Krievija ar dezinformācijas kampaņām mēģina pārvilināt Āfriku savā pusē

ĪSUMĀ:

• Krieviju atbalsta līdz pat trešdaļa Āfrikas iedzīvotāju.
• Āfrikā strauji izplatās pret Rietumiem un pret Franciju vērstas dekolonializācijas kustības.
• Krievija ietekmi Āfrikā stiprina jau no aizvadītā gadsimta 60. gadiem.
• Galvenais dezinformācijas avots, iespējams, ir "Vagner" meitasuzņēmums "Brīvo pētījumu un starptautiskās sadarbības asociācija" (AFRIC).
• Lielākā daļa "viltus" ziņu izplatās sociālajos tīklos–- caur karikatūrām un Kremļa apmaksātiem viedokļu līderiem.
• Valstīs, kurās valda preses brīvība un lielāks atbalsts demokrātijai, dezinformācijas ietekme ir vājāka.

Laikā, kad Krievija piedzīvo arvien pieaugošu starptautisko izolāciju, viens no galvenajiem Kremļa mērķiem Āfrikā ir iegūt jaunus sabiedrotos ekonomikā un politikā, kā arī panākt leģitimāciju tās uzsāktajam karam Ukrainā. 

"Jau pirms kara Ukrainā mēs redzējām, kā Krievija agresīvi mēģina veidot atbalstu savai politikai, īpaši tad, kad tā bija pretrunā ar Eiropas, NATO vai Ziemeļamerikas politiku," tā Vācijas sabiedriskajam medijam "Deutsche Welle" (DW) iepriekš pauda Āfrikas kontinenta lielākā civilo tehnoloģiju tīkla "Code for Africa" izpilddirektors Džastins Ārenšteins.

Krievija ietekmi Āfrikā stiprina jau no padomju laikiem

Maskava savu ietekmi Āfrikā centusies stiprināt jau kopš padomju laikiem. Pagājušā gadsimta 60. gados Padomju Savienība atvēra vēstniecības Āfrikas valstīs. Diplomātu rindas aizpildīja Valsts drošības komitejas, vēlāk – arī Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki jeb aģenti, tā medijam "France24" skaidroja vēsturniece Natālija Telepņeva.

Eksperte vērtēja, ka

izlūkošana un slepeno dienestu izvērstās operācijas Kremlim prasa salīdzinoši mazus resursus un jau kopš Aukstā kara Maskavā tiek uzskatītas par efektīvu veidu, kā karot un stiprināt ietekmi.

Padomju laikā Maskava arī diezgan ātri saprata, ka saites ar Āfriku var stiprināt izglītība. Tāpēc 1961. gadā tālaika PSRS līderis Ņikita Hruščovs Maskavā atvēra Patrisa Lumumbas Tautu draudzības universitāti, kurā 50 gadu laikā izglītību fizikā, ekonomikā un valsts pārvaldē ieguvuši vairāk nekā 7000 studentu no 48 dažādām Āfrikas valstīm. Kā zināms, universitāte bija brīnišķīga augsne potenciālajiem spiegu vervētājiem. 

Pēc izglītības iegūšanas Maskavā afrikāņu studenti atgriezās dzimtenē, un Maskava šo kopienu varēja izmantot, lai mēģinātu virzīt savas intereses.

Arvien lielāks sabiedrības atbalsts Krievijai ir arī Nigērā

Daļa Āfrikas valstu krīt Kremļa slazdos – parasti tajās valda autoritāri režīmi un nemieri, valstis nereti ir arī starptautiski izolētas. Putina atbalstītāju skaits lēnām sarūk Dienvidāfrikā, bet Kenijā un Nigērā tas lēnām aug, tā liecina pētniecības institūta "Pew Research Global Attitudes" ikgadējās aptaujas dati.

"Es esmu par Krieviju, man nepatīk Francija," tā sarunā ar britu raidsabiedrību BBC atklāja kāds uzņēmējs Nigērā, kurš vēlējās palikt anonīms.

"Kopš bērnības esmu bijis pret Franciju. Es gribu, lai Krievija mums palīdz ar drošību un ēdienu. Krievija mums var arī piegādāt tehnoloģijas un palīdzēt ar lauksaimniecību."

