Ukrainas armijai trūkst papildspēku
Ukrainas pilsētās karavīru Teritoriālās komplektēšanas nodaļas jeb tā dēvētos kara komisariātus, kopš stājies spēkā jaunais mobilizācijas likums, var pamanīt pa gabalu kā vietas, kur pulcējas liels skaits vīriešu.
Danilo stāsta, ka stāvot rindā jau no pieciem rītā.
"Elektroniskā rinda šobrīd strādā testa režīmā, tāpēc faktiski darbojas arī dzīvā rinda. Labāk atnākt ātrāk."
25 gadus vecais Danilo ir pirmais pārdesmit cilvēku garajā rindā pie komisariāta Kijivā, lai atbilstoši jaunajam likumam valstij iesniegtu savus personiskos datus – tie iesaukšanas centram ļaus viņu atrast, ja tiks nolemts viņu mobilizēt.
Šādi dati 60 dienu laikā ir jāiesniedz pilnīgi visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Daļai no viņiem vēlāk pienāks paziņojumi par iesaukšanu armijā. Ukrainas frontē šobrīd kritiski trūkst papildspēku. Simtiem tūkstošiem karavīru nepārtraukti karo jau trešo gadu. Daudzi ir fiziski un emocionāli izsmelti, bet nomainīt viņus nav ar ko.
Danilo gan šobrīd došanās uz fronti nedraud.
"Es esmu aspirants. Strādāju ķīmijas jomā," skaidro Danilo. Viņam ir atlikta iesaukšana karadienestā, bet tas ir jāapstiprina komisariātā.
Samazināts iesaucamo vecuma slieksnis
Līdzīgi sevi par pasargātiem no tūlītējas iesaukšanas uzskata vēl vairāki rindā stāvošie.
"Jā, šobrīd es esmu informātikas skolotājs skolā, tāpēc atbilstoši likumam man vajadzētu būt atliktā statusā. Es atbraucu atjaunot datus un saprast, kā ar to turpmāk strādāt," stāsta Oleksandrs.
Ukrainas varasiestādes neatklāj, cik cilvēku plānots iesaukt dienestā. Iepriekšējā Ukrainas bruņoto spēku vadītāja Valērija Zalužnija laikā tika ziņots, ka armijai vajadzētu papildus pusmiljonu karavīru, bet pēc armijas virspavēlnieka maiņas tika ziņots, ka papildspēku nepieciešams mazāk, nekā iepriekš publiski nosaukts.
Teorētiski doties karot gatavs arī 24 gadus vecais lielveikala administrators Andrijs, kuru sastopu turpat rindā pie komisariāta iecirkņa.
"Nogalināt krievus [okupantu karavīrus] un saņemt par to naudu. Tas varētu būt vislabākais darbs pasaulē!" cīņā pret iebrucējiem gatavs iesaistīties Andrijs.
Andrijam pēc mēneša paliek 25 gadi. Jaunais likums paredz no 27 uz 25 gadiem samazināt vecuma slieksni, no kura var mobilizēt karam. Taču šobrīd Andrijs vairāk priecātos, ja darba devējs viņu pieteiktu ekonomiskajā rezervē.
"Ļoti negribētos mirt jaunam"
Tā ir cilvēku grupa, kas ir vajadzīgi valsts ekonomikas uzturēšanai, un viņi šobrīd netiek iesaukti armijā. Patlaban šajā grupā ir rezervēti aptuveni 700 tūkstoši cilvēki, kas strādā ārstniecības iestādēs, valsts iestādēs, uzņēmumos un pašvaldībās, enerģētikā, dažādās rūpniecības nozarēs, tajā skaitā militārajā.
"Man jau ir stabils darbs ar labiem ienākumiem. Esmu atradis sev meiteni – dzīve nupat sākusi nokārtoties, bet te tūlīt pakļūšu zem mobilizācijas…
Bet, ja būs nepieciešams, iešu karot. Ļoti daudzi mani klasesbiedri karo, un es nezinu, kā es viņiem skatīšos acīs, ja viņi šo laiku ir pavadījuši ierakumos, bet es – Kijivā baudu dzīvi.
