Kulihs pēc profesijas ir programmētājs, taču viņš pats sevi dēvē par aktīvistu, kurš iestājas par dzīvības un brīvības sargāšanu. Viņš dzimis un audzis Slovākijas centrālajā daļā jeb, pēc viņa vārdiem, vietā, kur ir kalni, mazi ciemati un kur cilvēkiem grūti rast motivāciju. Pirms vairāk nekā 10 gadiem viņš sāka aktīvi iesaistīties dažādu sociālu un politisku problēmu risināšanā savā apkaimē un tuvējos ciemos. Vēlāk Kulihs sāka rīkot kultūras festivālus, jo, viņaprāt, ar kultūras piesaisti reģionam var "izglītot cilvēkus un apturēt naidu".
Dienu pirms Krievija sāka karu pret Ukrainu Kulihs nodibināja organizāciju "Mier Ukrajine" un nu cenšas būt Ukrainas balss Slovākijā. Ar Kulihu tiekos Polijas galvaspilsētā Varšavā konferencē "Megaphone 2023", kuras centrā šogad bija dezinformācijas apkarošana un kur aktīvisti, žurnālisti un pētnieki apmainījās atziņām par to, kā cīnīties arī ar Krievijas propagandu un Kremļa īstenotām dezinformācijas kampaņām. Ar šīm problēmām cīnās arī Slovākijā.
Saruna īsumā:
- Organizācija "Mier Ukrajine" cenšas būt Ukrainas balss Slovākijā, mērķē kliedēt Krievijas dezinformāciju.
- "Mier Ukrajine" pārstāvji devušies uz Ukrainu, lai meklētu veidus, kā cīnīties ar Krievijas propagandu.
- Pilsoniskā sabiedrība Slovākijā vēlēšanu iznākumu ar Fico uzvaru uzskata par izgāšanos.
- Krievijas propaganda Slovākijā ir klātesoša un arī iedarbīga; valdība nemēģina pret to cīnīties.
- Kulihs uzskata – ja sabiedrība neizmantos visus spēkus Fico apturēšanai, tā būs katastrofa visai Slovākijai.
Edgars Zicāns: Neilgi pirms Krievija sāka karu pret Ukrainu, jūs dibinājāt organizāciju "Mier Ukrajine". Kāpēc pieņēmāt šādu lēmumu, un ar ko organizācija nodarbojas?
Marians Kulihs: Organizāciju dibināju 23. februārī, dienu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Es personīgi jutu jau kādu laiku, ka kas tāds notiks, par to stāstīju jau mēnešiem iepriekš. Arī uzreiz pēc tam, kad Vladimirs Putins atzina Luhanskas un Doneckas "tautas republiku" neatkarību, man bija skaidrs, ka tas notiks. Man bija sajūta, ka kaut kas ir jādara.
Zināju dažus cilvēkus, ar kuriem jau kopš 2014. gada protestējām pret Krievijas agresiju. Bet tolaik tie bija aptuveni 5 vai 10 cilvēki, kas pulcējās protestā pie Krievijas vēstniecības ēkas, ko parasti rīkojām ap 9. maiju. Zinājām līdzīgi domājošos cilvēkus un nolēmām ar viņiem kopā sarīkot protestu pretim Krievijas vēstniecības ēkai 23. februārī, tas bija brīdis, kad dibinājām organizāciju "Mier Ukrajine".
Pēc 24. februāra nevarējām iedomāties darīt kaut ko citu – cenšamies būt Ukrainas balss Slovākijā. Mūsu mērķi ir cīnīties ar Krievijas dezinformācijas kampaņām un informācijas telpā uzturēt naratīvu, kāpēc ir nozīmīgi atbalstīt Ukrainu visos veidos.
