Sarunu mērķis ir panākt atbalstu Ukrainai arī ārpus Rietumvalstu loka, no valstīm, kas līdz šim nav nostājušās nevienā pusē. Krievija sarunās nepiedalās, tomēr Kremlis paudis, ka tām sekos līdzi.

"Miera sarunās pārstāvēts daudz valstu, vairāki kontinenti, ieskaitot valstis arī no globālajiem dienvidiem. Sarunas ir ļoti svarīgas, jo tādi jautājumi kā pārtikas drošība, kas ietekmē miljoniem cilvēku likteņu Āfrikā, Āzijā un citur, ir atkarīgi no tā, cik ātri nonāksim pie miera.

Ir ļoti svarīgi, ka visa pasaule saprot – taisnīga un godīga Krievijas agresijas izbeigšana ir pilnīgi visu interesēs! Visu!" uzsvēra Zelenskis.

Ukraina un tās sabiedrotie cer, ka sarunas novedīs pie vienošanās par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanas principiem. Kijiva gan atzina, ka sarunas nebūs vienkāršas, ņemot vērā plašu valstu pārstāvniecību.

"Es paredzu, ka saruna nebūs viegla, bet patiesība ir mūsu pusē," piektdien pārraidītā intervijā sacīja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

"Mums ir daudz domstarpību, un mēs esam dzirdējuši daudzas nostājas, bet ir svarīgi, ka mēs dalāmies savos principos," sacīja Jermaks, kurš vada Kijivas delegāciju. "Mūsu uzdevums ir apvienot visu pasauli ap Ukrainu."

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs šonedēļ paziņoja, ka tikšanās laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta viņa 10 punktu miera formulai, kas paredz pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas teritorijas.

Plāns arī aicina atjaunot Ukrainas robežas, tostarp Krimas teritoriju, ko Krievija vienpusēji anektēja 2014. gadā.

Tikmēr Krievija jau agrāk ir teikusi, ka jebkurās sarunās būs jāņem vērā "jaunās teritoriālās realitātes".

Lai gan Vašingtona negaida, ka sestdienas sesijā tiks panākts būtisks izrāviens vai izdoti kopīgi paziņojumi, diplomāti norādīja, ka Ukrainas organizēto sanāksmju mērķis bija iesaistīt virkni valstu debatēs par ceļu uz mieru, jo īpaši BRICS bloka dalībnieces – Brazīliju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku, kuras šajā blokā apvienojās kopā ar Krieviju un kuras ieņēmušas neitrālāku nostāju attiecībā uz karu, – pretēji Rietumu lielvarām.

Saūda Arābija pielikusi pūles, lai pārliecinātu sarunās piedalīties valstis, kas iepriekšējās sanāksmēs nav piedalījušās, norāda Rietumu diplomāti.

Ķīna, kas iepriekšējā sarunu kārtā Kopenhāgenā nepiedalījās, uz sarunām Saūda Arābijā nosūtījusi Eirāzijas lietu īpašo sūtni Li Hui, sestdien pavēstīja Pekina. Uz sarunām Džidā ieradies arī Indijas nacionālās drošības padomnieks Šri Adžits Dovals, sestdien sociālajos tīklos pavēstīja Indijas vēstniecība Rijādā.

Līdzīgi kā Ķīna arī Indija turpina uzturēt ciešas saites ar Krieviju un nav nosodījusi Maskavu par karu.

Saūda Arābijas "balansēšanas stratēģija"

Sanāksmē tika uzsvērta Saūda Arābijas "gatavība sniegt savu palīdzību, lai sekmētu tāda risinājuma panākšanu, kura rezultātā tiks panākts pastāvīgs miers", piektdien paziņoja oficiālā Saūda Arābijas preses aģentūra.

Rijāda, kas ir pasaulē lielākā jēlnaftas eksportētāja un cieši sadarbojas ar Krieviju naftas politikas jautājumos, ir norādījusi uz savām saitēm ar abām pusēm un pozicionējusi sevi kā iespējamo starpnieku karā, ziņo AFP.

Maijā karaliste uzņēma Zelenski arābu samitā, kas arī notika Džidā, kur viņš apsūdzēja dažus līderus, ka tie "piever acis" uz Krievijas iebrukuma šausmām.

Rijāda ir pieņēmusi "klasisku līdzsvarošanas stratēģiju", kas varētu mīkstināt Krievijas reakciju uz šīs nedēļas nogales samitu,

sacīja Birmingemas Universitātes Saūda Arābijas politikas eksperts Umars Karims.

Saūda Arābijas amatpersonas uzskata, ka sestdienas sarunas ir pierādījums tās globālajai ietekmei un attaisnojums tam, ka tā liek uzsvaru uz diplomātisko partneru dažādošanu.

"Šīs sarunas ir spilgts piemērs Saūda Arābijas daudzpolārās stratēģijas panākumiem, uzturot ciešus sakarus ar Ukrainu, Krieviju un Ķīnu," sacīja valdībai tuvs Saūda Arābijas analītiķis Ali Šihabi.

Rijāda "vēlas būt Indijas vai Brazīlijas sabiedrībā, jo tikai kā klubs šīs vidējās lielvalstis var cerēt uz ietekmi uz pasaules skatuves," sacīja Starptautiskās krīzes grupas Tuvo Austrumu programmas direktors Josts Hiltermans.

"Vai tās spēs vienoties par visām lietām, piemēram, par karu Ukrainā, ir liels jautājums," sacīja eksperts.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.