Augusta beigās Ukraina paziņoja, ka tai beidzot ir izdevies pārraut Krievijas pirmo aizsardzības līniju un atbrīvot nelielo Robotines ciematu Ukrainas dienvidos. 

Lai arī maza, Robotine atrodas stratēģiski svarīgā vietā – no tās iespējams nokļūt uz Krievijas kontrolē esošu ceļu, kā arī līdz Tokmakas dzelzceļa mezglam. Vēl viens ceļš no ciemata ved uz Krievijas okupēto pilsētu Melitopoli, kuru ukraiņi raksturojuši kā "vārtus" uz Krimas pussalu.

Tieši tādēļ Ukrainas panākumi ir tik nozīmīgi, vērtēja franču medijs "France24".

Frontes līnijā Zaporižjas apgabala rietumos pie Robotines ilgu laiku bija izvietots Krievijas režīmu atbalstošais neonacistu kaujinieku grupējums "Izlūkošanas un diversiju trieciengrupa Rusič". To apstiprina arī Kara izpētes institūta (ISW) augustā publicētais ziņojums.

Tā ir kritiski svarīga frontes līnija, un Krievijas militārā vadība, visticamāk, nevar atļauties, ka kādas vienības tur saceltos vai atteiktos veikt kaujas uzdevumus, lēsa institūta eksperti. Bet tikai dažas dienas pirms Robotines atbrīvošanas tur izvietotie "Rusič" kaujinieki bija draudējuši nolikt ieročus.

Oficiālais iemesls bija Kremļa bezdarbība pēc tam, kad augusta beigās Somijā tika aizturēts viens no šīs grupas galvenajiem komandieriem un dibinātājiem Jans Petrovskis. Viņam arī draudēja izdošana Ukrainai, kur Petrovskim izvirzītas dažādas ar terorismu saistītas apsūdzības un draud 15 līdz 20 gadu ilgs cietumsods.

Petrovskis, kurš ir Krievijas un Norvēģijas dubultpilsonis, jau 2014. gadā bija viens no "Rusič" dibinātājiem un piedalījās Donbasa okupācijā. Tiek uzskatīts, ka viņš savulaik arī savervēja algotņus cīņām "Vagner" sastāvā. 

Ziņapmaiņas vietnē "Telegram" vairāki "Rusič" biedri pauda neapmierinātību ar Krievijas iestāžu attieksmi.

"Ja valsts nespēj aizsargāt savus pilsoņus, kāpēc pilsoņiem būtu jāaizsargā valsts?" jautāja viens no viņiem.

"Pastāv ļoti liela iespēja, ka algotņi vienkārši "nolika ieročus" un Robotine tādēļ krita," vērtēja Vašingtonā bāzētās domnīcas "New Lines Institute" eksperts Džefs Hons.

"Krievijai tik ļoti trūkst kaujinieku, ka tā nevar aizstāt vienības, kas padodas," piebilda eksperts.

Ja tur patiešām notikusi sacelšanās, tās iemesls, visticamāk, bija saistīts ne tik daudz ar grupējuma līdera aizturēšanu, cik ar Krievijas algotņu kaujinieku motivācijas zudumu kopumā, ko tikai pastiprinājusi Maskavas pieaugošā nespēja tos kontrolēt, vērtēja Hons.

Der piebilst, ka oficiāli padošanos Robotinē nav apstiprinājuši ne "Rusič" vienības kaujinieki, ne arī Krievijas Aizsardzības ministrija.

Krievijas algotņu grupējumu likteni īpaši sašūpoja "Vagner" grupējuma īslaicīgais apvērsums jūnijā un algotņu vadoņa Jevgēnija Prigožina nāve augusta beigās.

Tieši Prigožina vadībā "Vagner" ilgstoši pildīja organizatorisko funkciju citiem Krievijas militārajiem grupējumiem, kas darbojas Ukrainā. Viņa laikā algotņiem maksāja labi, turklāt stabilā valūtā – ASV dolāros, vēstīja "France24".

Taču pēc dumpja un Maskavas mēģinājumiem "vāgneriešus" likvidēt šādu militāro grupu apstākļi Ukrainā tikai pasliktinājās. Dolārus nomainīja rubļi, un nav zināms, cik un vai vispār kaujiniekiem šobrīd maksā, stāstīja Hons.

"Iespējams, ka viņi arī netiek apgādāti, jo Krievijas jau tā pārslogotajā kara loģistikā kaujinieku grupējumi ir viszemākajā līmenī," piebilda eksperts.

Par nepietiekamu munīcijas daudzumu vēl pirms dumpja sūdzējās arī algotņu vadonis Prigožins. Viņš pat draudēja atsaukt savus karavīrus no frontes līnijas Bahmutā. Taču Prigožina un viņa labās rokas Dmitrija Utkina nāve esot iznīcinājusi veselu ēnu varas struktūru, kuras pamatā bija gan sakari, gan arī spēja vadīt bandītus un noziedzniekus, vērtēja medijs.

 "New Lines Institute" eksperts arī norādīja, ka vēl sliktāk Kremlim var klāties tad, ja šīs militārās grupas nolemtu pāriet Ukrainas pusē: 

"Mani nepārsteigtu, ja daži no šiem puišiem nožēlotu grēkus un pēkšņi pievienotos leģionam "Krievijas brīvība", it īpaši, ja viņiem tur maksā dolāros," viņš teica, atsaucoties uz Kijivu atbalstošu Krievijas kaujinieku grupu, kas apgalvo, ka pēdējos mēnešos sarīkojusi vairākus uzbrukumus Belgorodas apgabalā Krievijā. 

"Es patiešām domāju, ka gadījums Robotinē ir nozīmīgs un liecina par vēl vairākiem notikumiem nākotnē."

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.