Tas notika tikai dienu pēc tam, kad Senāta republikāņu līderis Mičs Makonels un demokrātu līderis Čaks Šūmers pēc vairākus mēnešus ilgušām sarunām vienojās par likumprojektu, kas paredz atvēlēt vairāk nekā 118 miljardus dolāru ASV robežas drošības nostiprināšanai, kā arī militārajai palīdzībai Ukrainai, Izraēlai un Taivānai. Vairāk nekā pusi no šīs summas – 62 miljardus dolāru – novirzītu Ukrainas atbalstam.
Senāta balsojumam par likumprojektu vajadzētu notikt trešdien, 7. februārī. Tā apstiprināšanai ir nepieciešamas vismaz 60 no 100 Senāta deputātu balsīm.
Taču pēc pirmdien notikušās Senāta republikāņu frakcijas slēgtās sanāksmes vairāki senatori paziņoja, ka viņu partija bloķēs likumprojekta pieņemšanu. Viņi sacīja, ka ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pilnībā iepazītos ar vairāk nekā 300 lappušu biezā likumprojekta tekstu un izrunātu iespējamās izmaiņas.
Jau iepriekš arī Kongresa apakšnama – Pārstāvju palātas – priekšsēdētājs, republikānis Maiks Džonsons bija paziņojis, ka viņa frakcija likumprojektu neatbalstīs.
Arī bijušais prezidents un galvenais pretendents uz Republikāņu partijas nomināciju šī gada ASV prezidenta vēlēšanās Donalds Tramps ir asi kritizējis Baltā nama atbalstīto likumprojektu, norādot, ka tas nepietiekami stingri vēršas pret nelegālo imigrāciju, kas, tuvojoties vēlēšanām, kļūs par galveno iekšpolitisko jautājumu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