Daudz diskusiju sākumā bija par to, vai mums palīdzēt Ukrainai arī militāri, ziedojot militārām vajadzībām, jo esam pret nogalināšanu. Bet palīdzēt arī militāri ir absolūti nepieciešams, jo uzskatām, ka šis karš ir visas mūsu sabiedrības interesēs un par demokrātiskām vērtībām. Kad Krievija iebruka Ukrainā, pirmajās dienās es uztraucos par tālāko Krievijas rīcību. Nebiju pārliecināts par to, kas notiks tālāk. Uztraucos par Baltijas valstīm, domāju, ka Krievija var uzbrukt arī Slovākijai. Nebiju pārliecināts, vai slovāki cīnītos pretim Krievijas iebrucējiem.
Pēc nepilniem trim mēnešiem apritēs divi gadi, kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu. Vai kopš kara sākuma, organizācijas izveides procesā, esat paspējis apmeklēt Ukrainu, lai labāk izprastu, kā varat palīdzēt? Kādas atziņas esat pārvedis no Ukrainas?
Kopš kara sākuma ļoti gribēju doties uz Ukrainu. Taču tāpēc, ka organizēju protestus, nebija laika izrauties. Uz Ukrainu beidzot tiku tikai nesen. Iemesls, kāpēc devos uz Ukrainu, – jūtos iestrēdzis, nezinu pareizo stratēģiju, kā cīnīties ar Krievijas propagandu.
Mans viedoklis ir, ka pirms dažām nedēļām Slovākija parlamenta vēlēšanās piedzīvoja zaudējumu. Jaunā valdība uzstāj uz to, ka Slovākija neatbalstīs Ukrainu militāri. Tāpēc meklēju jaunu stratēģiju, kā pamatot mūsu organizācijas iniciatīvas un aicinājumus turpināt atbalstu Ukrainai.
Es devos uz Ukrainu arī tāpēc, lai tiktos ar aktīvistiem, Eiromaidana rīkotājiem un cilvēkiem, kuri varētu man palīdzēt rast pareizo stratēģiju cīņā ar dezinformāciju. Jo, manuprāt, Ukraina šajā ziņā ir krietnu soli priekšā – viņiem ar Krieviju jācīnās ne tikai militāri.
Ukraina kopš kara sākuma ir bijusi Eiropas informatīvās telpas un politiskās dienaskārtības augšgalā. Piemēram, Latvijā aptaujas rāda, ka sabiedrībā pieaug nogurums no ziņām par karu Ukrainā, bet vienlaikus iedzīvotāju ziedošanas aktivitāte Ukrainai un bēgļu atbalstam nav mazinājusies. Kāda šajā sakarā ir sabiedrības temperatūra Slovākijā?
Tas ir jautājums par sabiedrības mobilizāciju. Slovākijā parlamenta vēlēšanas bija ļoti smags temats, un to iznākums bija šoks daļai demokrātiskās sabiedrības. Organizācija "Mier Ukrajine" meklē veidus, kā mobilizēt slovākus Ukrainas atbalstam. Tagad ir skaidrs, kurš Slovākijā atbalsta Ukrainu un kurš atbalsta Kremļa naratīvu. Šīs robežas ir skaidri redzamas. Cilvēki nogurst no kara. Taču zaudējums vēlēšanās varētu būt viens veids, kā motivēt sabiedrību mobilizēties Ukrainas atbalstam.
Ja Slovākijas valdība ir pateikusi, ka neatbalstīs Ukrainu, tad mūsu mērķis ir ar dažādām iniciatīvām padarīt redzamu to, ka Slovākijas sabiedrība ir gatava un grib atbalstīt Ukrainu, neskatoties uz to, ko valdība domā.
Slovākija ir viena no valstīm, kur patvērušies visvairāk kara bēgļi no Ukrainas. Kā slovākiem veicies ar kara bēgļu uzņemšanu?
