautu aģitāciju un Krievijā dzīvojošo Moldāvu masveida nogādāšanu balsošanai.
Vēlēšanu novērotāji fiksē simtiem pārkāpumu
"Mēs esam dzirdējuši, ka šie cilvēki, varētu būt ietekmēti vai finansiāli motivēti ar naudu lai piedalītos vēlēšanās. Tā ir specifiska elektorāta daļa, kas atbalsta specifiskus politiskos uzskatus," sacīja Nikola Panfils, novērotāju misijas "Promo-Lex" vadītājs.
"Par spīti nebeidzamiem centieniem no Krievijas un tā sabiedroto moldāvu oligarhu puses iejaukties un veikt nelikumīgas darbības, viņi nesasniedza savu mērķi," tikmēr norādīja "PACE" novērotāju misijas vadītājs Jone Blikra.
Novērotāji uzteica moldāvu vēlētāju noturību pret Kremļa un oligarhu naudas spiedienu un iebiedēšanu. Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka vēl lielāka noturība būs nepieciešama nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas būs vēl izšķirīgākas.
Latvijas Radio sazinājās arī ar vienu no Moldovā pazīstamākajiem politologiem Andreju Kureraru un vaicāja, kādi ir viņa pirmie secinājumi pēc vēlēšanām.
Arī viņš norādīja uz nepieredzēti plašajiem Krievijas centieniem gan uzpirkt vēlētājus, gan citos veidos ietekmēt balsojuma iznākumu. Tomēr proeiropeiski noskaņoto Moldovas iedzīvotāju un moldāvu diasporas ārvalstīs mobilizēšanās esot ļāvusi sasniegt, viņaprāt, labu rezultātu.
"Tāpēc prezidentei un viņu atbalstošajai valdošajai Rīcības un solidaritātes partijai būs jāizpilda solījumi, kurus Sandu izteica priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Kā arī jānodrošina, ka izmeklēšanas saistībā ar korupciju un vēlētāju ietekmēšanu nonāks tiesā pirms parlamenta vēlēšanām nākamā gada vasarā. Pretējā gadījumā tādos pašos apstākļos Rīcības un solidaritātes partijai būs ļoti maza iespēja uzvarēt parlamenta vēlēšanās," sacīja Kureraru.
Kureraru arī sacīja, ka tie cilvēki, kuri nebalsoja par Sandu, pārsvarā ir ekonomiski un sociāli mazāk aizsargāti un visvairāk ir cietuši no pēdējos gados pieredzētās dzīves dārdzības.
Un tas ir ļāvis piesaistīt papildu balsis populistiskiem spēkiem, kas iestājas par attiecību uzlabošanu ar Krieviju.
Vaicāts, vai ir sagaidāma arī turpmāka Krievijas iejaukšanās Moldovas politikā, Kureraru atbildēja apstiprinoši.
"Zaudējums referendumā un prezidenta vēlēšanās liks viņiem aktivizēties. Viņi ir izmēģinājuši savas shēmas, un tās visas darbojas diezgan labi. Esmu pārliecināts, ka hibrīdkarš Moldovā pastiprināsies," norādīja Kureraru.
Ārvalstu līderi atzinīgi vērtē Sandu uzvaru
Tikmēr ASV, Vācijas un Ukrainas vadītāji atzinīgi novērtējuši proeiropeiskās Moldovas prezidentes Maijas Sandu pārvēlēšanu otrajā kārtā par spīti ziņām par Krievijas iejaukšanos.
Eiropas Komisija izteica atzinību Moldovas varas iestādēm par vēlēšanu veiksmīgo norisi, neskatoties uz bezprecedenta Krievijas iejaukšanos, tostarp balsu pirkšanas shēmās un dezinformāciju.
"Sandu ir parādījusi neparastu drosmi un vadību, lai aizstāvētu savu tautu. Un ka Eiropa turpinās stāvēt kopā ar Moldovu šajā ceļojumā," sociālajā vietnē "X" ierakstīja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola.
Tas, ko eksperti Briselē teica – reģionālie apstākļi Moldovā ir ļoti grūti, jo blakus notiek karš un visā reģionā pieaug autokrātisko valdību skaits. Un nākamgad Moldovā būs parlamenta vēlēšanas, kas Krievija var likties pat vēl pievilcīgākas no iejaukšanās viedokļa un Moldovai tur būs daudz vairāk darāmā, lai nosargātu proeiropeisko virzienu.
Un no svara būs arī Briseles rīcība, kas šovasar piekrita sākt sarunas par iestāšanos ES ar Moldovu. Eksperti uzskata – Eiropas finansējums un spēja par to komunicēt var būt izšķirošas.
"Ja tas tiks izdarīts, tad ir priekšnoteikumi proeiropeiskai valdībai pēc nākamā gada parlamenta vēlēšanām. Ja nē, tad situācija būs neskaidra. Mums jāsaprot, ka mēs tagad uzvarējām tikai kaujā, bet karš turpināsies līdz parlamenta vēlēšanām, un patiesībā tieši uz tām ir liktas visas Krievijas likmes. Un viņi mēģinās, izmantojot jau pārbaudītas metodes un citas, iegūt kontroli pār valdību Kišiņevā," brīdināja Eiropas Politiku un reformu institūta direktora vietnieks Mihajs Mogildea.
Proeiropeiska valdība Moldovā ir pie varas kopš 2021. gada, kas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesniedza pieteikumu valsts dalībai ES. Un kopš tā laika attiecības starp Kišiņevu un Maskavu ir ievērojami pasliktinājušās.
