Ukraina no Eiropas Savienības (ES) un citiem starptautiskajiem partneriem saņem miljardiem lielu finansiālo atbalstu valsts vajadzību segšanai kara apstākļos, taču armijas uzturēšana un visa valsts aizsardzības nodrošināšana – šo vajadzību finansēšana ir pašas Ukrainas ziņā un tur aiziet faktiski visa nauda, ko Ukraina iekasē nodokļos.
Plānojot 2024. gada budžetu, Ukraina rēķinājās ar nepārtrauktu ASV militāro atbalstu, taču tas aizkavējās. Tāpēc Ukraina daļu līdzekļu, kas šogad bija paredzēti armijas uzturēšanai un karavīru algām gada otrajai pusei, iztērēja ieroču piegādēm.
Tā dēļ valstī šobrīd ir izveidojusies situācija, ka valdībai septembra beigās vairs nebūs naudas, ko izmaksāt algās karavīriem frontē,
pirms kāda laika izteicās Ukrainas Augstākās radas Budžeta komisijas vadītāja Roksolana Pidlasa.
Ukraina no ASV gan saņēmusi dotāciju 3,9 miljardu ASV dolāru apmērā. Tie ir līdzekļi, kas palīdzēs finansēt prioritāros valsts izdevumus, piemēram, dažādus sociālos pabalstus, kā arī algas skolotājiem, glābējiem un ārstiem.
Šī ir pirmā tiešā budžeta atbalsta daļa Ukrainai no ASV šogad, un tikpat daudz līdzekļu vēl arī tiks piešķirts.
Neskatoties uz to, Ukrainas valdība jūlija otrā pusē ir apstiprinājusi šā gada valsts budžeta grozījumus, kas paredz gan nodokļu pieaugumu, gan arī citus veidus, kā ietaupīt un rast finansējumu aizsardzībai. Kopumā valsts budžeta tēriņus plānots palielināt par 434 miljardiem hrivnu (9,6 miljardiem eiro) un šī nauda pamatā aizietu aizsardzības vajadzībām – karavīru algām, militārā aprīkojuma iegādei un fortifikāciju jeb nocietinājumu izbūvei.
Ar šo valdības sagatavoto likumprojektu šobrīd strādā Ukrainas Augstākā rada un, kā izriet no tās Finanšu, nodokļu un muitas politikas komitejas vadītājas Olhas Vasiļevskas-Smahļukas sacītā, – lai cik sāpīgs varētu būt lēmums paaugstināt nodokļus, visdrīzāk tāds būs jāpieņem, jo deputātiem "nav citu variantu".
"Mēs nevaram atstāt bez atalgojuma mūsu karavīrus, nevaram apturēt ieroču iepirkumus, jo daļa no tā jau ir pasūtīta. Mums nepieciešams turpināt fortifikāciju izbūvi. Tas ir no vienas puses. No otras puses – paaugstināt nodokļus biznesam. Un te tautas deputātiem nav īpaši nekādu variantu. Tāpēc es domāju, ka mums ir nepieciešams vairāk sabalansēt likumprojektu, ko iesniedza valdība, un izveidot to tādu, kas nekaitēs biznesam," viņa teica.
Meklējot iespējas palielināt valsts budžeta ienākumus aizsardzības vajadzībām, sākotnēji tika apsvērta pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana, bet pēcāk
valdība lēma ievērojami palielināt tā dēvēto kara nodokli, un paplašināts tiks gan personu loks, kam tas būs jāmaksā, gan arī paaugstinātas nodokļa likmes.
Kara nodoklis ir speciāls nodoklis, no kura ieņēmumi aiziet tieši aizsardzības vajadzībām. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem privātpersonām – uzņēmējiem – šis kara nodoklis varētu tikt paaugstināts no šobrīd esošajiem 1,5% no ienākumiem līdz 5%, bet juridiskām personām – 1% apmērā no ienākumiem.
Tāpat šo nodokli plāno palielināt arī citās situācijās. Piemēram, iegādājoties jaunu automašīnu, varētu būt jāmaksā kara nodoklis 15% apmērā no auto vērtības, bet pārdodot nekustamo īpašumu – 5% apmērā no īpašuma vērtības. Ar šo nodokli tiks apliktas arī akcīzes preces.
Papildus finanšu situāciju valsts budžetā iecerēts uzlabot, stingrāk apkarojot ēnu ekonomiku un ietaupot uz valsts ārējā parāda maksājumiem.
Pēc valdības aplēsēm, ar šo nodokļu paaugstināšanu budžetā varētu iegūt papildus 140 miljardus hrivnu (3 miljardus eiro), taču šie grozījumi vēl nav pieņemti un šobrīd ar likumprojektu strādā parlaments.
Ja tie tiks apstiprināti šādā redakcijā, tad ukraiņi nodokļu paaugstināšanu sajutīs, iespējams, jau šoruden.
Tā kā lēmumi parlamentā vēl nav pieņemti, tad tāda ļoti liela sabiedrības uzmanība šim tematam publiskajā informatīvajā telpā pievērsta nav, taču Latvijas Radio ir sastapis atsevišķus iedzīvotājus, kas ir satraukti par šo, jo saņem ļoti mazu atalgojumu, un vēl lielāki nodokļi – īpaši kara nodokļa pieaugums – var būt ļoti jūtams.
Daļa Ukrainas sabiedrības šobrīd dzīvo ļoti smagos apstākļos, īpaši cilvēki, kas ir zaudējuši mājas un kuriem nācies no jauna sākt savu dzīvi kaut kur citur – bieži vien pilnīgi no nulles. Tāpat virkne uzņēmēju izteikušies, ka ekonomika šobrīd nav gatava nodokļu paaugstināšanai.
Amatpersonas gan izteikušās, ka ir gatavas meklēt kompromisus ar uzņēmējiem, lai viņiem tas nebūtu liels trieciens. Pirms pāris dienām notika sarunas ar uzņēmēju organizācijām, kas gan beidzās bez kāda konkrēta rezultāta.
Kā izteicies finanšu ministrs Sergijs Marčenko – valdība ir spiesta nākt ar šādu iniciatīvu, jo visi pārējie avoti aizsardzības nozares finansējuma palielināšanai jau ir izsmelti, taču Finanšu ministrija ir gatava meklēt kompromisus. Tiesa, laika tam nav daudz un visi šie lēmumi ir jāpieņem līdz septembrim, kad sāks trūkt līdzekļu pat karavīru atalgojumam.