Es domāju, ka Slovākija Ukrainas kara bēgļiem ir saderīgākā mītnes zeme, balstoties uz valodu un kultūru. Tas nebija tik uzskatāmi kādreiz, bet tagad, kad ukraiņi sākuši apmesties Slovākijā un iekļauties mūsu sabiedrībā, tas kļūst skaidrāks. Arī slovāki pamana šīs līdzības. Valodas ir ļoti līdzīgas, tamdēļ ukraiņiem ir vieglāk uzsākt dzīvi Slovākijā. Bet slovāki ir ļoti pieņemoši pret Ukrainas kara bēgļiem, savukārt, piemēram, bēgļus no Tuvajiem Austrumiem slovāki nav sagaidījuši ar atplestām rokām. Un galvenokārt tas ir tuvās līdzības dēļ. Iespējams, tas saistīts arī ar Čehoslovākijas vēsturi.
Pēdējo nedēļu laikā Slovākija citu valstu medijos biežāk parādījusies saistībā ar Robertu Fico, kurš trešo reizi kļuvis par premjeru. Viņš tiek uzskatīts par prokrieviski noskaņotu politiķi. Politikas vērotāji izteikuši bažas, ka Fico vadībā Slovākijas politika attiecībā uz Ukrainu, Eiropas Savienību un NATO kļūs labvēlīgāka Krievijai. Ko Fico atgriešanās aiz valdības vadītāja stūres nozīmē pilsoniskajai sabiedrībai un aktīvismam Slovākijā?
Kopš karjeras pirmsākumiem Roberts Fico bijis saistīts ar prokrievisku ideoloģiju. Pirmo reizi viņš kļuva par premjeru 2006. gadā, pāris gadus pēc tam, kad Slovākija pievienojās NATO un Eiropas Savienībai. Šoreiz veiksmīgais starts vēlēšanās galvenokārt padevās populisma dēļ – viņš ļoti labi māk pasniegt to, ko lielākā daļa iedzīvotāju vēlas dzirdēt.
Taču vienmēr paralēli Fico valdīšanas laikam bijušas grūtības tiem cilvēkiem un organizācijām, kas vēlas stiprināt demokrātijas pamatus. Viņa vadītās valdības arī apšaubāmos un necaurskatāmos veidos izmantoja Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tas viss beidzās ar izmeklējošā žurnālista Jana Kucjaka slepkavību. Kucjaks savu darbu veltīja itāļu mafijas darbībai Slovākijā un tās sakariem ar Fico tuvu stāvošām personām policijā un tieslietu sistēmā. Žurnālista slepkavība Slovākijā izsauca masu demonstrācijas, kuru dēļ Fico bija spiests atkāpties no premjera amata. Izmeklēšanas saistībā ar Kucjaka atklājumiem aizvien notiek.
Taču šos pāris gadus opozīcijā Fico komanda izmantoja, lai izveidotu kampaņu varas atgūšanai. Šoreiz viņi iestājās pret pastāvošo varu un sistēmu, kovida laikā viņi izmantoja vakcīnskeptiķu naratīvu, bet ar kara Ukrainā sākumu viņi sāka izmantot dažādus Kremļa naratīvus. Manuprāt, viņi izmantoja populismu, sociālos medijus un dezinformāciju, lai uzvarētu vēlēšanās.
Jau priekšvēlēšanu kampaņā Fico ar komandu uzsvēra, ka ieņems stingru nostāju pret demokrātiskām iniciatīvām. Pēc ievēlēšanas un, uzņemoties valdības vadīšanas grožus, viņi jau sākuši ieskicēt pārmaiņas policijā un tieslietu sistēmā. Fico ar domubiedriem ir arī pret nevalstiskajām organizācijām (NVO) un tiem, kas iestājas par caurspīdīgumu un tiesiskumu Slovākijā.
Tā ir šī brīža situācija, un
daudzi NVO ir šokā, jo bija ilga un smaga cīņa, lai izcīnītu demokrātisku iznākumu vēlēšanās, tomēr, manuprāt, mēs izgāzāmies. Ja citas Eiropas Savienības valstis ir pārsteigtas, tad mēs arī esam pārsteigti un mēģinām saprast, kā no šīs situācijas izkļūt.
