ĪSUMĀ:
- Zelenskis ar sievu ieradies Varšavā, šī vizīte notika bez ierastās lielās slepenības.
- Zelenskis tikās ar Polijas prezidentu, pauda cerību uz abu valstu atvērtām robežām nākotnē.
- Duda pasniedza Zelenskim Baltā ērgļa ordeni – valsts augstāko apbalvojumu.
- Duda: Polija ir gatava nākotnē nodot Ukrainai visas savas lidmašīnas MiG-29.
- NATO ārlietu ministri sanāksmē Briselē spriež par atbalstu Ukrainai.
Prezidents Zelenskis Varšavā ticies ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kurš viņu sagaidīja ar svinīgu goda sardzi.
Zelenskis pauda cerību uz atvērtām robežām starp Poliju un Ukrainu arī nākotnē un pateicās, par to, ka no kara bēgošie vairāk nekā miljons ukraiņu Polijā vienmēr varējuši justies kā mājās.
"Nekādu robežu politiskajā, ekonomiskajā un – īpaši svarīgi – vēsturiskā izteiksmē," uzsvēra Zelenskis.
Polijas prezidents Andžejs Duda Zelenskim pasniedza Baltā ērgļa ordeni, kas ir valsts augstākais apbalvojums.
Atšķirībā no citām vizītēm – ASV, Lielbritānijā, Francijā un Beļģijā – Zelenski Polijā pavadīja arī kundze Olena, un par šo ierašanos medijos bija zināms jau iepriekš bez ierastās lielās slepenības. Līdz šim Polijā Zelenskis viesojies tikai īsās darba vizītēs atpakaļceļā no Vašingtonas decembrī, un Londonas, Parīzes, Briseles februārī.
Duda arī paziņoja, ka Varšava NATO samitā jūlijā Viļņā centīsies panākt papildu drošības garantijas Ukrainai.
"Šodien mēs cenšamies panākt Ukrainai (..) papildu garantijas, drošības garantijas, kas stiprinās Ukrainas militāro potenciālu," Duda sacīja žurnālistiem pēc sarunām Varšavā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Mēs atbalstām arī Ukrainas transatlantiskos centienus pievienoties NATO. Patlaban mēs strādājām un cenšamies Ukrainai nākamajā NATO samitā vasarā Viļņā iegūt papildu drošības garantijas. Tās stiprinātu Ukrainas bruņotos spēkus un Ukrainas sabiedrības drošības sajūtu, kā arī būtu būtisks stimuls Ukrainas aizstāvju morālei," paziņoja Duda.
Duda arī paziņoja, ka Polija ir gatava nākotnē nodot Ukrainai visas savas lidmašīnas MiG-29.
"Es domāju, ka nākotnē mēs visu mūsu atlikušo MiG-29 floti varēsim nodot Ukrainai, ja tāda vajadzība joprojām būs," sacīja Duda.
Polijai līdz šim bija 28 MiG-29 lidmašīnas, un dažas no tām Varšava jau ir nodevusi Ukrainai. Saskaņā ar Dudas teikto četras jau piegādātas, vēl četras patlaban piegādes procesā, un vēl sešas tiek gatavotas drīzai piegādei Ukrainai.
Sarunās Duda atgādināja, ka Polija Ukrainai tai jau nodevusi vai apsolījusi vairāk nekā 300 tankus, pārsvarā padomju tipa, kā arī haubices un pretgaisa raķetes, un solīja turpmāku atbalstu Zelenskim.
"Mēs esam šeit, Varšavā, bet ierakumos Bahmutā, Marinkā, Avdijivkā ir mūsu cilvēki, spēcīgi cīnītāji, vīrieši un sievietes, ļoti spēcīgi cilvēki, kurus diemžēl mēs katru dienu zaudējam Krievijas dēļ.
Es vēlos pateikties jums par spēcīgo aizsardzības paketi, kas stiprinās mūsu cīnītājus un aizstāvēs viņu dzīvības, jo viņi riskē ar savām dzīvībām ne tikai Ukrainas, bet arī jūsu bērnu un Eiropas nākotnes labā," sacīja Zelenskis.
"Mēs stāvam kopā, roku rokā, Polija, Eiropa un brīvā pasaule. Mēs stāvam kopā, lai aizstāvētu savu brīvību. Šis režīms, kas mums atnesis karu, – kritīs," pauda Zelenskis.
Tikmēr NATO ārlietu ministri sanāksmē Briselē spriež par atbalstu Ukrainai. Sanāksmē piedalījās arī Ukrainas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidkorejas un Japānas ārlietu ministri. Tas skaidrojams ar Ķīnas politikas maiņu un atbalstu Krievijai. Šī tikšanās notiek brīdī, kad uz Ķīnu ir devies Francijas prezidents un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, savukārt Ukrainas prezidents ir ieradies Polijā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka sadarbība svarīga arī ar Indijas un Klusā okeāna valstīm.
"Drošība ir nevis reģionāls, bet gan globāls jautājums. Tas, kas notiek Eiropā, ir svarīgi Indijas un Klusā okeāna reģionam, un tas, kas notiek Āzijā, ir svarīgi Eiropai. Karš Ukrainā un tā globālās sekas to labi demonstrē. Turklāt mēs redzam, ka Krievija un Ķīna satuvinās, ka viņi strādā kopā. Tas padara arvien acīmredzamāku to, ka arī mums ir cieši jāsadarbojas ar mūsu partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā," sacīja Stoltenbergs.
NATO vadītājs arī norādīja, ka jebkāda Ķīnas letālas militārās palīdzības piegāde Krievijai - izmantošanai karā pret Ukrainu - būtu "vēsturiska kļūda ar nopietnām sekām".
"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Tā atkārto Krievijas propagandu un atbalsta Krievijas ekonomiku. Ķīna un Krievija arī pastiprina kopīgās militārās aktivitātes Indijas un Klusā okeāna reģionā. Sabiedrotie ir skaidri norādījuši, ka jebkāda Ķīnas letālas militārās palīdzības piegāde Krievijai būtu vēsturiska kļūda ar nopietnām sekām. Laikā, kad Pekina un Maskava pretojas uz noteikumiem balstītas starptautiskas kārtības ievērošanai, ir svarīgi, lai mēs turpinātu būt vienoti NATO sabiedrotie un turpinātu būt vienoti ar līdzīgi domājošiem partneriem", sacīja Stoltenbergs.
Sanāksmē tika apspriests arī praktiskais un politiskais atbalsts Ukrainai. Tās noslēgumā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šovasar Ukraina nesaņems ielūgumu pievienoties NATO. Tādēļ ir jāstrādā pie ilgtermiņa plāna.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pauda, ka, viņaprāt, "pašlaik mēs esam situācijā, kur mēs labi saprotam, ka Ukraina ir izdarījusi ļoti daudz un tās armija ir ļoti spējīga, pat spējīgāka par vienu otru NATO dalībvalsts armiju. Bet politiski mēs vēl neesam tajā līmenī, lai runātu par Ukrainas dalību. Tāpēc ir jāizmanto šie trīs mēneši, lai panāktu, ka Viļņa dod ļoti stingru politisku signālu jau tālāk, kā Ukraina integrēsies eiroatlantiskajā telpā, kādi būs termiņi, kādi būs nosacījumi. Tie trīs mēneši būs sarežģīta darba pilni."
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.
