"Miera misija turpinās. Otrā pietura: Maskava," teikts Orbāna paziņojumā sociālajos tīklos.
Ungārija kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir atteikusies sniegt militāru atbalstu Ukrainai un cenšas saglabāt labas attiecības ar Maskavu. Orbāns piedāvā sevi kā vidutāju, kurš varētu nosēdināt abas puses pie sarunu galda.
Ungārija kopš 1. jūlija uz pusgadu ir uzņēmusies Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pienākumus, bet gan ES amatpersonas, gan Orbāns uzsver, ka vizītē Maskavā viņš pārstāv tikai Ungāriju, bet ne ES kopumā.
You cannot make peace from a comfortable armchair in Brussels. Even if the rotating EU-Presidency has no mandate to negotiate on behalf of the EU, we cannot sit back and wait for the war to miraculously end. We will serve as an important tool in making the first steps towards… pic.twitter.com/5pqREmP8EN
— Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) July 5, 2024
"Nav iespējams panākt mieru no komfortabla krēsla Briselē. Pat ja rotējošai ES prezidentūrai nav mandāta vest sarunas visas ES vārdā, mēs nevaram atslābināties un gaidīt, kad karš brīnumainā kārtā beigsies pats no sevis," apgalvo Orbāns.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzsvēris, ka Orbānam nav mandāta runāt ar Krieviju visas ES vārdā.
"Eiropadomes nostāja ir skaidra: Krievija ir agresors, Ukraina ir upuris. Jebkādas diskusijas par Ukrainu nedrīkst notikt bez pašas Ukrainas līdzdalības," norāda Mišels.
Līdzīgu nostāju paudušas arī vairākas Eiropas Komisijas amatpersonas.
"Nomierināšana Putinu neapturēs. Tikai vienotība un apņēmība pavērs ceļu uz visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Tādēļ ir skaidrs, ka neatkarīgi no Orbāna vēstījuma šajā ceļojumā tas nav pareizs," sacīja EK pārstāvis Ēriks Mamers.
"Rotējošajā prezidentūrā neietilpst Eiropas Savienības ārpolitikas pārstāvniecība, un premjerministram Orbānam nav nekāda mandāta apmeklēt Maskavu. Jebkuram risinājumam Krievijas agresijai pret Ukrainu jābalstās uz Ukrainas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti, ko aizsargā ANO statūti," savukārt norādīja EK pārstāve Nabila Masrali.
Bet Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādīja, ka Orbāna vizīte Maskavā grauj uzticību Budapeštas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Ungārijas valdības vadītājs, ieradoties vizītē Maskavā, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, nepārstāvēja šo militāro aliansi, bet gan tikai savu valsti.
"Mēs arī esam ar Orbānu pārrunājuši viņa vizītes pēc tam, kad viņš bija atgriezies no tām. Ungārija mūs ir informējusi par šodienas [Orbāna] vizīti, un es paredzu, ka nākamnedēļ gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā mums būs iespēja apspriest viņa diskusijas Maskavā, kā tas regulāri notiek NATO sabiedroto valstu lokā. Svarīgi ir tas, ka visi sabiedrotie, tostarp Ungārija, piekrīt, ka Krievija ir agresors, ka Krievija ir atbildīga par karu un ka ir jārespektē Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte", sacīja Stoltenbergs.
Orbāna vizīti Maskavā nosodījusi arī Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Ir absolūti nepieņemami tikties ar Vladimiru Putinu, kamēr Krievija turpina karu Ukrainā un nogalina nevainīgus civiliedzīvotājus. Tas vājina centienus panākt Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru. Viktors Orbāns nepārstāv ES, viņam nav mandāta to darīt," uzsver Siliņa.
Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāvja ārlietās un drošības politikā Žuzepa Borela paziņojumu, ka Ungārijas valdības vadītāja vizītei Maskavā nav ES līderu pilnvarojuma, Orbāns, runājot ar Kremļa saimnieku, šķietami mēģinājis radīt priekšstatu, ka pārstāv Eiropas intereses.
"Esmu jums ļoti pateicīgs, ka pat tik grūtos apstākļos jūs piekritāt mani pieņemt. Man jāsaka, ka to valstu skaits, kuras var runāt ar abām [Ukrainas] konflikta pusēm, ļoti strauji sarūk. Acīmredzot Ungārija drīzumā kļūs par vienīgo valsti Eiropā, kas spēs runāt ar visiem. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai ar jums apspriestu vairākus svarīgus jautājumus. Un es arī vēlētos uzzināt jūsu nostāju dažos Eiropai svarīgos jautājumos," sacīja Orbāns.
