Jau maijā būs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, bet rudenī iekšpolitikā valsts turpmākajam virzienam nozīmīgas Polijas parlamenta Seima vēlēšanas. Valdošā partija "Likums un taisnīgums" rudenī cīnīsies par varas saglabāšanu. Opozīcija domā par spēku apvienošanu, lai valdošo partiju gāztu. Bet jau nākamgad arī prezidenta vēlēšanas, kas var nest pārsteigumus – no Briseles dzimtenes politikā varētu atgriezties Donalds Tusks, lai pacīnītos var valsts galvas krēslu.
Kā noskaņojumus un akcentus mainījusi Gdaņskas mēra slepkavība, vai tas var ietekmēt politisko retoriku un gaidāmo vēlēšanu iznākumu, kādas izredzes un stratēģija ir valdošajai partijai un kādas – opozīcijai?
ĪSUMĀ:
- Poliju šokējusi pirms trim nedēļām notikusī Gdaņskas mēra Pāvela Adamoviča slepkavība.
- Tā aktualizējusi debates par naidīgo atmosfēru politikā un politiķu lomu sabiedrības polarizācijā.
- Politiķi aicināja saglabāt mieru un atturēties no slepkavības politizācijas, taču spriedze pierima vien uz brīdi.
- Šogad maijā arī Polijā vēlēs Eiropas Parlamentu, bet rudenī sekos parlamenta vēlēšanas.
- Valdošās partijas "Likums un taisnīgums" deputāts pārliecināts par partijas uzvaru vēlēšanās.
- Galvenā opozīcijas spēka politiķis tic, ka vairākas opozīcijas partijas var apvienot spēkus.
- 2020. gadā Polijā prezidenta vēlēšanas; tajās varētu kandidēt arī pašreizējais Eiropadomes vadītājs Tusks.
Aktualizē debates par naidīgo atmosfēru politikā
Poliju šokēja pirms trim nedēļām notikusī Gdaņskas mēra Pāvela Adamoviča slepkavība. Kāds vīrietis 53 gadus veco Baltijas jūras piekrastes ostas pilsētas mēru vairākas reizes sadūra uz skatuves labdarības koncerta laikā visu acu priekšā. Dienu vēlāk Adamovičs nomira slimnīcā.
Viņš bija bijis Gdaņskas mērs 20 gadus. Bijušais centriski liberālās partijas "Pilsoniskā platforma" biedrs, kuras atbalstu saglabāja kā mērs. Gdaņskā populārs, pazīstams ar liberāliem uzskatiem un kā Polijā valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" ass kritiķis.
Slepkava, kāds Gdaņskas iedzīvotājs, savulaik sodīts par bankas aplaupīšanu, pēc padarītā turpat uz skatuves kliedza, ka mēru sadūra, jo "Pilsoniskās platformas" valdības laikā viņš ticis netaisnīgi iesēdināts cietumā un spīdzināts.
Adamoviča noduršana Polijā aktualizēja debates par naidīgo atmosfēru politikā un politiķu lomu sabiedrības polarizācijā un sašķeltībā.
Kopš 2015. gadā Polijā pie varas nāca Jaroslava Kačinska nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums", tā īstenojusi pretrunīgi vērtētas tiesu sistēmas reformas, par kurām Eiropas Komisijā ir bažas kā likuma varu un tiesu neatkarību apdraudošām. Vārdu apmaiņa starp valdošo partiju un opozīciju kļuvusi arvien nokaitētāka.
Vai mazināsies spriedze abās ierakumu pusēs?
Janvāra nogalē, pusotru nedēļu pēc Adamoviča nāves, Latvijas Radio devās uz Poliju, lai skaidrotu, cik ļoti notikušais ietekmējis atmosfēru laikā, kad valsts gatavojas svarīgu vēlēšanu sērijai.
Polijas dienvidos Žešovas pilsētā Polijas Austrumu studiju institūta rīkotā diskusiju forumā Latvijas Radio tikās ar parlamentārieti, galvenās opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" deputāti Boženu Kaminsku. Viņa cer, ka Adamoviča slepkavība liks apdomāties politiķiem abās ierakumu pusēs:
"Es gribētu, lai Gdaņskā notikušais šausmīgais gadījums mainītu politisko situāciju Polijā. Lai asais valodas tonis, kas tagad Polijā valda, mainītos uz mierīgu sarunu.
