Uldis Ķezberis: Ja pareizi saprotu, tad šī ir jūsu pirmā divpusējā ārvalstu vizīte Rīgikogu priekšsēdētāja amatā. Kāpēc jūs izvēlējāties tieši Latviju kā savu pirmo galamērķi?
Lauris Husars: Galvenais iemesls ir mūsu vēlme stiprināt attiecības ar Latviju. Tādēļ arī Igaunijas prezidenta Alara Karisa pirmā valsts vizīte bija Latvijā. Jau tajā pašā dienā, kad mani ievēlēja par Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju, es sazinājos ar Latvijas parlamenta priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu. Un Edvards nekavējoties uzaicināja mani apmeklēt Rīgu. Un pagājušajā nedēļā, tiekoties Prāgā, mēs nolēmām, ka šai vizītei ir jānotiek pēc iespējas drīzāk. Esmu ļoti priecīgs par šo vizīti, jo mums bija ļoti auglīgas un draudzīgas sarunas. Mēs apspriedām jautājumus, kas ir būtiski abām mūsu valstīm un kas var stiprināt mūsu sadarbību.
Kā jūs vērtējat Igaunijas un Latvijas attiecības? Kurās jomās sadarbība ir laba, un kur to varētu uzlabot?
Protams, tā nebūtu taisnība, ja es teiktu, ka viss ir lieliski, jo ir jautājumi, kuros mums ir iespējama labāka sadarbība. Bet ir jomas, kurās mūsu sadarbība ir ļoti sekmīga. Piemēram, digitālās reformas. Es uzzināju, ka Latvija plāno ieviest Igaunijā izstrādāto digitālo medikamentu recepti. Ja jūs to izdarīsiet, tad Latvija kļūs par piekto pasaules valsti, kas ir ieviesusi šo pakalpojumu. Tas ir ļoti labs pamats, lai turpinātu digitālo sadarbību. Vēl viena sadarbības joma ir transports un savienojumi. Mēs runājām par to, kā paātrināt projekta "Rail Baltica" būvniecību, jo tas ir būtiski abām valstīm, lai savienotu pilsētas, lai savienotu iedzīvotājus, lai savienotu uzņēmumus un veicinātu preču apmaiņu. "Rail Baltica" projekts nav tikai ekonomiski nozīmīgs, tas ir svarīgs arī mūsu drošībai. Mūsu valstīm ir laba sadarbība arī kultūras jomā. 2024. gadā Igaunijas pilsēta Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un esmu pārliecināts, ka Tartu iedzīvotāji gaida ierodamies draugus no Latvijas. Protams, es saņēmu jūsu parlamenta priekšsēdētāja ielūgumu apmeklēt Dziesmu un deju svētkus, ko es ceru izdarīt.
Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas jaunā valdība, kurā strādā arī jūsu vadītā partija "Igaunija 200", ir paziņojusi par nodomu nozīmīgi palielināt nodokļus tuvākajos gados. Kāpēc tas ir nepieciešams?
Igaunijas budžeta deficīts ir 4,3% no iekšzemes kopprodukta, tāpēc mums ir jāsakārto budžets un jāsamazina deficīts. Lai to izdarītu, ir jāskatās, kur varam samazināt izdevumus. Ja nav iespējams vairāk samazināt izdevumus, tad ir jāmeklē citi veidi, kā iekasēt naudu. Tāpēc mums bija jāpieņem šis grūtais, bet nepieciešamais lēmums. Mēs sakārtosim arī savu ienākumu nodokļu sistēmu.
Pašlaik visaugstākie nodokļi ir cilvēkiem, kuri pelna nedaudz vairāk par vidējo atalgojumu valstī. Mūsuprāt, tas nav pareizi. Mēs ne tikai vienkāršosim nodokļu sistēmu, bet arī padarīsim to taisnīgāku tiem, kuri nopelna vidēja apmēra atalgojumu vai nedaudz virs vidējā atalgojuma.
