Amerikāņi brīdinājuši, ka stingri vērsīsies pret jebkādiem mēģinājumiem iejaukties ASV politiskajos procesos.
Maksāja par dezinformācijas izplatīšanu
ASV Valsts departaments, Finanšu un Tieslietu ministrijas paziņojušas, ka šādi tās koordinēti vēršas pret "ļaunprātīgiem ietekmes centieniem", ko ir īstenojis Simonjanas vadītais medijs RT un Krievijas valsts atbalstīts hakeru grupējums.
Today, @USTreasury’s Office of Foreign Assets Control (OFAC) sanctioned 10 individuals and 2 entities in response to Russian influence targeting the 2024 presidential election. https://t.co/Kwfc5kT60y
— Treasury Department (@USTreasury) September 4, 2024
ASV Tieslietu ministrija ierosināja krimināllietu pret diviem RT darbiniekiem – Konstantīnu Kalašņikovu un Jeļenu Afanasjevu. Viņi ir apsūdzēti par maksāšanu satura veidotājiem ASV par prokremliskas propagandas un dezinformācijas izplatīšanu ASV teritorijā. Maz ticams, ka apsūdzētie nonāks uz tiesas sola ASV, jo viņi dzīvo un strādā Krievijā.
ASV Valsts departaments pasludināja RT un tā meitasuzņēmumus "RIA Novosti", TV-Novosti, "Ruptly" un "Sputņik" par "ārvalstu pārstāvniecībām, norādot, ka tos faktiski kontrolē Krievijas valdība.
Departaments arī izsludināja 10 miljonu dolāru lielu atlīdzību, ja tiks sniegta noderīga informācija par Krievijas hakeru grupējumu "Russian Angry Hackers Did It" (RaHDit), kas arī varētu būt iesaistīts informācijas operācijās ASV.
Krievijai vēlamāka būtu Trampa uzvara
ASV ģenerālprokurors Meriks Gārlends paziņoja, ka Krievija ir īstenojusi plaša mēroga dezinformācijas kampaņu, izplatot melus ar viltus ziņu vietņu un reālu sociālo tīklu slavenību starpniecību, lai mēģinātu ietekmēt amerikāņu izvēli drīzumā gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Gārlends atklāja, ka Krievijas valdības finansētais mediju konglomerāts RT, kas agrāk bija pazīstams ar nosaukumu "Russia Today", samaksājis 10 miljonus dolāru kādam Tenesī štatā reģistrētam uzņēmumam par to, lai tas radītu un izplatītu ASV iedzīvotājiem domātu saturu ar slēptu Krievijas valdības vēstījumu. Šim mērķim esot piesaistīti arī labēji noskaņoti influenceri, kuriem ir miljoniem sekotāju sociālajos tīklos.
Gārlends sacīja, ka tādējādi Maskava vēlējās panākt sev vēlamu rezultātu cīņā par ASV prezidenta amatu starp demokrāti Kamalu Harisu un republikāni Donaldu Trampu.
Viņš neminēja, kuram kandidātam Kremlis dod priekšroku, bet ir nojaušams, ka tas ir Tramps. Arī pēc 2016. un 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām izgaismojās fakti par Krievijas mēģinājumiem panākt Trampa uzvaru.
Maskava cenšas vājināt atbalstu Ukrainai
Baltā nama pārstāvis Džons Kērbijs norāda, ka Krievijas mērķis bija mazināt starptautisko atbalstu Ukrainai, pastiprināt prokrievisko vēstījumu izplatīšanu, kā arī ietekmēt ASV vēlētāju lēmumus.
"Viņi izplata propagandu un dezinformāciju, kas cenšas samazināt ASV sabiedrības atbalstu tam, ko Ukraina cenšas darīt, lai sevi aizsargātu. Un ir virkne citu lietu, ko Krievija dara, lai Amerikas Savienotās Valstis attēlotu kā sava veida ļauno spēlētāju pasaulē. Viņi to dara, lai iedragātu ticību un paļāvību demokrātijai kopumā, un iedragātu ticību un paļāvību Amerikas demokrātijai," Kērbijs sacīja raidsabiedrībai PBS.
"RT vairs nav tikai Kremļa propagandas rīks. Tas tiek izmantots, lai īstenotu Krievijas slepenās ietekmes operācijas," secina Kērbijs.
Savukārt Krievijas pētnieks Viljams Rišs uzskata, ka Kremļa mērķis ir padziļināt sabiedrības šķelšanos ASV. "Domāju, ka Krievija vai vismaz tās līderi šobrīd ir samierinājušies ar to, ka viņi ir pasaules kaitnieki. Ka viņi var vismaz parādīt Rietumiem, ka spēj iejaukties to lietās," Rišs sacīja telekanālam "FOX 5 New York".
Krievijas propagandas koncerna "Rossija Segodņa" vadītāja Simonjana par Kremļa propagandas un dezinformācijas izplatīšanu jau ir iekļauta Eiropas Savienības, Lielbritānijas, Ukrainas, Japānas, Armēnijas un citu valstu sankciju sarakstos.
