Līdzšinējā premjera Riši Sunaka vadītie konservatīvie ieguvuši tikai apmēram 120 vietas, kas viņiem ir sliktākais rezultāts partijas vēsturē.
Trešajā vietā ierindojušies liberāldemokrāti ar aptuveni 70 vietām.
Leiboristi saņēma aptuveni trešdaļu balsu (33,8%), kas ir tikai nedaudz vairāk kā iepriekšējās britu parlamenta vēlēšanās 2019. gadā (toreiz viņiem bija 32,1%), taču smagu sakāvi cietusi valdošā Konservatīvā partija, kuras saņemto balsu īpatsvars krities no 43,6% pagājušoreiz līdz 23,7% tagad.
Lielbritānijas vēlēšanu sistēmā priekšrocības ir lielākām partijām, un citiem spēkiem šoreiz nācies samierināties ar krietni mazāku mandātu skaitu.
Pirms vēlēšanām labi panākumi tika prognozēti eiroskeptiķa Naidžela Farāža vadītajai partijai "Reform UK", bet provizoriskie rezultāti rāda, ka tā ieguvusi tikai četrus mandātus. Toties pirmoreiz Lielbritānijas parlamentā ievēlēts pats Farāžs, kurš pirms tam vairākus sasaukumus bijis Eiropas Parlamenta deputāts.
Skotu nacionālistu partijai (SNP) būs 9 mandāti, bet britu zaļie tikušie pie četriem mandātiem.
SNP var pieskaitīt vēlēšanu zaudētājiem, jo Skotijā viņi daudzos vēlēšanu apgabalos zaudējuši leiboristiem.
Procentu izteiksmē leiboristi ieguvuši 33,8% balsu, Konservatīvā partija saņēma 23,7% balsu (2019. gadā viņiem bija 43,6%), trešo lielāko balsu skaitu (14,3%), bet tikai četrus mandātus ieguva "Reform UK", liberāldemokrātiem ir 12,2% balsu, bet zaļie saņēmuši 6,8% balsu.
Šāds vēlēšanu iznākums nozīmē, ka nākamo Lielbritānijas valdību veidos leiboristi un premjerministra amatu ieņems viņu līderis Kīrs Stārmers.
"Mēs to paveicām. Jūs par to iestājāties. Jūs par to cīnījāties, jūs par to balsojāt, un tagad tas ir noticis. Pārmaiņas sākas tagad. Mūsu uzdevums ir nekas vairāk kā atjaunot idejas, kas satur šo valsti kopā," savā uzvaras runā teica Stārmers.
"Mums jāatgriež politika pie kalpošanas sabiedrībai. Jāparāda, ka politika var kalpot kā labā spēks. Šis ir lielais politikas izaicinājums šajā laikmetā. Cīņa par uzticību ir kauja, kas nosaka mūsu laikmetu."
Saskaņā ar Lielbritānijas vēlēšanu sistēmu partijai ir vajadzīgi 326 deputātu mandāti, lai iegūtu absolūto vairākumu parlamentā. Un pirmie rezultāti rāda – leiboristiem tas pārliecinoši izdevies.
Līdzšinējais Lielbritānijas premjers Sunaks piektdien atzinis sakāvi vēlēšanās, kurās pārliecinošu uzvaru guvuši leiboristi. Sunaks paziņojis, ka uzņemas atbildību par šo smago sakāvi, un apsveicis leiboristu līderi Stārmeru ar uzvaru.
"Šovakar briti ir devuši atskurbinošu vērtējumu. Ir tik daudz, no kā mācīties un ko pārdomāt, un es uzņemos atbildību par zaudējumu," atzina Sunaks.
Daudz tiešāka savā vērtējumā bija savu deputāta vietu zaudējusī Pārstāvju palātas konservatīvo frakcijas līdere Penija Mordonta.
"Šovakar Konservatīvā partija ir saņēmusi kārtīgu pērienu, jo tā necienīja uzticību, ko tai bija devuši cilvēki. Varat runāt, cik vēlaties, par drošību un brīvību, bet jums nevar būt tie abi, ja jūs ir pārņēmušas bailes. Bailes par dzīves dārdzību vai piekļuvi veselības aprūpei. Šīs bailes nozog nākotni un padara tikai tagadni par nozīmīgu. Un tāpēc mēs zaudējām."
Konservatīvo sakāve nozīmē, ka vietu parlamentā zaudējusi bijusī premjerministre Liza Trasa, kā arī virkne citu līdzšinējās valdības ministru un partijas līderu.
Sunaks nosargājis savu vietu parlamentā, bet konservatīvie zaudēja četros vēlēšanu apgabalos, no kuriem savulaik ievēlēti četri konservatīvo premjerministri pirms Sunaka.
