Stoltenbergs preses konferencē sacīja, ka sabiedrotie vienojušies nākamgad saglabāt šo finansiālo solījumu kā "minimālo bāzes līmeni", lai apmierinātu Ukrainas vajadzības, tai aizsargājoties pret Krievijas iebrukumu.
NATO līderi nākamnedēļ tiksies Vašingtonā, lai atzīmētu alianses 75. jubileju, un sagaidāms, ka viņi samitā apliecinās stingru atbalstu Ukrainai. Taču solījums par militāro palīdzību 40 miljardu eiro vērtībā nav ilgtermiņa finansiālas saistības, ko vēlējās panākt Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs vēlējās, lai NATO valstis samitā Vašingtonā vienojas par plānu ilgtermiņa atbalstam Ukrainai, novērtējot to uz 40 miljardiem eiro gadā.
Slogs tiktu sadalīts pa valstīm, ņemot vērā to iekšzemes kopproduktu (IKP), un ASV nodrošinātu 50% no palīdzības.
Stoltenbergs vēlējās nostiprināt NATO atbalstu Ukrainai gadījumā, ja ASV prezidenta amatā 2025. gada janvārī atgrieztos Donalds Tramps, kurš vairākkārt skeptiski izteicies par NATO.
Stoltenbergs paziņoja, ka NATO nāks klajā ar jaunu atbalsta projektu Ukrainai, kam dots nosaukums "NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai" (NSATU).
NATO pārņems militārās palīdzības koordinēšanu un sniegšanu Ukrainai, kā arī Ukrainas bruņoto spēku apmācību, paziņoja Stoltenbergs, uzsverot, ka tas nenozīmē NATO iesaistīšanos karā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
