ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijas prezidents Latvijā uzturēsies gan šodien, gan rīt un ne tikai tiksies ar amatpersonām, bet arī piedalīsies vienā no sarunu festivāla "Lampa" diskusijām.
Ģenerālās asamblejas amatpersonas vizīte ir iespēja Latvijai iepazīstināt Fransisu ar mūsu ekspertīzi un prioritātēm starptautiskajās organizācijās, jo Latvija kandidē uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās locekles vietu.
Kā kopīgā preses konferencē atzīmēja ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība"), Latvijas darbs ANO šobrīd ir koncentrēts ne tikai uz Ukrainas pilnīgas teritoriālās integritātes un suverenitātes atjaunošanu un Krievijas agresijas izbeigšanu, bet arī vērsts uz jautājumiem, kas ir tikpat svarīgi citām valstīm un reģioniem, piemēram, klimata pārmaiņas.
"Neapšaubāmi Latvijai pašlaik ANO ir ārkārtīgi svarīga. Atceramies, mēs iestājāmies ANO 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas. Tā bija liela diena, kad starp daudzu citu valstu karogiem tika uzvilkts arī Latvijas un pārējo Baltijas valstu karogi. Protams, ANO ir, būs un paliks svarīga kā mūsu suverenitātes apliecinājums, bet arī Latvijai kā aktīvai dalībvalstij veicinot tālāku ANO reformu, cerot tikt ievēlētai un aktīvi strādājot ANO Drošības padomē nākamgad, pārstāvot visas dalībvalstis. Un nodrošināt šo respektu pret starptautisko tiesību ANO hartas principiem," sacīja Braže.
Deniss Fransiss Latvijā ir ieradies pēc tam, kad ir apmeklējis Ukrainu, un Krievijas karš Ukrainā un tā ietekme pasaulē arī ir viens no tematiem, ko Fransiss šodien apsprieda ar ārlietu ministri. Viņš uzsvēra, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā drošības jautājumi atkal nonākuši ANO dienaskārtības augšgalā.
Kā norādīja Fransiss, satraucošākais ir tas, ka nav ātras izejas no šīs situācija, proti, kara Ukrainā.
"Es ANO hartu nesauktu vienkārši par hartu, es to sauktu par "mūsu hartu". Jo, kļūstot par ANO dalībvalsti, jūs dodat zvērestu, ka cienīsiet un aizstāvēsiet principus, kas hartā ir rakstīti. Un tam ir nozīme. Mēs nevaram vienkārši pārkāpt šos noteikumus un cerēt, ka nebūs nekādu seku. Ja visi sāktu pārkāpt noteikumus, mums nebūtu Apvienoto Nāciju Organizācijas. ANO priekšnoteikums ir tāds, ka visas dalībvalstis ciena hartu, un tas būtu jādara arī Krievijas Federācijai," viņš teica.
Izklausās skaisti, bet realitātē ANO ir tikusi smagi kritizēta par nespēju reāli ietekmēt Ukrainā notiekošo Krievijas izvērsto karu, jo Krievija likumos balstītus starptautiskos noteikumus vienkārši neievēro. Vēl jo vairāk, tai ir veto ANO Drošības padomē, tādēļ ne reizi vien ir izskanējuši aicinājumi Drošības padomi reformēt. Taču tas ne pie kā joprojām nav novedis.
"Ģenerālā asambleja ieceļ ANO Drošības padomi, tādēļ ir jābūt atbildības nosacījumam. Ja rezolūcija nonāk Drošības padomē, tā netiek iebalsota, ja tiek izmantotas veto tiesības, tad pārkāpjošā valsts runā Ģenerālajā asamblejā, un pēc tam visi dodas mājās. Pastāv risks, ka šī kļūs par rutīnas darbību. Es ceru un es esmu lūdzis noskaidrot, vai ir kādi citi mehānismi, kurus varētu izskatīt, lai šo veto mehānismu mainītu. Jo šis ir pārāk svarīgi, lai to vienkārši ignorētu," skaidroja Fransiss.
Tajā pašā laikā viņš atgādināja, ka ANO ir politiska organizācija un to, ka miers un drošība ir tikai viens no trim ANO pīlāriem. Pārējie divi ir cilvēktiesības un ilgtspējīga attīstība. Un ir jāstrādā arī ar šiem jautājumiem, jo visi ir vienlīdz svarīgi.
Kā skaidroja Fransiss, ANO nevēlas, tēlaini izsakoties, "nogrimt" ģeopolitikas jautājumos, jo šie jautājumi ir trešo pušu izraisīti. Fokusam būtu jābūt uz to, lai cilvēki un pasaule kopumā varētu attīstīties un labklājība kļūtu par normu, nevienu neatstājot novārtā.