Igaunijas valdošajām partijām pārmet, ka tās izvairījās runāt par nodokļu palielināšanu pirmsvēlēšanu kampaņas laikā. Kāpēc kampaņas laikā nodokļu jautājumu neapsprieda vairāk? Vai tas bija saistīts ar bailēm zaudēt vēlētāju balsis?
Protams, jautājums par nodokļiem bija, tā teikt, uz galda. Bet mums kā iepriekš parlamentā nepārstāvētai partijai nebija zināma pilna aina. Tāpēc mēs domājām, ka ar reformām un budžeta izdevumu samazināšanu būs pietiekami, lai risinātu problēmu, bet tad mēs sapratām, ka ar to nepietiks. Mēs arī plānojam palielināt aizsardzības izdevumus, kas nozīmē nepieciešamību pēc papildu ienākumiem, kas arī daļēji nāks no nodokļiem. Mums ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas, lai būtu droši, ka Igaunijas bruņotie spēki būs spējīgi cīnīties ar jebkuru pretinieku.
Aizsardzība ir Igaunijas valdības prioritāte. Ko tieši jūs plānojat darīt, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas?
Es domāju, ka mūsu plāni ir līdzīgi Latvijas plāniem. Mēs domājam par pretgaisa aizsardzības un sauszemes spēku stiprināšanu. Mēs domājam par divīzijas izveidi un par brigāžu stiprināšanu. Protams, mēs vēlamies ieguldīt līdzekļus jaunās tehnoloģijās un iegādāties jaunus ieročus, piemēram, reaktīvās artilērijas raķešu iekārtas "HIMARS". Mūsdienās ļoti dārga ir munīcija, bet mums ir nepieciešama tā sauktā "gudrā munīcija". Ar savu Latvijas kolēģi runājam arī par to, ka mūsu valstīm būtu jāpaplašina sadarbība aizsardzības jomā, jo īpaši pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO.
Drošības situācija reģionā ir pilnībā izmainījusies, tāpēc mums ir jāsadarbojas jaunā līmenī. Esmu pārliecināts, ka mēs par to vienosimies.
Vēl viena Igaunijas jaunās valdības prioritāte ir apstiprināt likumprojektu par laulības vienlīdzību. Vai es pareizi saprotu, ka šis likumprojekts paredz legalizēt viendzimuma laulību?
Patiesībā mēs strādājam pie diviem likumprojektiem. Mēs vēlamies apstiprināt likumprojektu par viendzimuma savienību un arī viendzimuma laulības likumprojektu. Tas izbeigs vairāk nekā 20 gadu ilgušās diskusijas, un es ceru, ka mums šis jautājums vairs nebūs jāapspriež. Igaunija ir moderna un liberāla valsts, šim lēmumam ir vēlētāju atbalsts. Ja tā, tad es neredzu, kāpēc mums nevajadzētu to darīt. Ar šiem likumprojektiem mēs vēlamies pateikt, ka Igaunijā visi cilvēki ir vienlīdzīgi un viņiem ir vienlīdzīgas tiesības.
Kā jūs pārliecināsiet Igaunijas sabiedrības konservatīvo daļu, ka viendzimuma laulības atzīšana ir nepieciešama?
Runājot, diskutējot un skaidrojot. Apliecinot, ka tas nekādi nemainīs viņu attiecības ar tuviniekiem un neapdraudēs viņu laulību. Arī es esmu laulājies baznīcā, man ir trīs bērni, un es joprojām uzskatu, ka mana laulība ir svēta. Bet es neredzu iemeslus, kāpēc viendzimuma pāri nevarētu apprecēties. Jo tad viņiem būtu garantētas vienlīdzīgas tiesības un viņi varētu justies drošāk sabiedrībā. Mēs esam sasnieguši punktu, kad mums ir jāpieņem lēmums.
Latvijā gadiem diskutē par to, vai ir nepieciešams sabiedriskais medijs krievu valodā. Igaunijā šāds medijs ir. Jūsuprāt, cik lietderīgs tas ir bijis Kremļa propagandas apkarošanai un Igaunijas sabiedrības saliedēšanai?