Vīrietis arī klāstīja, ka neieredz frančus, jo tie esot "izmantojuši visas valsts bagātības, piemēram, urānu, naftu un zeltu. Francijas dēļ nabadzīgākie nigērieši pat nevar atļauties paēst trīs reizes dienā."

Nigēra ir pasaulē septītā lielākā urāna ražotāja. Ceturtā daļa valstī saražotās degvielas nonāk Eiropā, jo īpaši bijušajā koloniālajā varā Francijā. Der pieminēt, ka Nigērā atrodas arī Francijas militārā bāze. Taču kopš valstī jūlijā notikušā apsvērsuma pilsētu ielās pēkšņi parādījušās Krievijas karoga krāsas, Francijas vēstniecība arī piedzīvojusi uzbrukumus.

Kā Krievija to panāk?

Galvenie Krievijas ieroči Āfrikā ir politiskā iejaukšanās, antikonstitucionālas pretenzijas uz varu un plašas dezinformācijas kampaņas.

Daudzi Āfrikas politiķi un arī mediju pārstāvji karu Ukrainā un Krievijas pieaugošo iesaisti kontinentā izmanto, lai "atdzīvinātu" pret Rietumiem un Franciju vērstas dekolonializācijas kustības. Cīņā par Āfrikas iedzīvotāju prātiem un sirdīm svarīgu lomu spēlē privātais militārais grupējums "Vagner" un tā meitasuzņēmumi, tostarp "Brīvo pētījumu un starptautiskās sadarbības asociācija" (AFRIC). Arī šajā kontinentā spēcīgākais Kremļa propagandas ierocis ir sociālie tīkli. Īpašu veiksmi dezinformācijas kampaņas piedzīvo valstīs, kurās trūkst neatkarīgu mediju. 

"Nevainīgas" karikatūras, viedokļu līderi un varas iestādes

"Vāgnera" militārā grupa redzama vairākos animētos propagandas klipos. Vācijas sabiedriskais medijs "Deutche Welle" nesen publicēja vienu šādu piemēru – īsu video, kas paredzēts Mali, Burkinafaso un Kotdivuārai. Vienā no ainām krievu karavīri cīnās Mali pret franču zombijiem, kas simbolizē franču karavīrus. Zombiji saka, ka viņi ir prezidenta Emanuela Makrona dēmoni un ka Mali "ir mūsu valsts". Videoklipā "redzams" arī Francijas prezidents, kas paziņo, ka "Francija atkaros Āfriku."  Medijs vērtē, ka šo "neokoloniālistisko" Rietumu stāstījumu Kremlis izmanto bieži.

Propagandu un dezinformāciju izplata arī Krievijas vēstniecības. Jūlija sākumā Krievijas vēstniecība Dienvidāfrikā ievietoja iespējamu ekrānuzņēmumu no ziņu izdevuma "Politico" raksta ar nosaukumu "20 miljoni dzīvību brīvības dēļ".

Vēstniecība šim ierakstam pievienoja šādu parakstu: "(…) NATO virza karu, kas jāizcīna līdz pēdējam ukrainim," Krievijas uzsāktajā karā vainojot NATO. Drīz vien tika atklāts, ka ekrānšāviņš ir viltojums. Par to liecināja gramatikas kļūdas un neprecīzs medija logotips. Vēstniecība ierakstu gan dzēsa, taču "Twitter" tas sasniedza 100 000 skatījumu.

Rietumus noniecinoši ir arī Kremļa saimnieku paziņojumi. Pēc jūnija beigās Krievijā notikušā "vāgneriešu" dumpja valsts ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pavēstīja, ka privātā militārā grupējuma "Vagner" kaujinieki Mali un Centrālāfrikā paliks un darbosies kā "instruktori", lai nodrošinātu valdību drošību, "kuras terorisma draudu priekšā ir pametuši viņu Eiropas sabiedrotie".

"Mēs esam Putins, un Putins esam mēs. Un mēs nekad neatbalstīsim imperiālismu pret prezidentu Putinu,"

tā sajūsminātam desmitiem tūkstošu cilvēku pūlim tikmēr pirms dažām dienām Dienvidāfrikā skandināja kreiso ekstrēmistu partijas "Ekonomiskās brīvības cīnītāji" (EFF) līderis Džūliuss Sello Malema. 

