Harkivas mērs Ihors Terehovs svētdien vakarā informēja par diviem Krievijas uzbrukumiem ar vadāmām aviācijas bumbām. Daži lādiņi nokrita neapdzīvotos rajonos pilsētas apkaimē un postījumus nenodarīja, bet citi trāpījuši lielveikalā un daudzdzīvokļu ēku rajonā. Sākotnēji izskanēja informācija par trīs ievainotajiem, bet pēc pusnakts Valsts Ārkārtas situāciju dienests ziņoja par vismaz 15 cietušajiem pilsētā un tās apkaimē.
Harkiva tiek apšaudīta regulāri, un, piemēram, piektdien Krievijas raķešu triecienā policijas iecirknim gāja bojā viens kārtības sargs, bet vēl 30 cilvēki guva ievainojumus.
Uzbrukumi turpinās arī Kijivai, un aizvadītajā naktī tika ziņots par bezpilota lidaparātu uzlidojumu. Ukrainas galvaspilsētas kara administrācija ziņo, ka visi pretinieka bezpilota lidaparāti, kas lidoja uz Kijivu, esot notriekti. Īsi pirms pulksten 3.00 izskanēja informācija par to atlūzu nokrišanu divos pilsētas rajonos un ugunsgrēkiem. Ziņas par cietušiem pagaidām nav publiskotas.
Tikmēr tālāk frontē – Krievijas Kurskas apgabalā – pirmo reizi aktīvā kaujā un apšaudē fiksēti Ziemeļkorejas karavīri. Tā pavēstījis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pretdezinformācijas nodaļas vadītājs.
Sīkāku informāciju viņš nesniedza. Lai papildinātu agresores Krievijas karaspēka rindas, Kurskas apgabalā varētu būt izvietoti aptuveni astoņi tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru, pagājušajā nedēļā komentēja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pirmdienas pēcpusdienā tika uzņemts Berlīnē, un viens no galvenajiem diskusijas tematiem bija Ziemeļkorejas karavīri, kas atbalsta Krievijas armiju Ukrainā.
Šī ir Marka Rutes pirmā oficiālā vizīte Vācijā kopš kļūšanas par transatlantiskās aizsardzības alianses vadītāju. Viņu sagaidīja Berlīnē, kanclera Šolca darba vietā sagaidīja ar militāru pagodinājumu. Zināms, ka abi apsprieduši drošības politiku eiroatlantiskajā telpā.
Īpašas NATO valstu drošības bažas šobrīd rada nesenā Ziemeļkorejas karavīru pievienošana Krievijas karaspēkam, kas karo Ukrainā, iezīmējot jaunu konflikta eskalāciju. Un otrs jūtīgs jautājums bija daļa no Ukrainas prezidenta Zelenska uzvaras plāna, kas uzstāj uz uzaicinājumu pievienoties militārajai aliansei, taču Berlīne un arī Vašingtona šai lietā spiež uz bremzēm.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidroja gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Neskatoties uz to, Krievijas armija turpina virzību Doneckas apgabalā, pārņemot kontrolē arvien vairāk ukraiņu ciemu un apdzīvotu vietu.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtē ar zināmu piesardzību.