Ir jāieklausās gan opozīcijā, gan arī tajā, ko dara un runā cilvēki, kas tagad ir pie varas. Kopš pirms trim gadiem mainījās politiskā situācija Polijā, mēs runājam paši ar sevi. Opozīcijai bieži nebija iespējas veidot dialogu, diskusiju, sarunu. Taču es gribētu, lai traģiskā situācija Gdaņskā Polijas politiķiem dotu iespēju pārdomām. Lai viņi saprastu, ka tāda runa, kurā ir naids un citu lamāšana, viedo sliktas attiecības. Un, ja kāds par tevi visu laiku runā slikti, tad arī otrs cilvēks atbildēs – kā tu man, tā es tev."
Kaminska pauž, ka tuvākā gada laikā poļu tautai būs jāpieņem daudz "svarīgu un grūtu lēmumu" gaidāmajās vēlēšanās. Jau maijā EP vēlēšanas. Tad rudenī ne vēlāk kā novembrī – Polijas parlamenta Seima vēlēšanas, kur konservatīvo valdība cer saglabāt varu, bet opozīcija to gāzt. Bet nākamgad paredzētas Polijas prezidenta vēlēšanas.
"Poļu tautai ir pārdomas par to, kā bija vakar, kā ir šodien un kā vajadzētu būt rīt. Par tādam lietām kā demokrātiju, būšanu Eiropas Savienībā un NATO. Tās ir svarīgas lietas, lai Polija citām valstīm būtu nopietns partneris," teica Kaminska.
Vairākums politiķu no visa politiskā spektra aicinājuši saglabāt mieru un atturēties no Adamoviča slepkavības politizācijas. Taču šķiet, ka spriedze pierima vien uz brīdi.
Laikraksta "Gazeta Pravna" žurnālists Mihals Potockis norāda, ka vairākums politiķu no abām barikāžu pusēm gribētu, lai situācija nomierinās. Taču skeptiski piebilst, ka tas ir pret politikas dabu, īpaši pirms gaidāmā vēlēšanu cikla: "Polijā konflikta veidošana vienmēr palīdz iegūt vairāk balsu. Tāpēc baidos, ka diemžēl pēc Gdaņskas mēra nāves paliks tikai sliktāk. Mēs redzam pirmās pazīmes, ka konflikts jau samilst. No abām barikādes pusēm viņi saka – "tā ir tava vaina", "nē, tā ir tava vaina", ka viņu nogalināja."
Līdere joprojām valdošā partija "Likums un taisnīgums"
Polijas parlamenta Seima vēlēšanas gaidāmas rudenī. Aptauju līdere joprojām valdošā partija "Likums un taisnīgums" – patlaban tā bauda gandrīz 40% atbalstu. Galvenā opozīcijas partija "Pilsoniskā platforma" joprojām iepaliek,, un atbalsts tai svārstās ap 25%. Pārējo partiju reitings ir zem desmit procentu atzīmes. Taču opozīcijas partijas domā par apvienošanos uz vēlēšanām, lai mēģinātu gāzt valdošo partiju.
Aizvadītajā nedēļas nogalē ievērību izpelnījās jaunas partijas dibināšana ar nosaukumu "Pavasaris". Tās līderis Roberts Bedrons – pirmais atklāti homoseksuālais mērs Polijā. Šajā amatā viņu 2014. gadā ievēlēja ziemeļu pilsētas Slupskas iedzīvotāji. Iepriekš 2011. gadā Bedronu ievēlēja Polijas parlamentā, viņam kļūstot par šīs valsts pirmo atklāti homoseksuālo deputātu. Bedrons ar savu partiju sola progresīvu alternatīvu abām valdošajām partijām.
Vai un kā Gdaņskā notikušais ietekmēs gaidāmās vēlēšanas, pagaidām grūti prognozēt, norāda poļu žurnālists Potockis. Runājot par opozīcijas partijām, svarīgs jautājums – vai tās spēs vai nespēs apvienoties.
