Republikāņu kandidāts, eksprezidents Donalds Tramps apmeklēja Džordžijas štatu. Bet demokrātu pārstāve, viceprezidente Kamala Harisa uzrunāja Mičiganas štata vēlētājus.
"Mums ir iespēja šajās vēlēšanās beidzot pāršķirt lappusi baiļu un šķelšanās vadītajai politikas desmitgadei. Mums pietiek, un esam no tās noguruši," sacīja Harisa.
"Neviens nezina, kas viņa ir. Bet otrdien jums ir jāceļas kājās un jāpasaka Harisai, ka jums ir gana, jūs vairs nevarat izturēt – ka viņa ir sliktākais viceprezidents mūsu valsts vēsturē," tikmēr savus vēlētājus mudināja Tramps.
Abi kandidāti arī pirmdien mītiņos uzrunās vēlētājus.
Aptaujas liecina, ka sacensība ir ārkārtīgi sīva un izteikta pārsvara nav nevienam no kandidātiem – arī tajos septiņos štatos, kas atzīti par svārstīgajiem.
Vēlēšanu iznākumu var izšķirt tieši šie štati. Iepriekšējā balsošanā par sev tīkamāko kandidātu jau nobalsojuši vairāk nekā 78 miljoni vēlētāju. Šīm vēlēšanām uzmanība pievērsta visā pasaulē. To iznākums varētu ietekmēt tādus jautājumus kā atbalstu Ukrainai, situāciju Tuvajos Austrumos. Jaunievēlētais prezidents savu amata zvērestu dos 20. janvārī.
Jautājumi, kas amerikāņus uztrauc šogad, daudz neatšķiras no tā, kas viņus uztrauca pirms četriem gadiem – tā joprojām ir ekonomika, imigrācija, tiesības uz abortu.
Šīs ir tēmas, kas svarīgas lielākajai daļai iedzīvotāju, taču secība, kādā šīs prioritātes ierindo demokrāti un republikāņi, atšķiras.
"Ir lielas atšķirības starp jautājumiem, kas svarīgi Harisas un kas Trampa atbalstītājiem. Trampa vēlētājiem svarīga ir imigrācija, ekonomika, noziedzība. Harisas vēlētājiem tēmas ir daudzveidīgākas, iekļauj arī veselības aprūpi, Augstākās tiesas tiesnešus un abortus," vērtēja domnīcas "Pew Research Center" pētniece Hanna Hartiga.
"Ir punkti, kuros vēlētāji vairāk uzticas Harisai un kuros vairāk Trampam. Harisai vairāk uzticas jautājumos par abortiem, rasu nevienlīdzību, bet Trampam ir neliels pārsvars ekonomikas jautājumos," atzīmēja pētniece.
Abi kandidāti sola apkarot inflāciju, kas pirms diviem gadiem sasniedza 40 gadu rekordu un, lai arī tagad ir samazinājusies, joprojām ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem. Tiesa gan, prezidenta iespējas tiešā veidā ietekmēt cenas ir ierobežotas.
Tramps sola samazināt mājokļu izmaksas, vēršoties pret migrantiem, kā arī paplašināt ASV enerģijas ražošanu, lai samazinātu izmaksas patērētājiem.
Harisa sola ieviest cenu griestus atsevišķām precēm krīzes gadījumos. Viņa gan nav paskaidrojusi, kā tas ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju ikdienā un kopumā eksperti vērtē, ka neskaidras detaļas ir abu piedāvātajos plānos.
Turklāt abi sola programmas, kurām nepieciešams papildu finansējums laikā, kad ASV ir liels budžeta deficīts.
"Ir aplēses, kas liecina, ka jūsu ekonomiskais plāns valsts deficītu palielinātu par 3 miljardiem nākamajā desmitgadē. Kā jūs par to samaksāsiet?" Harisai nesen vaicāja kāds žurnālists.
"Pārējie ekonomisti, kas ir vērtējuši manu plānu iepretim mana oponenta, saka, ka mans plāns stiprinās Amerikas ekonomiku, bet Trampa – to vājinās," apgalvoja Harisa.
Cīnīties pret nelegālo imigrāciju apņēmušies abi kandidāti, tomēr Tramps savos izteikumos ir krietni radikālāks, vainojot Baidenu par to, ka viņš pieļāvis miljoniem cilvēku ieplūšanu, kuru vidū, pēc viņa teiktā, daudzi esot noziedzinieki, kurus vajadzētu deportēt.
"ASV šobrīd ir okupēta valsts, bet drīz tā vairs nebūs. Mēs to atbrīvosim. Pirmajā savas prezidentūras dienā es uzsākšu lielāko deportāciju programmu Amerikas vēsturē, lai izraidītu visus noziedziniekus," sev ierastajā manierē solīja Tramps.
Ārpolitika pašus amerikāņus uztrauc mazāk, tomēr visvairāk tā uztrauc visu pārējo pasauli. Balsojums notiek izšķirīgā laikā, kurā ASV loma var noteikt gan turpmāko kara Ukrainā, gan Tuvo Austrumu konfliktu attīstību.
"Trampa atbalstītāji uzskata, ka ASV vajadzētu iet savu ceļu – pat, ja tas nozīmē sadusmot sabiedrotos. Tikmēr Harisas vēlētāji uzskata, ka ASV ir labi būt daļai no NATO. Atšķiras arī pozīcijas attiecībā pret Ukrainu. Trampa atbalstītāji drīzāk teiks, ka ASV atbalsta Ukrainu par daudz un republikāņi kopumā arvien mazāk uzskata Krieviju par draudu, pretstatā Harisas vēlētājiem," vērtēja "Pew Research Center" pētniece Hartiga.
Jāmin, ka, ņemot vērā, cik sīvs solās būt rezultāts un to, ka daudzos štatos nav ļauts sākt skaitīt iepriekšbalsošanā nodotās balsis un pasta balsojumus, kamēr nav slēgti visi iecirkņi, vēlēšanu iznākumu, iespējams, sagaidīsim tikai ap nedēļas nogali.
