ASV Kongresa ēka Vašingtonas centrā jau ir apjozta ar žogu. Policija, visticamāk, gatavojas gan iespējamām nekārtībām pēc vēlēšanām, atceroties 2021. gada 6. janvāra notikumus, gan arī jaunā prezidenta inaugurācijai, kas arī notiks pie Kongresa ēkas. Tam jau tiek celtas īpaši paredzētās tribīnes.
Šobrīd situācija ir mierīga un gaisā ir jaušams jautājums par to, kas tad varētu notikt tuvākajās dienās.
Trešdaļa balso agrāk
Aptuveni 75 miljoni amerikāņu jeb trešdaļa no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem šoreiz savu izvēli veica pirms galvenās vēlēšanu dienas. Tas ir rekordliels skaitlis.
ASV Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa norāda, ka augošā iepriekšējās balsošanas popularitāte ir saistīta ar to, ka Amerikā nobalsot nemaz nav tik viegli:
"Ir pieņemts Latvijā, ka brīvdienā var mierīgi aiziet balsot vietējā skolā, pašvaldībā. Amerikā darba dienā, otrdienā, notiek vēlēšanas. Ir daudz cilvēku, kuri var izlocīties no darba, aiziet stāvēt rindā, bet ir daudzi, kuri nevar. Īpaši tādās jomās, kur tev ir jāstāv pie kases, ir ļoti grūti teikt, ka es nebūšu un nezinu cik ilgi es nebūšu, jo man rindā ir jāstāv."
Turklāt katrā pilsētā un ciematā vēlēšanu iecirkņiem varētu būt atšķirīgs darba laiks. Regulāri mainās arī to atrašanās vieta.
"Tāpēc ASV savā ziņā ir ārkārtīgi grūti un sarežģīti balsot. Tāpēc paplašinās iespēja mierīgi saņemt pa pastu mājās biļetenu un savā nodabā to atstāt balsošanas kastītē, kas ir atstāta pie skolām vai pie pilsētas domes," turpina Bērziņa.
Bet šādu biļetenu skaitīšana mēdz aizņemt vairāk laika.
Daudzos štatos pilsoņi klātienē var balsot elektroniski, īpašos datoros. Tāpēc rezultātus var saskaitīt diezgan ātri. Turpretī iepriekš iesūtītos biļetenus ir jāskaita manuāli vai ar īpašu iekārtu palīdzību.
Izšķirošais Pensilvānijas štats
Lai paātrinātu procesu, dažos štatos iepriekš nodotās balsis var sākt skaitīt vēl pirms vēlēšanu dienas. Taču ne Pensilvānijā, jo republikāņi vietējā parlamentā šādu ieceri nobloķēja, uzsver Bērziņa.
"Ļoti nozīmīgs ir Pensilvānijas štats. Pensilvānijas pavalstī nevar sākt ātrāk skaitīt neklātienē iesūtītās balsis un biļetenus. [To var darīt] tikai pašā vēlēšanu dienā. Jāskatās, cik liela ir statistika, cik cilvēku ir balsojuši iepriekš. Ja citos gados iepriekš vairāk balsoja demokrāti, tad šogad arī republikāņi balso agrāk," stāsta eksperte.
Republikāņu politiķu īstie motīvi nav zināmi, bet nevar izslēgt, ka vilcināšanās ar rezultātu paziņošanu varētu nākt par labu viņu partijas kandidāta, bijušā prezidenta Donalda Trampa mēģinājumiem sēt šaubas par vēlēšanu godīgumu.
"Šobrīd retorika ir tāda, kas ļautu viņam vēlāk apstrīdēt rezultātu, ja rezultāts būtu ļoti tuvs vai ja būtu tikai dažu balsu starpība starp demokrātu kandidātu un viņu," pieļauj Bērziņa.
Tramps daudzreiz ir teicis, ka iepriekšējā balsošana vai balsošana pa pastu paver iespēju viltot rezultātus. Jau tagad bez pamatojuma tiek apgalvots, ka vairākās vietās ir atrasti viltoti biļeteni.
Vai amerikāņi grib Trampa atgriešanos?
Tā vai citādi, šīs vēlēšanas ne tik daudz ir cīņa starp Demokrātiskās partijas kandidāti Kamalu Harisu un Trampu, cik referendums par to, vai amerikāņi grib Trampa atgriešanos pie varas.
"Savā ziņā Kamala Harisa ir izveidojusi savu kampaņu par Trampa jautājumu vairāk nekā par sevi. Pēdējās dienās Harisa uzstāj, ka viņas līdzjūtība un vēlme aizstāvēt tos, kuri tiek "apbižoti", ka tas viņai ir noteicošais un kāpēc par viņu ir jābalso. Bet lielā mērā retorika ir par to, cik ārkārtīgi slikti būtu, ja Trampu ievēlētu.
Tāpēc jautājums ir par to, cik ļoti cilvēki jūtas pozitīvi par Trampu vai pret Trampu, lai aizietu balsot šajās vēlēšanās,"
vērtē Bērziņa.
Rezultātus izšķirs balsojums 7 svārstīgajos štatos. Pensilvānija ir viens no tiem. Tik tuva priekšvēlēšanu cīņa nav novērota jau sen.