Potockis saka, ka EP vēlēšanu kampaņa koncentrēsies uz Eiropas jautājumiem, bet rudenī uz Seima vēlēšanām – uz iekšlietām. Žurnālists arī atzīmē, ka pēdējos mēnešos valdošās nacionālkonservatīvo partijas popularitāte kļuvusi nedaudz vājāka. Potockis skaidro iespējamos iemeslus:
"Pirmkārt, arvien vairāk poļu bažījas par konflikta apmēriem, kas sasniegti. Viņi ir noguruši no apsūdzībām un propagandas apjoma, kas nāk no abām konflikta pusēm. Otrkārt, valdošās partijas amatpersonas kļūst augstprātīgākas.
Ir vairāk skandālu, kāds kļūst bagātāks pateicoties sakariem. Cilvēki to redz un domā, ka visam taču vajadzēja būt citādi. Jo valdošā partija solīja, ka būs citāda. Ka mainīs politiku un politisko ētiku. Tad ir arī sociālās atbalsta programmas, kas ir "Likums un taisnīgums" partijas lielākais panākums. Jā, tās strādā un bija veiksmīgas. Bet – cilvēki pie tām pierod."
"Likums un taisnīgums" pārliecināta par uzvaru; opozīcija grib apvienot spēkus
Tas, ka cilvēki jau pierod pie konservatīvo valdības sniegtajiem sociālajiem labumiem, nozīmē, ka uz nākamajām vēlēšanām jādomā par jauniem piedāvājumiem. Un partijas "Likums un taisnīgums" parlamenta deputāts Vojčeks Buczaks ir pārliecināts par vēl vienu valdošās partijas uzvaru.
"Esmu pārliecināts, ka mēs, partija "Likums un taisnīgums", uzvarēsim šajās vēlēšanās. Pateicoties tam, ko esam izdarījuši pēdējos trīs gados. Esam īstenojuši savus solījumus, sociālā atbalsta programmas. Arī nodrošinājuši efektīvu valdības darbu budžeta ieņēmumu ziņā valsts drošības aizsardzības izdevumu nodrošināšanai. Gaidāmo vēlēšanu programmā viens no uzsvariem ir uz algu paaugstināšanu, lai ātrāk sasniegtu citu Eiropas valstu līmeni. Partijas "Likums un taisnīgums" vēlēšanu programma būs draudzīga poļiem."
Savukārt galvenā opozīcijas spēka partijas "Pilsoniskā platforma" deputāts Marčins Švienčickis tic, ka vairākām opozīcijas partijām ir iespējams apvienoties, lai svaru kausus nosvērtu par labu sev:
"Opozīcijai vajadzētu apvienoties, pat ja mums ir atšķirīgi skatījumi par atsevišķiem sociālajiem un ekonomikas jautājumiem. Opozīcija var apvienoties, balstoties uz likuma varu, balstoties uz proeiropeiskumu, lai mūsu institūcijās aizsargātu eiropeiskās vērtības. Jo valdošā partija iznīcina institūcijas. Tā ved uz autoritārismu, uz vienu politisko centru, kas vada visu – tiesu sistēmu, sabiedriskos medijus."
Bet valdošās partijas deputāts Buczaks opozīcijas pārmetumus noraida: "Apsūdzībām nav pamata. Tiesu sistēma bija un ir jāreformē. To sagaida 80% sabiedrības. Mēs to esam apsolījuši un turpinām īstenot. Tā nekādā veidā nepārkāpj konstitūciju vai tiesības, vai Eiropas standartus. Opozīcija protestē par šo un citiem jautājumiem, jo opozīcijai tas ir kā degviela. Tagad tā ceļ jezgu ap mežacūku izšaušanu, kas ir nepieciešama un ko atbalstījusi arī Eiropas Komisija. Opozīcija izmanto katru situāciju, lai radītu nemieru."
Jāatzīmē, ka Polijā plašs skandāls šoziem izcēlās, kad valdība deva rīkojumu izšaut lielāko daļu mežacūku populācijas, lai no Āfrikas cūku mēra pasargātu fermas un gaļas ražošanas nozari. Pret plānu kā pārmērīgu protestēja gan vides aizstāvji, gan mednieku aprindās. Taču Brisele norādīja, ka Varšavas plāniem neiebilst.