Leiboristi pieliek punktu 14 gadus ilgajai Konservatīvās partijas valdīšanai
Leiboristi pēdējoreiz britu parlamenta vēlēšanās uzvarēja pirms gandrīz 20 gadiem, 2005.gadā. Toreiz viņu premjers Tonijs Blērs izcīnīja trešo termiņu, bet 2007. gadā viņu nomainīja Gordons Brauns.
Savukārt kopš 2010. gada Lielbritānijā pie varas ir bijuši konservatīvie.
Šajā laikā britu sabiedrība piedzīvojusi dramatiskus notikumus: referendumu un izstāšanos no Eiropas Savienības, Covid-19 pandēmiju un straujo inflācijas kāpumu, ko veicināja Krievijas iebrukums Ukrainā.
Vēlētāji vaino konservatīvos arī par dažādām iekšpolitiskām problēmām, piemēram, krīzi veselības aprūpes nozarē un valdības nespēju kontrolēt migrantu pieplūdumu.
Līdzīgas problēmas ir vairākās citās Eiropas valstīs, kur pēdējā laikā vērojams labējo spēku ietekmes pieaugums (piemēram, Francijā, kur parlamenta vēlēšanās lielus panākumus guvusi radikāli labējā "Nacionālā apvienība").
Taču britu vēlētāji šoreiz devuši priekšroku kreiso spēku pārstāvjiem.
Lielbritānijas premjeram ir tiesības noteikt vēlēšanu datumu, un iepriekš vairums ekspertu prognozēja, ka parlamenta vēlēšanas gaidāmas tikai rudenī vai ziemā. Taču maijā premjers Sunaks pārsteidza britus, paziņojot, ka vēlēšanas notiks jau 4. jūlijā.
Iespējams, viņš cerēja, ka vasarā konservatīvie varētu cerēt uz labākiem rezultātiem, ko pamatotu ar ekonomikas stāvokļa uzlabošanos.
Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā ir 650 deputāti, kas tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Visi deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos.
Lielbritānija izmanto tā saukto "first past the post" sistēmu, kas par uzvarētāju pasludina to kandidātu, kurš attiecīgajā apgabalā saņēmis visvairāk balsu (tādējādi kandidātam nav obligāti jāsavāc vismaz 50% balsu un gadījumā, ja nevienam kandidātam tas nav izdevies, netiek rīkota otrā kārta).
Šāda sistēma veicinājusi divu lielo partiju (konservatīvo un leiboristu) dominanci. Piemēram, šoreiz leiboristi ar 34% balsu ieguvuši 63% deputātu vietu.
Iepriekšējās britu parlamenta vēlēšanās 2019. gadā leiboristi cieta smagu sakāvi; drīz pēc tam toreizējo leiboristu līderi Džeremiju Korbinu nomainīja tagadējais partijas vadītājs Kīrs Stārmers.
Korbina laikā Leiboristu partijas ideoloģija bija nobīdījusies vairāk pa kreisi, bet Stārmers centies to pavirzīt centra virzienā, un šī stratēģija izrādījusies ļoti sekmīga.
61 gadu vecais jurists Stārmers būs nākamais Lielbritānijas valdības vadītājs.
"Pārmaiņas sākas tagad. Un man jāsaka, ka tā ir laba sajūta. Četrus ar pusi gadus mēs esam strādājuši, lai mainītu partiju. Tas tika darīts, lai mainītu Leiboristu partiju, lai mēs būtu gatavi kalpot valstij, lai Lielbritānija atkal kalpotu darbaļaudīm," savā uzvaras runā pavēstīja Stārmers.
Jaunievēlētie deputāti sanāks uz savu pirmo sēdi jau otrdien, 9. jūlijā. Šajā dienā tiks ievēlēts jaunais parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs un zvērestu sāks nodot ievēlētie deputāti.
17. jūlijā notiks jaunā parlamenta sasaukuma oficiālā atklāšana. Tās laikā Lielbritānijas karalis Čārlzs III nolasīs tā dēvēto "karaļa runu", ko saraksta jaunais ministru kabinets un kurā jaunā valdība izklāsta savas darbības prioritātes.
Londonas Ekonomikas skolas pētniece Dženevīva Tredvela aģentūrai AFP norāda, ka leiboristiem nebūs daudz laika izbaudīt uzvaru.
"Sabiedrībā liela vilšanās par politiku kopumā. Un šobrīd tā ir vērsta Konservatīvās partijas virzienā. Taču leiboristi nevarēs ļoti ilgi balstīties uz saviem lauriem. Nepaies ilgs laiks, kad viņi kļūs par subjektu, kas atbildēs par zemiem ienākumiem, augstiem nodokļiem un pārmaiņu trūkumu, tāpēc viņiem ar šo būtu jāsāk."