Vēl pirms Krievija uzsāka pilna apmēra karu Ukrainā, Igaunijā bija ilgstošas diskusijas par to, vai aizliegt translēt Krievijas televīzijas kanālus. Mēs pieņēmām lēmumu aizliegt šos kanālus divas vai trīs dienas pēc tam, kad Ukrainā sākās karš. Es uzskatu, ka mums to vajadzēja darīt daudz agrāk, jo Kremļa televīzijas kanāliem bija milzīga ietekme uz krievvalodīgajiem Igaunijas iedzīvotājiem. Un tagad mēs redzam pārmaiņas, jo ne visi krievvalodīgie meklē iespējas, kā turpmāk skatīties Krievijas televīzijas kanālus. Viņi meklē jaunus informācijas avotus un izvēlas skatīties vietējos krieviski raidošos kanālus. Igaunijas sabiedriskās televīzijas kanāla ETV+ auditorija palielinājās pēc tam, kad mēs aizliedzām translēt Krievijas televīzijas kanālus.
Ne visi Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji labi saprot un runā igauņu valodā, tāpēc ir jābūt medijiem, kas sniedz viņiem informāciju. Šī iemesla dēļ mums ir krieviski raidošs sabiedriskās televīzijas kanāls un arī sabiedriskā radio kanāls.
Kā laikraksta "Postimees" bijušais galvenais redaktors vēlos pastāstīt par gadījumu, kad mēs 2016. gadā nolēmām slēgt divas krieviski rakstošas avīzes. Ietaupīto naudu mēs ieguldījām digitālajā saturā, un tas bija veiksmīgs lēmums, jo krievvalodīgās auditorijas daudzumu izdevās pieckāršot. Tādējādi mēs varējām sniegt Igaunijai un Igaunijas iedzīvotājiem svarīgu informāciju krieviski lasošai auditorijai.
Baltijas valstis ir vienas no lielākajām palīdzības sniedzējām Ukrainai. Ko vēl mūsu valstis var darīt, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā?
Es domāju, ka mums ir jāatbalsta Ukrainas ambīcijas kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Ar Latvijas kolēģi runājām par nepieciešamību visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem nākt klajā ar kopīgu un ļoti skaidru paziņojumu, kurā mēs paužam atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā un NATO. Un tuvākajās nedēļās mēs to darīsim. Un vēl – mums ir jātic ukraiņiem, jo brīvības cīņa pret Krievijas agresiju ir balstīta uz ticību, un viņiem šāda ticība ir. Tāpēc mums ir jātic ukraiņiem un jāpalīdz viņiem.
Vai sabiedrotajiem NATO samitā Viļņā būtu jāsniedz Ukrainai konkrētas garantijas par uzņemšanu aliansē?
Ja jūs jautājat man, tad jā, es tā uzskatu, bet es nevaru runāt citu valstu vārdā. Mēs Igaunijas jaunās valdības koalīcijas līgumā ierakstījām, ka atbalstām Ukrainas dalību Eiropas Savienībā un NATO, un mēs pie šīs nostājas turamies. Tas, ko mēs varam darīt, ir nepārtraukti, dienu pēc dienas skaidrot saviem sabiedrotajiem šo jautājumu pirms Viļņas samita.
Ko par Ukrainas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai liecina strīds ar atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Poliju, par Ukrainas graudu eksportu?
Cik esmu dzirdējis, tad diskusija ir nedaudz mainījusies un graudu tranzīts caur Poliju ir atsācies. Es ceru, ka tas bija pārpratums un tiks pieņemti skaidri risinājumi, lai ļautu Ukrainai tirgoties ar saviem lielākajiem eksporta partneriem. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāsaprot Ukrainas situācija, tāpēc mums ir jāpalīdz viņiem risināt šīs problēmas. Bet es domāju, ka jautājumā par graudiem ir noticis pārpratums.
