Igaunijas Pareizticīgā baznīca otrdien apstiprināja, ka Tallinas un visas Igaunijas metropolīts, kurš laicīgajā dzīvē ir Krievijas pilsonis Valērijs Rešetņikovs, dodas prom no valsts.
Rešetņikovs sāka pildīt Igaunijas Pareizticīgās baznīcas vadītāja pienākumus 2018. gada vasarā. Sākumā viņš atradās Igaunijā ar parasto Šengenas vīzu, bet pēc tam saņēma uzturēšanās atļauju. Pēdējo reizi viņš saņēma divu gadu ilgu uzturēšanās atļauju īsi pirms Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments pirmdien atteica viņa uzturēšanās atļaujas pagarinājumu un deva rīkojumu nākamajā dienā atstāt valsti.
Atvadu paziņojumā ticīgajiem metropolīts Jevgeņijs pauda cerību, ka baznīcas dzīve turpināsies savā ritmā.
"Igaunijā ir divas arhibīskapijas, kuras ar manu svētību var īstenot mūsu baznīcas galvas autoritāti," norādīja metropolīts, ar baznīcas galvu domājot Krievu pareizticīgās baznīcas metropolītu Kirilu, kurš atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Es savukārt uzturēšu sakarus un turpināšu rūpēties par man uzticēto baznīcu pat no tālienes," solīja metropolīts Jevgeņijs.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta pārstāvji pirmdien tikušies ar Rešetņikovu, kuru informējuši par lēmumu nepagarināt viņa uzturēšanās atļauju, paskaidrojot, ka otrdien beidzas viņa pagaidu uzturēšanās atļaujas Igaunijā termiņš.
Krievijas pilsonis ar Igaunijas amatpersonām ir sadarbojies un paudis gatavību doties prom no valsts.
18. janvārī tika paziņots, ka Igaunija nepagarinās uzturēšanās atļauju Rešetņikovam.
Igaunijas varasiestāžu vērtējumā Rešetņikovs, kurš lūdza pagarināt viņam piešķirto uzturēšanās atļauju, apdraud Igaunijas drošību.
Viņam tika dota iespēja izteikt savus iebildumus, tomēr Igaunijas varasiestādes lēmumu nemainīja.
Neskatoties uz pārrunām, kurās Igaunijas Iekšlietu ministrijas pārstāvji vairākkārt Rešetņikovam paskaidrojuši, ka viņam ir jāizbeidz publiski attaisnot Krievijas un Kremļa režīma agresiju, un brīdinājumiem, Krievijas pilsonis savu retoriku nav mainījis, tādēļ viņš atzīts par Igaunijas drošību apdraudošu personu.
Arī Igaunijas Drošības policijas (KaPo) vērtējumā, "Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils konsekventi attaisno un atbalsta Kremļa režīma asiņaino agresiju pret Ukrainu. Gan patriarha Kirila, gan metropolīta Jevgeņija aktivitātes palīdzēja izplatīt un veicināt Krievijas iekšējās drošības politiku Igaunijā".
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Igaunijas parlaments atzina Krieviju par teroristisku valsti.
Rešetņikovs Igaunijā uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata dzīvoja četrus gadus. Viņam izsniegta uzturēšanās atļauja uz saīsinātu laiku, tas ir, divas reizes uz diviem gadiem.
Pēdējo reizi Rešetņikova uzturēšanās atļauja tika pagarināta pirms diviem gadiem, īsi pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma. Tuvu radinieku Igaunijā viņam nav.
Maskavas patriarhāta pakļautībā esošā Igaunijas Pareizticīgā baznīca nav saistīta ar Igaunijas Apustulisko pareizticīgo baznīcu, kas ir Konstantinopoles patriarha pakļautībā.
