Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas tuvojas straujiem soļiem. Priekšvēlēšanu laikā īpaši aktuāls kļūst jautājums par to, cik daudz un kāda informācija ir pieejama sabiedrībai, lai cilvēki varētu izdarīt pārdomātu un informētu izvēli.
Sociālo mediju platformas "X" bloķēšana Brazīlijā ir izraisījusi plašas diskusijas par vārda brīvību arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr ASV sociālajos medijos šis jautājums ir iegriezies citā gultnē, kļūstot par daļu no Donalda Trampa atbalsta kampaņas.
Trampa piekritēji aktīvi izplata ierakstus, kuros Brazīlijas solis tiek raksturots kā klajš vārda brīvības pārkāpums, vienlaikus apgalvojot, ka līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties arī ASV, ja prezidenta vēlēšanās uzvarētu Demokrātiskās partijas kandidāte Kamala Harisa.
Tramps savukārt tiek attēlots kā pēdējais vārda brīvības bastions, kurš spētu pasargāt amerikāņus no šīs brīvības atņemšanas, ko it kā ir iecerējusi Harisa. Viņa piekritēji uzsver, ka tikai Tramps var stāties pretī Demokrātiskās partijas plāniem kontrolēt publisko telpu un tieši viņš it kā patiesi iestājas par brīvu un demokrātisku sabiedrību, par amerikāņu vērtībām, ne Harisa.
Harisa ir norādījusi, ka sociālo mediju platformām būtu nopietnāk jāpieiet tam, lai tajās netiktu izplatīts nepatiess, maldīgs un kaitniecisks saturs, piemēram, naida runa, un jāizstrādā efektīvāki satura izvērtēšanas mehānismi. Trampa atbalsītāji savukārt ir ieslīguši galējībās un principā izkropļojuši šo nostāju, apgalvojot, ka Harisa vēlas pārvērst ASV par autoritāru režīmu, kurā tiek cenzēta jebkura brīvas domas izpausme.
Viņi izplata ierakstus, kuros Harisa tiek saukta par "komunisti" un attēlota ar sirpja un āmura simboliku, bet Demokrātu partija tiek dēvēta par "cenzūras partiju". Harisas iespējamā nākšana pie varas tiek salīdzināta ar Džordža Orvela "1984" distopiju, kurā cilvēki tiek nemitīgi novēroti un kontrolēti, pilnībā liedzot vārda brīvību un piespiežot pieņemt režīma uzskatus. Savukārt Tramps tiek pozicionēts kā glābējs, kas amerikāņus var no tā visa var pasargāt. Un ne tikai amerikāņus - pat visus Rietumus!
"Viedokļu apmaiņa" par vārda brīvību ir attīstījusies arī sazvērestības teoriju virzienā, kuras apgalvo, ka Džo Baidena un Kamalas Harisas administrācija it kā koordinē starptautisku kampaņu pret sociālo mediju platformām, lai apspiestu vārda brīvību visā Rietumu pasaulē.
Kas var pārtraukt šī ļaunā plāna izpildi? Republikāņu partija un Donalds Tramps!
Ņemot vērā platformas "X" bloķēšanu Brazīlijā un "Telegram" dibinātāja un vadītāja Pāvela Durova neseno aizturēšanu Francijā, ir svarīgi aplūkot šo notikumu kontekstu. Lai gan ir taisnība, ka sociālo mediju platformas ir piedzīvojušas zināmu spiedienu saistībā ar satura moderāciju, tomēr šāda notikumu interpretācija pilnībā izslēdz valstu neatkarīgus centienus samazināt sabiedrības drošības riskus, datu aizsardzības pārkāpumus un ierobežot dezinformācijas izplatību digitālajās platformās.
Tomēr sociālajos medijos šādi regulējumi tiek interpretēti kā daļa no "globālistu" sazvērestības, kuras virzītājspēks esot Harisas un Baidena administrācija, un "zem tupeles" ir arī Eiropas Savienība.
Šajā retorikā ir atpazīstami arī Krievijas dezinformācijas vēstījumi, kas mēdz attēlot Eiropu kā ASV marioneti, kura nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus. Sazvērestības teoriju izplatītāji izmanto arī emocionāli piesātinātu valodu, piemēram, frāzes, kā "visu demokrātisko principu iznīcināšana" vai "tirānija", lai sabiedrībā kultivētu bailes. Kā zināms, bailes ir spēcīgs rīks, lai mobilizētu cilvēkus - šajā gadījumā vēlētājus, draudot ar "demokrātijas galu", ja netiks ievēlēts Donalds Tramps.
Šis piemērs parāda, kā reāli notikumi tiek pielāgoti un izmantoti plašākai politiskajai darba kārtībai, izmantojot sazvērestības teorijas.
Tas spilgti ilustrē, kā viens notikums, kas noticis otrā pasaules malā, var kļūt par ietekmīgu instrumentu iekšpolitikas cīņās citās valstīs, īpaši tajās, kur sabiedrība jau ir sašķelta un uzņēmīgāka pret dažādiem alternatīviem stāstījumiem.