Žurnālists Potockis norāda, ka opozīcija baidās – ja "Likums un taisnīgums" uzvarēs vēl vienās vēlēšanās, tad Polijā gaidāms Ungārijas scenārijs.
Opozīcija valdošo partiju apsūdz par tendencēm uz autoritārismu, plāniem mēģināt nacionalizēt medijus ar ārvalstu kapitālu, vērsties pret nevalstiskajām organizācijām. Valdošā partija apsūdzības noraida kā nepatiesas. Tomēr Potockis norāda, ka šādas bažas opozīcijas nometnē ir spēcīgas: "Vēlēšanu kampaņā viņi spēlēs uz šīm bailēm. "Jūs negribat diktatūru Polijā? Tad jums jāaptur partijas "Likums un taisnīgums" valdīšana!" Valdošā partija savukārt teiks, ka opozīcija ir bezatbildīga; ka tā bija par sankcijām pret Poliju, kas ir pret mūsu nacionālajām interesēm; ka viņi slēgs sociālā pabalsta programmu 500+ ģimenēm ar bērniem."
Prezidenta vēlēšanas un Tuska iespējamā atgriešanās
Nākamgad, 2020. gada pavasarī, Polijā gaidāmas vēl vienas – prezidenta vēlēšanas. Un tiek spekulēts, ka uz tām Polijas iekšpolitikā varētu atgriezties bijušais opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" līderis Donalds Tusks, kurš pēdējos gadus pavadījis Briselē, ieņemot augsto Eiropadomes priekšsēdētāja amatu. Zīmīgi, ka Tusks ir no Gdaņskas, un bija ilggadējs nogalinātā mēra Adamoviča draugs un sabiedrotais.
Tuska atgriešanās Polijas politikā nestu jaunus pavērsienus, prognozē laikraksta "Gazeta Prawna" žurnālists Potockis: "Ja Tusks atgriezīsies, tas radīs problēmas ne tikai pašlaik valdošajai partijai, bet arī opozīcijai. Jo Tuska bijušajai partijai "Pilsoniskā platforma" tagad ir jauns līderis. Un šis jaunais līderis partijas iekšienē allaž bija konfliktā ar Tusku. Būtu ļoti interesanti redzēt, kā izvērstos viņu attiecību ķīmija.
Taču Donalds Tusks un viņa atbalstītāji cer, ka viņa stāsts varētu būt līdzīgs kā Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei. Pēc termiņa Eiropas Savienības komisāres amatā viņa atgriezās Lietuvā un pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Līdz ar to Tusks cer, ka viņš to atkārtos. Un tas ir iespējams. Aptaujas liecina, ka, Tuskam vēlēšanās stājoties pretim pašreizējam Polijas prezidentam Andžejam Dudam, iespējas varētu būt puse uz pusi."
Tātad Polijai priekšā trīs vēlēšanas viena aiz otras. Cikls sāksies maijā ar EP vēlēšanām, tad rudenī tiks izvēlēts jauns Polijas parlamenta Seima sastāvs, bet nākampavasar – prezidenta vēlēšanas, kas var nest pārsteigumus. Runājot par parlamenta vēlēšanām, pašlaik šķiet, ka uz vēl vienu uzvaru virzās valdošā partija "Likums un taisnīgums".
Kaut attiecības ar Briseli pēdējos gados pasliktinājušās pretrunīgi vērtēto tieslietu sistēmas reformu dēļ, Polijas ekonomikai klājas diezgan labi, un populāras ir arī sociālā atbalsta programmas. Opozīcija valdību apsūdz par demokrātijas un likuma varas graušanu, runā par spēku apvienošanu, lai rudenī valdošo partiju mēģinātu gāzt.
Nākamie mēneši rādīs, vai traģiskie Gdaņskas notikumi mazinās saspīlējumu Polijas politiskajā atmosfērā, vai tomēr priekšvēlēšanu gaisotne un mērķis uzvarēt nepieļaus retorikas atslābumu.