Te der pieminēt, ka Malema pirms diviem gadiem tika apsūdzēts nemieru organizēšanā Dienvidāfrikas Republikā pēc tam, kad tur tika apcietināts korupcijā apsūdzētais bijušais valsts prezidents Džeikobs Zuma.

Svarīgi cīņā par ietekmi ir arī viedokļu ietekmētāji jeb "influenceri". Tikai dažas stundas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kemi Seba – franču-beniniešu vlogeris ar vairāk nekā miljonu sekotāju "Facebook" paziņoja, ka "Krievija cenšas atgūt vēsturiskās zemes". Viņš arī regulāri publicē pret Rietumiem vērstu un Krieviju slavinošu saturu.

Cita labi zināma viedokļu līdere Āfrikā ir šveiciete ar kamerūniešu izcelsmi Natālija Jamba (328 000 sekotāju sociālajā tīklā "X"), kura, piemēram, šajā pagājušogad publicētajā tvītā Kremlim tik ierastajā retorikā vēstīja, ka Ukraina ir "pilna ar neonacistiem", un kara izraisīšanā vainoja Kijivu. 

Dezinformācija Āfrikā kļūst arvien nežēlīgāka un izplatītāka. Pērnā gada novembrī ASV Valsts departaments savā paziņojumā vērsās pret Sebu un Jambu, kā arī iezīmēja spēcīgas saiknes starp viņiem un "vāgneriešu" paspārnē esošo "Brīvo pētījumu un starptautiskās sadarbības asociāciju".

Āfrikā aktīvi darbojas arī Krievijas valstij piederošais medijs RT. Tas savu ietekmi kontinenta mediju vidē arvien stiprina caur Afrique Media, kas bieži vien izplata prokrievisku un pret Rietumiem vērstu propagandu. Zināms, ka Krievijas iestādes finansē arī vairākas Āfrikas radiostacijas un laikrakstus, piemēram, "Lengo Songo" un "Ndjoni Sango" Centrālāfrikas republikā.

Kremļa propagandas slazdos nekrīt visi

Jo vairāk Kremlis Āfrikā pieslejas autoritāriem režīmiem, stiprinot tos un graujot demokrātiju un pilsonisko brīvību, jo skaļāk dzirdami kontinenta iedzīvotāju saucieni pēc leģitīmas un tautas vēlētas pārvaldes, pieaug arī neapmierinātība ar Kremli un tās līderi Vladimiru Putinu. 

Masveida iedzīvotāju protesti demokrātijas atbalstam nesen notikuši Alžīrijā, Gvinejā, Sudānā, Ugandā un arī Zimbabvē.

To, ka Kremļa rupors nav skāris visus, liecina arī jūnijā Āfrikas kontinentā veiktā aptauja. Tās rezultāti liecināja, ka lielākā daļa Dienvidāfrikas, Kenijas, Nigēras, Senegālas, Ugandas un arī Zambijas iedzīvotāju Krievijas uzsākto karu Ukrainā vērtē kā starptautisko principu un likumu pārkāpumu.

KONTEKSTS:

Krievija ir parakstījusi vienošanos par militāru sadarbību ar vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm, piektdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrajā Krievijas–Āfrikas samitā Sanktpēterburgā.

Putins apgalvo, ka Āfrikas valstis saņēmušas ieročus un tehnoloģijas, dažas pat par brīvu, "ar mērķi atbalstīt šo valstu drošību un suverenitāti". Politiskie un militārie eksperti norāda, ka Kremlis, iespējams, stiprina ietekmi Āfrikā ar privātā militārā grupējuma "Vagner" palīdzību.

Saskaņā ar Kremļa ziņām Krievijas–Āfrikas samitā bija pārstāvētas 49 no 54 Āfrikas valstīm. Tomēr valstu vai valdību vadītājus uz to bija nosūtījušas tikai 17 valstis, kas ir mazāk nekā pirmajā Krievijas–Āfrikas samitā 2019. gadā.