Оригінал українською можна знайти тут.
Версия на русском — здесь.

"Esmu veicis ļoti daudzus pētījumus, kad rakstīju savas grāmatas par karu austrumos un rietumos. Uzskatu, ka ir liela kļūda domāt, ka jautājums par "piekto kolonnu" ir valodas jautājums. Tas nav valodas jautājums," uzsvēra pētnieks.

Viņš norādīja, ka vairākums krievvalodīgo ukraiņu ir Ukrainas patrioti, un daudzi Ukrainas Bruņoto spēku karavīri frontē savstarpēji sarunājas krieviski.

Un to, ka jautājums par "piekto kolonnu" nav valodas jautājums, pierāda ne tikai Ukrainas piemērs:

"Atceros, kā pirms 25 gadiem veicu pētījumus Moldovā. Intervēju krievvalodīgos Kišiņevā – jautāju viņiem, kādēļ viņi atbalsta Moldovu, kamēr viņu krievvalodīgie draugi Piedņestrā dumpojas pret Moldovu?

Man atbildēja, dumpojas ne tādēļ, ka krievvalodīgie, bet tādēļ, ka komunisti, propadomju," atceras Kuzjo.

Tieši tādēļ, pēc viņa domām, jautājums par "piekto kolonnu" ir saistīts ar identitāti, nevis valodu.

"Mēs to redzējām Moldovā, kur Piedņestra faktiski ir kā Donbass. Tie cilvēki ir  homo sovieticus. Piedņestrā, starp citu, ir trīs etniskās grupas, un vislielākā etniskā grupa ir ukraiņi. Viņi atbalsta Piedņestru, bet faktiski viņi jau vairs nav ukraiņi, bet sovoki," uzsvēra Kuzjo.

Tas pats, pēc viņa teiktā, notika Ukrainā pēc 2014. gada, kad vairākums krievvalodīgo ukraiņu austrumos un dienvidos atbalstīja tieši Ukrainu, un daudzi no viņiem iestājās Ukrainas Bruņoto spēku rindās.

"Brigāde "Azov" sastāvēja lielākoties no krievvalodīgajiem ukraiņiem no austrumiem, no Harkivas. Es viņus intervēju Mariupolē 2015.-2016. gadā, viņi bija galvenokārt krievvalodīgie," sacīja politologs.

Viņš uzsvēra, ka Krieviju atbalstīja tie Ukrainas iedzīvotāji, kuriem bija "padomju vai Mazkrievijas mentalitāte".

No otras puses, paskaidroja Kuzjo, apmēram 30% Donbasa iedzīvotāju atbalstīja separātismu, bet tā nebija citos Ukrainas austrumu apgabalos.

"No zinātnieka viedokļa, labākais veids, kā skatīties uz Ukrainu, ir – pēdējos trīsdesmit gados norisinājusies konkurence starp divām dažādām identitātēm – ukraiņu un kopējo Krievijas. Baltkrievijā vairāk dominēja pēdējā nekā baltkrievu, bet Ukrainā – pretēji, ukraiņu bija vairāk dominējoša. Ukrainai kopā ar Zelenski bijusi seši prezidenti, un tikai viens – Janukovičs – atbalstīja nevis ukraiņu, bet kopējo Krievijas identitāti," uzsvēra Kuzjo.

Viņš pastāstīja, ka rietumukraiņiem, kuriem piederēja arī viņa tēvs, nekad nav bijušas ilūzijas par to, ka krievi ir brāļu tauta, tikmēr austrumos un dienvidos tādas ilūzijas bija padomju propagandas dēļ.

"Viņiem 2014. un 2022. gada notikumi bija milzīga katastrofa. Viņi nespēja noticēt, ka to ar viņiem dara Krievijas cilvēki. Un atceramies, ka briesmīgākie [Krievijas] noziegumi notika austrumos," sacīja Tarass Kuzjo. Pēc viņa domām, šie noziegumi atvēruši acis daudziem ukraiņiem, viņus apvienojot, bet ideja par krievu tautu kā brāļu tautu kļuvusi margināla.