"Šodien koalīcijas padomē mēs vienojāmies ieteikt mūsu frakcijām steidzamības kārtā grozīt konstitūciju, lai agresorvalstu pilsoņi vairs nebūtu pašvaldību vēlēšanu dalībnieki," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica Mihals.
Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Terrass sacīja, ka likumprojektu ceturtdien paredzēts iesniegt parlamentā.
Grozījumus plānots pieņemt steidzamības kārtā, lai tie stātos spēkā līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gada rudenī.
Lai pieņemtu konstitūcijas grozījumus steidzamības kārtā, nepieciešams, lai par tiem nobalsotu četras piektdaļas Rīgikogu deputātu.
Pēc Terrasa teiktā, likumprojektā būs uzskaitīti tie, kas var piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Paredzēts, ka sarakstā tiks iekļauti Igaunijas pilsoņi, NATO valstu pilsoņi, Eiropas Savienības valstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņi, kā arī to valstu pilsoņi, ar kurām Igaunijai ir parlamenta līmenī ratificēti divpusēji nolīgumi, kas garantē balsstiesības.
Terrass norādīja, pēdējais punkts tika pievienots, lai noslēgtu šādu nolīgumu ar Ukrainu, kas nākotnē garantētu vēlēšanu tiesības Igaunijā dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem.
Tomēr koalīcijā joprojām nav vienprātības par balsstiesību atņemšanu Igaunijas nepilsoņiem, piebilda Terrass.
Pēc 2023. gada maija datiem, Igaunijā bija vairāk nekā 67 000 Krievijas pilsoņu un vairāk nekā 1000 Baltkrievijas pilsoņu ar tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās.
