Vairākās pilsētas apkaimēs nogranda sprādzieni, bet Harkivas mērs Ihors Terehovs norādīja, ka Krievijas nomestās bumbas nav trāpījušas infrastruktūras objektiem vai dzīvojamajām ēkām, tāpēc izdevies izvairīties no postījumiem un uzbrukumā neviens nav cietis.
Kā vēsta portāls "RBK-Ukraina", atbildīgie dienesti pašlaik veic sprādzienu vietu apsekošanu. Arī Ukrainas galvaspilsēta šonakt piedzīvoja kārtējo Krievijas dronu uzbrukumu. Ukrainas mediji vēstīja par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbu Kijivā un tās apgabalā, neprecizējot informāciju par uzbrukumā iesaistīto dronu skaitu, iespējamajiem postījumiem vai uzbrukumā cietušajiem.
Bažas par enerģētikas sektoru
Tuvojoties ziemai pieaug bažas par Ukrainas enerģētikas objektu noturību Krievijas izvērstā kara apstākļos. Uz šī fona vairāki ārvalstu mediji iepriekš izplatīja informāciju par it kā notikušām sarunām starp Ukrainu un Krieviju par uzbrukumu apturēšanu enerģētikas infrastruktūrai. Viena no šādām publikācijām parādījās britu laikrakstā "Financial Times".
Savukārt Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks vakar Ukrainas televīzijā pārraidītajā intervijā norādīja, ka Ukraina nerisina nekādas sarunas ar Krieviju. Jermaks norādīja, ka mediju publikācijas, visticamāk, saistītas ar tiešsaistē rīkoto konferenci, kas bija veltīta energoapgādes drošībai un kuru līdzorganizēja Katara. Viņš atzīmēja, ka konferencē tika noteikti principi, kas atbilst Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvātajai "miera formula" jeb desmit punktu plānam Krievijas pilna mēroga iebrukuma izbeigšanai.
Jermaks arīdzan piebilda, ka ja Katara vai kāda cita valsts ir gatava īstenot šos principus, noslēdzot atsevišķus līgumus ar Ukrainu un ar Krieviju, tad Kijiva to atbalstītu. Ukrainas amatpersona atgādināja, ka "tāda pati situācija ir ar pārtikas drošību, proti, bija labības koridors ar Turciju", kura tā darbības nodrošināšanai parakstīja atsevišķus nolīgumus gan ar Krieviju, gan Ukrainu.
"Miera līguma" projekts
Bet raidorganizācijas "Radio Brīvība" žurnālistu rīcībā nonāca tā sauktā "miera līguma" projekts, ko Krievija piedāvāja Ukrainai akceptēt pilna mēroga iebrukuma pirmajās dienās. Dokumentā, kuru žurnālistiem sniedza kāds avots Ukrainā un kura autentiskumu apstiprināja avots Krievijā, tika ietvertas vairākas prasības Kijivai. Proti, Ukrainas armijas karaspēka skaitliskā samazināšana līdz 50 000, Ukrainas bruņoto spēku atteikšanās uzturēt savā arsenālā noteiktas ieroču sistēmas, tā dēvēto "Doneckas un Luhanskas tautas republiku" atzīšana un Ukrainas Donbasa reģiona atjaunošana par Kijivas līdzekļiem.
Kā norāda "Radio Brīvība", Kremlī sastādītais dokuments ar nosaukumu "Līgums par situācijas noregulējumu Ukrainā un Ukrainas neitralitāti" tika nodots Ukrainas pārstāvjiem Baltkrievijā 2022. gada 7. martā, proti, laikā, kad tur norisinājās Krievijas un Ukrainas sarunas par uguns pārtraukšanu.
Starp dokumentā ietvertajām prasībām bija arī visu - gan Ukrainas, gan starptautisko – sankciju atcelšana, kā arī visu prasību atsaukšana, ko Ukraina kopš 2014.gada iesniedza pret Krieviju starptautiskajās institūcijās. Tāpat Krievija pieprasīja Maskavas Patriarhāta Ukrainas pareizticīgās baznīcas īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī faktisku padomju varas un komunismu slavinošu simbolu legalizāciju Ukrainā. Krievija arī uzstāja uz tā, lai krievu valodai Ukrainā tiktu piešķirts valsts valodas statuss.
