Nodrošinot Maskavai bruņojumu un karavīrus, Phenjana risina savas pārtikas problēmas, skaidro laikraksts "The Korea Herald".

Seulas izlūkdienests parlamenta komisiju informējis, ka

Maskava piegādājusi Phenjanai aptuveni 700 000 tonnu rīsu, kas ir par 600 000 tonnu vairāk nekā iepriekš, laikrakstam pastāstīja parlamenta deputāts un bijušais Dienvidkorejas vēstnieks Maskavā Vi Sonlaks.

Krievijas piegādes sedz teju pusi no Ziemeļkorejas rīsu deficīta. 

Tagad, kad Krievija iepērk no Ziemeļkorejas artilērijas šāviņus, lielu daļu pārtikas trūkuma, iespējams, ir novērsusi ieroču tirdzniecība, sacīja deputāts.

Vācijas Frīdriha Naumana fonds aprēķinājis, ka Ziemeļkoreja, iespējams, pārdevusi Krievijai ieročus aptuveni 5,5 miljardu dolāru vērtībā. Šī summa ir pielīdzināma ceturtdaļai valsts IKP.

Iepriekš ziņu aģentūra "Yonhap", atsaucoties uz izlūkdienesta ziņojumu parlamentam, vēstīja, ka uz Krieviju nosūtīto Ziemeļkorejas karavīru algas Maskava sūta Ziemeļkorejai.

Runa ir par aptuveni 2000 dolāru mēnesī par vienu cilvēku, kas ir Krievijas līgumkaravīra algai līdzvērtīga summa.

Iespējams, ka lielākā daļa šīs naudas nesasniedz Ziemeļkorejas karavīrus un viņu ģimenes locekļus un paliek valsts rīcībā. Tas Ziemeļkorejas budžetam varētu dot 200 miljonus dolāru gadā. 

Ziemeļkorejai akūti trūkst valūtas līdzekļu, un šī nauda varētu būt nopietna injekcija valsts budžetam. 

Vidējā mēnešalga Ziemeļkorejā 2022. gadā tika lēsta viena līdz trīs dolāru apmērā. 

Turklāt, raksta "The Korea Herald", Krievijā strādā aptuveni 4000 Ziemeļkorejas strādnieku, kas budžetam nopelna aptuveni 800 dolāru mēnesī.