Auksta ziemas pēcpusdiena, apmācies, dziļi lauki. Trešā tanku brigāde ir tā, kas gaida komandu doties kaujā, kad ienaidnieks kļūst aktīvāks. Atrodamies tuvu frontei, bet drīz var būt izsaukums, un karavīriem ar šo tanku vajadzēs doties uzdevumā. Nomaskēta un vienmēr uzraudzīta tehnika stāv drošībā. T72 ir tanki, kas, kā saka rotas komandieris, spēj izturēt vissarežģītākos laikapstākļus.
"Ziema vispirms tehnikai nozīmē, ka to ir grūtāk palaist. Bet šie tanki, ir tie, kuri ir vispiemērotākie tieši ziemas apstākļiem, tos var darbināt jebkuros apstākļos. Tam ir papildus sildīšanas ierīce, un 20, 25 minūtēs tas ir gatavs," norādīja komandieris Serhijs Pasačniks.
Tanki Ukrainas kaujās ir izšķirīgi. Tā ir tehnika, kas prasa mācēt ar to apieties. Karavīri, kuri dienē šajā rotā, pirms kara ar to nebija saskārušies.
Ja nu tikai Vitālijs, kurš ir traktorists, ekskavatorists un, kā pats joko, tanks nav tālu no zemes stumšanas un aršanas. Viņš arī pirms daudziem gadiem armijā bijis tankists.
"Jā, mazliet piemirstas, bet, kad vajag, ļoti ātri var visu atkal atcerēties. Ļoti ātri. Stundas laikā viss bija atpakaļ," prasmes apliecināja Vitālijs.
Visgrūtāk esot tad, kad tehnika lūst, turklāt visnepiemērotākajos brīžos un to ātri vajag salabot, lai varētu pildīt uzdevumu, pauda karavīrs. Vitālijs ir bijis ienaidniekam arī ļoti tuvu.
Vitālijs: "Jā, citā rotā bija tuvas kaujas, tas pašā kara sākumā. Tikko bijām sākuši, un pēc divām, trim dienām jau bija jādodas kaujā. Par laimi viss bija tā, ka mums nebija upuru un zaudējumu."
Latvijas Televīzija: "Nav ļoti bail?"
Vitālijs: "Ir bail! Bet, kad es nāku uz darbu, tā es to saucu, tad drīzāk nevis ir jādomā par bailēm, bet par to, kā izdzīvot. Vairāk neko. Un tad jau viss būs labi."
Dzīvot, noturēties un uzvarēt ir tas, kas dod spēku arī Aleksandram. Viņam ir tikai 23 gadi. Viņš no visiem ir visjaunākais. Pirms kara viņš strādāja par pārdošanas menedžeri.
"Tieši gadu pirms kara absolvēju Kijivas Nacionālo universitāti bioresursu nozarē," pastāstīja Aleksandrs.
"Mums vienkārši ir tāda nācija. Visi cilvēki ļoti stipri. Un vispār nedomājot, nav citas izvēles, vienkārši ņem un dari, kas jādara."
Aleksandrs sacīja, ka pēc kara vēlētos atgriezties iepriekšējā dzīvē, sportot, darīt visu to, ko līdz šim. To gribētu arī Vitālijs, kuru iepriekšējās profesijas dēļ te iesaukuši par Juristu. Arī viņš armijā pieteicies pats.
"Ja mēs neaizsargāsim savu dzimteni, tad mūsu vietā neviens to neizdarīs. Neviens te mūsu vietā karot nenāks. Ja mēs gribam dzīvot mūsu zemē, neatkarīgā, demokrātiskā, tad tas ir mūsu pienākums. Un tāpēc mēs un mūsu brāļi esam te," pauda Vitālijs.
Ukraiņi savu darbu izdarīs, sacīja Vitālijs, bet ir svarīgi, lai pasaule ukraiņus neaizmirst:
"Es gribētu, lai Baltijas valstis un Baltijas cilvēki neļautu Eiropai aizmirst, ka pie mums ir karš. Un ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei. Ja mēs paliksim vieni pret tik milzīgu valsti, ekonomiku un cilvēku resursiem, mūs vienkārši noslaucīs no zemes virsas,
un tad Eiropa ar šo ļaunumu satiksies aci pret aci, jo tam nebūs nekā pa vidu – ukraiņu, kuri tagad stāv un Eiropu aizsargā. Tāpēc, lūdzu, neaizmirstiet, ka te ir karš."
Šī ir diena, kad rotai izsaukumu nav, taču katra nākamā līdz uzvarai var būt citāda.