Tā ka man galvā ir dažādas domas… Gribas gan tur, gan tur pabūt. Vienkārši... ļoti negribētos nomirt jaunam," nosaka Andrijs.
Savukārt 58 gadus vecais elektriķis Igors nešaubās – viņš grib doties karot, ja vien izturēs veselības pārbaudi un tiks ņemts pretī. Arī Igoru esmu sastapusi turpat rindā.
"Redzat, es esmu no Doneckas. Es viņus [iebrucējus] ar rokām nožņaugtu! Es viņus ar rokām nožņaugtu! (pauze) Veselība daudz neatļauj, bet, ja paņems [armijā], iešu!"
Daudzi izvairās no iesaukšanas armijā
Pilna apmēra Krievijas iebrukuma trešajā gadā tādu kā Igors, kas grib doties karot, ir arvien mazāk. Visi lielākie patrioti un apņēmīgākie Ukrainas aizstāvji ir frontē vismaz kopš 2022. gada pavasara.
Nespēja piesaistīt armijai nepieciešamos papildspēkus esošās mobilizācijas kārtības ietvaros piespieda Ukrainas valdību mainīt likumu, no 18. maija padarot procesu daudz stingrāku un sekas par izvairīšanos no mobilizācijas – daudz bargākas. Tiem, kas slēpjas no iesaukšanas dienestā, draud gan lieli administratīvie sodi, gan ar tiesas lēmumu arī liegums vadīt personisko automašīnu.
"Pēc 18. maija, kad pieņēma jauno likumu par mobilizāciju, ļoti daudzi cilvēki slēpjas, ļoti daudzi negrib iet armijā!"
Tā man stāsta taksists Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā. Pēc viņa novērojumiem, Harkivas ielas kluvušas pavisam tukšas un tas nav tāpēc, ka Krievija teju katru dienu raida raķetes vai aviobumbas uz Harkivu, bet gan jaunā mobilizācijas likuma dēļ. Mobilizācijas vecuma vīrieši vienkārši slēpjoties bailēs par iespējamo iesaukšanu.
"Nav uzticības savai valdībai," uzskata taksists.
Mēģina aizbēgt uz ārzemēm
Vietējo mediju ziņās arī pēdējā laikā vairākkārt uzplaiksnījuši dažādi skandāli saistībā ar iespējamiem iesaukšanas centru darbinieku pārkāpumiem, ar varu aizturot iesaucamos uz ielas un pārkāpjot dažādas viņu tiesības.
Vienā no teritoriālajiem komplektēšanas centriem kāds vīrietis nomiris pēc vairākām tur pavadītām dienām. Šie incidenti tiek izmeklēti.
Tāpat izmeklēti tiek arī uzbrukumi teritoriālā komplektēšanas centra darbiniekiem. Arī tādi ir bijuši. Aizkarpatos pie kāda centra darbiniekiem pat nācies šaut gaisā, lai izklīdinātu sapulcējušos cilvēku pūli.
Un neapsīkst arī iesaukšanas vecuma vīriešu centieni nelikumīgi pamest valsti.
Nesen kāds 44 gadus vecs vīrietis līdz pēdējam centās pārliecināt robežsargus, ka viņš patiesībā ir sieviete. Vīrietis bija paņēmis māsas pasi, uzvilcis svārkus, blūzīti un parūku. Pat kosmētiku bija uzlicis, bet tas viss nav līdzējis – robežsargi viņu atmaskojuši.
Mobilizācijas vecuma vīriešiem ar atsevišķiem izņēmumiem jau trešo gadu ir liegums pamest valsti, bet teju katru dienu kāds to mēģina izdarīt – gan visādos veidos slēpjoties automašīnās, gan caur mežiem, pa kalnu takām vai peldot pāri upēm.
Nereti tas beidzas traģiski. Divu gadu laikā kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma uz Rumānijas robežas esošajā Tisas upē vien atrasti 25 noslīkuši vīrieši.
Ekonomists var kļūt par snaiperi
Tikmēr Ukraina cenšas armijai piesaistīt cilvēkus ne tikai ar likuma spēku, bet arī mēģina visādi ieintersēt izšķirties par šādu lēmumu. Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas lielākajās pilsētās atvērti virkne Armijas rekrutēšanas centru. Tajos ikviens interesents var iepazīties gan ar aktuālajām vakancēm armijā, gan to, kādas algas maksā, kādi pabalsti un sociālā palīdzība pienākas karavīru ģimenēm.