Neviena paša lādiņa Ukrainai – tāds bija Fico priekšvēlēšanu solījums, un vien dienu pēc stāšanās amatā viņš paziņoja par militārās palīdzības apturēšanu Ukrainai. Jaunā valdība jau noraidīja kārtējo militārās palīdzības paketi Ukrainai vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā. Kā Fico valdības politika ietekmēs Slovākijas palīdzību un slovāku atbalstu Ukrainai?
Slovākija nav liela valsts. Valsts militārais atbalsts Ukrainai nebija tik liels un nozīmīgs, salīdzinot ar citām valstīm. Tas vairāk bija svarīgs simboliskā ziņā. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas Ukrainai piegādāja pretgaisa aizsardzības sistēmas un "MiG-29" iznīcinātājus.
Jā, Fico valdība jau noraidījusi militārās palīdzības paketi Ukrainai. Taču jāatzīmē, ka Slovākijai vairs nav atlicis daudz, kā palīdzēt Ukrainai militāri. Vēl viena lieta, ko Fico valdība plāno darīt, ir Ukrainai pārdot munīciju, nevis to nodot bez atlīdzības. Tomēr jāpiebilst, ka Fico valdība nav apņēmusies apturēt humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, un to mūsu organizācija plāno izmantot, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu.
Es domāju, ka tāpēc, ka Kremļa propaganda Fico palīdzēja uzvarēt vēlēšanās, viņš tagad atdara Kremlim un noraida palīdzību Ukrainai. Liela daļa Fico elektorāta ir prokrieviska, viņa tic Krievijas propagandai.
Ir jāmeklē veidi, kā cīnīties pret Krievijas propagandu, jo mēs redzam, ka Slovākijā tā ļoti labi strādā. Un valdība nemēģina pret to cīnīties. Tikai NVO vai aktīvisti ir centušies apkarot dezinformāciju un Krievijas propagandu.
Vienlaikus man ir bažas, ka Fico valdība varētu iesaistīties Krievijai noteikto sankciju apiešanā. Tas ir tas, no kā es baidos un kam, manuprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību.
Uz ko Slovākijai cerēt, un kā Eiropas Savienība var palīdzēt, lai nepiepildītos ļaunākie scenāriji?
Jāatceras, ka koalīcija nav pārliecinoši stabila, tai ir astoņu balsu pārsvars no kopumā 150 balsīm parlamentā. Taču vienlaikus, ja viss, ko šī valdība ir apsolījusi, četru gadu laikā piepildīsies, tad kaitējums tiks nodarīts ne tikai attiecībā uz atbalstu Ukrainai un ārpolitiski, bet, protams, zaudējumi būs arī iekšpolitikā. Bez manis minētajiem draudiem tiesiskumam ir bažas arī par citām jomām, kas ietekmē sabiedrības labklājību, piemēram, vides aizsardzība un kultūra.
Es uzskatu, ka, ja mēs kā sabiedrība neizmantosim visu, kas ir mūsu spēkos, un viņus neapturēsim, tad tā būs katastrofa visai Slovākijai.
Tagadējā valdība ir veidota no cilvēkiem, kas tikuši pie varas, sociālajos medijos izplatot dezinformāciju, naida runu, viltus ziņas. Ar prokrievisko un reizēm pat ekstrēmo ideoloģiju, kas ir galvās lielākajai daļai valdības locekļu, tuvākie gadi būs ļoti izaicinoši. Mani bažīgu dara arī tas, ka pašreizējā valdība varētu vērsties pret medijiem un ietekmēt to neatkarību.
Mēs cenšamies uzturēt domāšanas veidu, ka ikviens var cīnīties un viss nav zaudēts. Eiropas Savienībai vajadzētu pievērst Slovākijai lielu uzmanību un sekot līdzi te notiekošajiem procesiem, jo šī valdība var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz slovākiem. Es saprotu, ka līdzīgas lietas notiek arī citās valstīs, cerams, ka šīs valstis atradīs veidus, kā pret to cīnīties kopā. Tā ir daļa no kara – Ukrainā karš notiek arī militāri, bet citviet pasaulē Krievija postu nodara ar informācijas kara elementiem.
Paldies par sarunu!
Liels paldies jums!
