Igaunijas Žurnālistu asociācijas (EAL) valde kritizēja ierosinājumu, norādot, ka preses brīvību Igaunijā veicina "uzticams pašregulējums, kurā saturu izvērtē žurnālisti un eksperti, nevis amatpersonas vai politiķi.
EAL retoriski jautāja, vai Igaunijas astotā vieta starptautiskās žurnālistu tiesību organizācijas "Reporters Sans Frontieres" (RSF; "Reportieri bez robežām") veidotajā Preses brīvības indeksā nozīmē, ka šajā jomā valstī viss ir kārtībā "vai vienkārši visur citur situācija ir daudz sliktāka?"
Asociācijas vadītāja Helle Tīkmā atgādināja, patiesības noteikšana ar ierēdņu un likumu palīdzību pieder citam laikam un valstij, nevis demokrātiskai Igaunijai.
Vienlaikus asociācija aicināja žurnālistus izmantot pašcenzūru un tiekties uz pēc būtības līdzsvarotām ziņām.
EAL piekrīt Igaunijas parlamenta Kultūras lietu komisijas locekles Līnas Kersnas paustajam, ka žurnālistikas regulējuma vietā vajadzētu pievērsties cilvēku izglītošanai un augstas kvalitātes žurnālistikas studiju nodrošinājumam.
TTJA ir ierosinājusi Kultūras ministrijai Mediju pakalpojumu likuma grozījumos iekļaut pienākumu mediju pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt uzticamu, objektīvu un līdzsvarotu faktu un notikumu atspoguļojumu ziņu programmās, lai veicinātu brīvu viedokļa veidošanu.
Pārvalde skaidro, ka likuma grozījumu iecere ir likt ziņu pakalpojumu sniedzējiem uzņemties pašdisciplīnu, vienlaikus žurnālistu asociācija tādu patiesības un līdzsvara pienākuma iekļaušanu likumā uztver kā neuzticību Igaunijas medijiem.
Igaunijas dienas laikrakstu "Postimees" un "Eesti Paevaleht" komentāros trešdien kritizēts TTJA ierosinājums, norādot, ka ierosinājumā nav paskaidrots, kas izvērtēs un kontrolēs "patiesu faktu un notikumu atspoguļojumu".
"Postimees" atgādināja – "Patiesības ministriju" savos darbos iekļāvis, piemēram, Džordžs Orvels un tā raksturīga totalitārai sociālajai iekārtai, bet Igaunijā mediju pašregulējums balstās žurnālistu ētikā un atsaukumu un labojumu iespējā.
Savukārt "Eesti Paevaleht" uzsvēra, ka Igaunijas medijiem nevajag valsts kontroli, jo tas vēl vairāk pasliktinās mediju situāciju Igaunijā, ko saasinājusi "pievienotās vērtības nodokļa celšana drukātajiem medijiem, valsts pasta pakalpojumu sniedzēja "Omniva" nespēja izplatīt periodiskos izdevumus atbilstoši augstiem standartiem un par pieņemamu cenu".
Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss un Kultūras ministrijas padomnieks mediju jautājumos Andress Jēsārs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai atzina, ka neatbalsta TTJA ierosinājumu.
Lēnemetss pauda pārliecību, ka valstij jāturpina cīņa pret Krievijas propagandu, bet tas nedrīkst ierobežot vietējos medijus.
Savukārt Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Tīts Rīsalo trešdien uzsvēra, ka TTJA ir tiesības rīkoties, lai aizsargātu Igaunijas mediju telpu.
Viņš paskaidroja, ka TTJA ir divi uzdevumi: aizsargāt Igaunijas mediju telpu un izsniegt televīzijas un radio apraides licences.
Ministrs atzina, ka TTJA ierosinājumā ir mulsinoši formulējumi, tomēr mērķis nav kontrolēt mediju saturu, bet gan liegt darbību Igaunijas mediju telpā naidīgu valstu propagandas kanāliem.
Rīsalo vērtējumā, pirms dažiem gadiem tāds regulējums nebūtu nepieciešams, bet pašlaik, kad Eiropā notiek karš, mediju telpas drošībai ir liela nozīme. Ministrs piebilda, ka TTJA ir lēmusi par 51 televīzijas kanāla translācijas apturēšanu un piekļuves ierobežošanu 273 interneta vietnēm.