"Protams, daudz cilvēku ienāk. Ne visi grib uzreiz paņemt kādu vakanci un armijas daļu, ļoti daudzi vienkārši grib pakonsultēties un saprast, kas kopumā notiek," stāsta Kijivas rekrutēšanas centra darbiniece Irina Imļa.
Galvenokārt rekrutēšanas centru apmeklējot vīrieši, bet ir arī kādi 20% sieviešu. Interesentiem visbiežāk armijā tiek piemeklētas tādas profesijas, kurā jau civilajā dzīvē viņiem ir pieredze un zināšanas.
"Ir ekonomisti, ir juristi, šoferi, mediķi," skaidro Imļa.
Vai tas nozīmē, ka ekonomists nevar būt, piemēram, snaiperis?
"Var, protams, var! Bet, ja cilvēks atnāk ar augstāko ekonomista izglītību, tad viņš vienkārši sev izvēlas šādu vakanci."
Rekrutēšanas centra priekšnieks Romāns Uševs stāsta, ka visi rekrutēšanas centri strādā roku rokā ar Ukrainas armijas vienībām un esot plašs vakanču klāsts gan vīriešiem, gan arī sievietēm.
"Jā, ir gan grāmatvežu, gan štāba darbs.
Zinu, ka daudzas sievietes interesējas arī par snaipera profesiju," stāsta Uševs.
"Jā, daudz. Mums ir laba pieredze saziņā un sadarbībā ar Lietuvu un Baltijas valstīm – jums ir spēcīgas snaiperu komandas, tāpēc mums ir, no kā mācīties, un arī pie mums var mācīties. Arī par tankistiem iet, pieprasījumu ir daudz. Daudzi iet mācīties par dronu operatoriem."
Ukraiņi ir nesalaužama tauta
Saruna ar Kijivas pilsētas Rekrutēšanas centra vadītāju notika pirms 18. maija, un viņš prognozēja, ka pēc jaunā mobilizācijas likuma stāšanās spēkā cilvēku interese par rekrutēšanas centriem tikai pieaugs, jo tādā veidā ikviens pats var izvēlēties, kur un kā karot, nevis doties tur, kur nosūtīts.
"Gribas, protams, lai atnāktu vairāk cilvēku... Ja būs vairāk cilvēku, armijā varēs veidot rezerves, kas ļautu tiem puišiem, kas šobrīd darbojas frontes zonā, atbraukt vismaz uz 10–12 dienām uz mājām – pabūt ar ģimenēm, jo ir puiši, kuri jau divus gadus no vietas nav redzējuši ne bērnus, ne ģimenes. Tāda situācija ir Ukrainā."
Kijivas Rekrutēšanas centrs vienlaikus sniedz atbalstu arī kara veterāniem. Te ir gan sporta zāle, gan fizioterapeits, iespējams sarunāt arī citu medicīnisko un sociālo palīdzību. Liela daļa centra darbinieku paši ir bijušie karavīri. Arī Ivans.
"2015. gadā es aizgāju dienēt mobilizācijas ietvaros. Pēc tam, pilna apmēra kara sākumā, aizgājām abi ar dēlu karot," stāsta Ivans.
Viņš karojis līdz 2023. gadam, kad tika ievainots. "9. martā man Kijivā veica operāciju, bet 18. martā dēls gāja bojā... Mēs bijām vienā bataljonā."
Smagais zaudējums nav salauzis Ivanu. Viņš turpina palīdzēt Ukrainai – tagad jau citiem kara veterāniem. Ivans uzskata, ka visiem jācīnās kopā, lai ukraiņiem būtu sava valsts un viņa mazmeitiņai – nogalinātā dēla meitai – turpmāk vairs nebūtu jāpiedzīvo Krievijas uzbrukumi.
"Ceru, ka mēs uzvarēsim. Šis karš ir politisks – cilvēki iet bojā, jā, bet mēs uzvarēsim. Mēs, ukraiņi, esam nesalaužama tauta," uzsver Ivans.