"Vairāku posmu speciālajā operācijā vienlaikus tika aizturēti deviņi Krievijas aģenti Dņipro, Zaporižjā un Sumos, kā arī Doneckas, Odesas un Kirovohradas apgabalos," teikts paziņojumā.
Aģenti apzināja koordinātas, lai Krievija varētu veikt triecienus Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un svarīgiem infrastruktūras objektiem.
"Ienaidnieka grupā bija divas ierēdnes. Viena no viņām ir Dņipro pilsētas domes amatpersona, otra – Odesas apgabala Južnes pilsētas domes departamenta vadītāja. Viņas apzināja pretgaisa aizsardzības spēku un svarīgāko elektroapakšstaciju atrašanās vietas, lai koriģētu Krievijas apšaudes visā abu reģionu teritorijā. Vēl divi aģenti veica izlūkošanu par nocietināto rajonu un Ukrainas Bruņoto spēku smagās artilērijas uguns pozīciju atrašanās vietām pie Pokrovskas un Časivjaras. Viņu līdzzinātājs vāca informāciju par aizstāvju personālsastāva un militārās tehnikas koncentrācijas vietām Kurahovē, Doneckas apgabalā," teikts paziņojumā.
Krievijas aģentu vidū bija arī divi menedžeri un universitātes students, kas fiksēja armijas ešelonu pārvietošanos, kā arī bijušais izformētās milicijas darbinieks, kas nodeva okupantiem informāciju par Krievijas uzbrukuma sekām vienai no Ukrainas hidroelektrostacijām.
"Apsūdzētie nonāca uzmanības lokā kā aktīvi komentētāji prokremlisko "Telegram" kanālu čatos.
Pēc attālinātas vervēšanas nodevēji sazinājās ar savu Krievijas kuratoru, izmantojot anonīmus čatbotus populārajā ziņojumapmaiņas programmā," norādīja SBU.
SBU izmeklētāji paziņoja aizturētajiem, ka viņi tiek turēti aizdomās par valsts nodevību, kas izdarīta kara stāvokļa apstākļos.
Ļaundari atrodas apcietinājumā.
Tikmēr Ukraina no ASV saņēmusi dotāciju 3,9 miljardu ASV dolāru apmērā, pavēstījis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš norādīja – šie līdzekļi palīdzēs finansēt prioritāros valsts izdevumus, piemēram, algas skolotājiem, glābējiem un ārstiem. Šī ir pirmā tiešā budžeta atbalsta daļa Ukrainai no ASV 2024. gadā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
