To, ka ir pienācis 14 gadus ilgās britu Konservatīvās partijas valdīšanas beigu laiks, vairāki eksperti iezīmēja jau īsi pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Rišī Sunaks paziņoja par vēlēšanām. Taču domājams, ka vēlēšanu kampaņas sākumā reti kurš varēja paredzēt, ka Konservatīvā partija piedzīvos vienu no lielākajām sakāvēm vēsturē.
Tuvākajā laikā būtiskas pārmaiņas britu politiskajā kursā nav gaidāmas
"Nākamajos gados Lielbritānijas politikā nekas kardināli nemainīsies. Leiboristi ir solījuši neko būtiski nemainīt. Arī viņu taktika vēlēšanās bija piezemēta – balsojiet par mums, jo mums var uzticēties, mēs esam kompetenti, bet nepieņemsim neko radikālu," par īstermiņa politisko kursu sacīja Auers.
Būtiskākās izmaiņas valsti varētu sagaidīt ilgtermiņā, bet izmaiņas būs vērstas vairāk iekšpolitiski.
"Ilgtermiņā, visticamāk, pieaugs nodokļi, pieaugs valsts izdevumi veselības un labklājības sistēmām, tāpat pieaugs atbalsts skolām un izglītības sistēmai. Runājot par Lielbritānijas ārpolitiku, kas ir aktuāls jautājums arī mums Baltijas valstīs, tur būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas,"
prognozē Auers.
"Leiboristu partija vairāk investēs publiskos pakalpojumos, piemēram, mājokļu pieejamības uzlabošanā, veselības aprūpē. Tas nozīmē, ka, visticamāk, nāksies paaugstināt nodokļus," sarunā ar Latvijas Radio atzina Auers.
LU profesors vienlaikus norāda arī uz to, ka, ceļot nodokļus un palielinot budžeta ieņēmumus, var tikt veikta līdzekļu pārdale, tostarp aizsardzības izdevumiem.
Politiskais svārsts nosvēries par labu Leiboristu partijai
Runājot par konservatīvo partijas zaudējumu, LU profesors to salīdzina ar politisko svārstu.
"Britu vēlēšanās partijām ir ļoti grūti uzvarēt vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas. Konservatīvo laiks nāca uz beigām, viņi izskatījās noguruši, kā arī nebija jaunu ideju, ko piedāvāt vēlētājiem. Runājot par vēlētājiem, jāsaka, ka viņiem bija arī apnikusi nevis korupcija, bet interesantā attieksme pret likumiem, kur valdība sagaida likumu ievērošanu, bet paši tos apiet, piemēram, tā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā," sacīja Auers.
Dažādi iekšpolitiskie procesi šo 14 gadu laikā būtiski iedragājuši Konservatīvās partijas reputāciju, un cilvēki nebija gatavi balsot par viņiem. Daļa konservatīvo vietā izvēlējās Leiboristu partiju, daļa Zaļos, bet vēl citi savu balsi atveda par dažādiem neatkarīgajiem kandidātiem.
"Cilvēkiem apnīk vecā politika, kad ir cilvēki, kuri kaut ko visu laiku sola, bet bieži nerealizē solījumus. Viņi ir gatavi balsot par jebkuru kandidātu, kas nav no šīm lielajām partijām, bet vienlaikus nevajadzētu pārspīlēt šo deputātu lomu, jo viņi ir tikai daži un būtiski neko parlamenta darbā neietekmēs,"
runājot par neatkarīgo kandidātu un mazo partiju lomu vēlēšanās, norādīja profesors.
Vienlaikus Auers norādīja uz to, ka neuzticība politiķiem nav tikai britu vēlēšanu fenomens, bet tas pašlaik spilgti redzams arī ASV, kā arī vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā.
Britu parlamentā iekļūst arī "Brexit" seja Farāžs
Šī ir pirmā reize, kad Lielbritānijas parlamentā iekļuvis par "Brexit" seju dēvētais politiķis Naidžels Farāžs. Sarunā ar LSM.lv politologs Auers norāda, ka Farāža mērķis britu parlamentā varētu būt kaut ko fundamentāli mainīt un viņš uz to ir spējīgs.
"Viņš, kad sēdēja Eiropas Parlamentā, faktiski nodrošināja to, ka britu sabiedrība bija gatava balsot par "Brexit". Domājams, ka kaut ko līdzīgu viņš vēlas sasniegt arī britu parlamentā – viņš gribēs mainīt Konservatīvo partiju. Iespējams, viņš vēlēsies partiju pārņemt un to vest labējā virzienā, kas nozīmē, ka pieaugs eiroskepticisms un kļūs skarbāka imigrācijas politika,"
prognozēja Auers.
Runājot par teorētiskiem nākotnes scenārijiem un Farāža faktoru britu politikā, politologs norāda, ka varas pārņemšana Konservatīvajā partijā būs viens no lielākajiem Farāža mērķiem. Vai viņš varētu kaut kad kļūt par britu premjeru? Politologs šādu apgalvojumu noraida.
"Nedomāju, ka viņš varētu būt nākamais premjers, jo nākamais konservatīvais premjers varētu būt ne ātrāk kā pēc 10 gadiem. Tik liela ir tā uzvara, ka ir grūti ticēt, ka nākamajās vēlēšanās, kas būs pēc 4–5 gadiem, viņi varētu zaudēt. Farāžs diez vai būs premjers, bet viņš mēģinās sapludināt Reformu partiju ar Konservatīvo partiju," sacīja LU profesors.
Auers prognozē, ka leiboristu vadībā nemainīsies Lielbritānijas nostāja attiecībā uz atbalstu Ukrainai, kas cīnās pret Krievijas agresiju.
Toties iespējama attiecību uzlabošanās ar Eiropas Savienību. Auers norāda, ka breksits ļoti negatīvi ietekmēja Lielbritānijas ekonomiku; šobrīd vidējais brits ir par 20% nabadzīgāks par vidējo vācieti. Tādēļ britu interesēs ir uzlabot attiecības ar ES.
Leiboristu partija ir draudzīgāka Eiropas Savienībai, bet tas nenozīmē, ka tuvākā nākotnē Lielbritānija varētu mēģināt atkal iestāties ES, atzina Auers.