Par apkaunojumu Eiropas Savienībai šo Orbāna vizīti Maskavā nodēvēja arī Eiropas Parlamenta deputāts un Latvijas Universitātes profesors Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai").
Jūlijā Ungārija rotējošā kārtībā pārņēma prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, un ir skaidrs, ka Orbāns šo izmanto personīgiem politiskiem mērķiem, norādīja Ijabs. Turklāt, lai arī Orbāns paudis, ka Krievijā viesojas tikai kā savas valsts prezidents, Kremļa propagandas mediji šo notikumu jau paspējuši veiksmīgi izmantot.
"Mēs labi redzam, kā to izmanto krievu propagandai. [Šo vizīti mediji] izmanto ļoti veiksmīgi, lai šķeltu Eiropas vienotību. Un tas, protams, ir apkaunojums, ka kas tāds notiek. Gribētos cerēt, ka jaunā augstā pārstāve ārlietās, proti, Kaja Kallasa to vērsīs par labu un parādīs, ka Orbāns te neko nepārstāv," sacīja Ijabs.
Viņaprāt, ES tuvākos mēnešus jādomā arī par to, kā ierobežot pašreizējās Ungārijas valdības spējas veikt līdzīgus demaršus.
"Labi zinām, ka līgumos nav ierakstīts, ka tam, kas vada sēdes un runā ES vārdā, ir jābūt prezidējošās valsts pārstāvim. Manuprāt, to tikpat labi var darīt arī nepolitiskas amatpersonas Briselē – kaut vai no ārlietu dienesta. Un šādas iespējas Orbānam ir jāierobežo, lai viņš šo sešu mēnešu laikā nenodarītu pārāk lielu postu Eiropas vienotībai," prātoja EP deputāts.
Starptautisko notikumu eksperti šīs vizītes Ukrainā un Krievijā, kā arī Orbāna nodomu meklēt iespējas mieram vērtē kā radošu pieeju prezidētājvalsts lomai, kas pēc būtības testē tās robežas.
"Kaut kas tāds iet pāri prezidentūras ierastajām robežām, parādot, ka Ungārija to izmanto radoši. Viņi izmanto varas vakuumu laikā, kad mainās Eiropas institūciju valdības. Vienlaikus šie miera centieni notiek ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā un Orbāna sauklis "padarīt Eiropu atkal varenu" spēlē par labu Trampa kandidatūrai. Trampa plāni attiecībā uz Ukrainu ir neskaidri, taču viņš Orbānā varētu atrast sabiedroto," vērtēja starptautisko attiecību pētnieks Pāvels Havličeks.
Arī kādreizējais un šobrīd jau atkal ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps izteicies, ka ievēlēšanas gadījumā varētu izbeigt karu 24 stundu laikā, nepaskaidrojot, kā, taču medijos izskanējis, ka šie plāni varētu paredzēt Ukrainai atdot savas teritorijas, uz ko Kijiva nav gatava.
Ungārijas premjers šonedēļ pirmo reizi 12 gadu laikā apmeklēja kaimiņvalsti Ukrainu, ar kuru viņam bijušas ļoti saspīlētas attiecības.
Vizītes laikā Orbāns mudināja pēc iespējas ātrāk pārtraukt karadarbību Ukrainā un aicināja Kijivu sēsties pie sarunu galda ar Maskavu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš noraidījis iespēju sākt sarunas ar Putina režīmu, jo agresorvalsts daudzkārt pierādījusi, ka nepilda savas saistības un gatava pārkāpt jebkādu vienošanos.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainai ir nepieciešams "taisnīgs miers", noraidot jebkādas sarunas ar agresoru, kas piespiestu Kijivai ziedot savas teritorijas.
Orbāns pēdējoreiz viesojies Maskavā 2022. gada februārī, neilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Toreiz tika panākta vienošanās par lētākas Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai. Krievija arīdzan palīdz Ungārijai būvēt atomelektrostaciju.
Orbāns un Putins jau tikās pagājušā gada oktobrī, kad abi bija ieradušies uz sanāksmi Ķīnā.
ES un NATO dalībvalsts līderis Orbāns toreiz nevilcinājās spiest roku Putinam, lai gan Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par kara noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā.
