Igaunijā patlaban spraigākās debates ir par to, kādu vienošanos varētu slēgt vēlēšanās uzvarējusī liberālā Reformu partija, ko vada bijušā premjerministra un eirokomisāra Sīma Kallasa meita, 41 gadu vecā Kaja Kallasa. Viņa ir jaunās paaudzes politiķe, kura tagad vada vienu no vecākajām Igaunijas partijām un, visticamāk, kļūs par jauno premjerministri.
Bet ir arī jautājums, kādēļ pēdējā brīdī mainījās prognozētais un par veseliem sešiem procentpunktiem no Reformu partijas atpalika premjerministra Juri Ratasa vadītā konservatīvā Centra partija, ko atbalsta liela daļa Igaunijas krievvalodīgo.
Tallinas Universitātes profesore Anu Totsa skaidroja, ka "ziemeļaustrumos, kur lielākoties dzīvo Igaunijas krievvalodīgie, balsošanas aktivitāte bija ārkārtīgi zema, par 20% zemāka nekā galvaspilsētā. Tas liecina, ka šeit cilvēkiem politika nerūp".
"Līdz ar to Centra partija zaudēja lielu daļu savu balsu. Un, ja Centra partija piekritīs iet koalīcijā ar Reformu partiju, tad tai būs vēl grūtāk noturēt un piesaistīt vēlētājus, jo īpaši tādēļ, ka Reformu partija akceptēja slavenā Aļošas jeb Bronzas kareivja pārvietošanu, un tas, kā atceraties, izraisīja ļoti lielu saspīlējumu etnisko grupu vidū," klāstīja Totsa.
Viens no šo Igaunijas vēlēšanu jaunumiem ir tas, ka Igaunija šķietami iet prom no asām diskusijām par etnisko šķelšanos, par spīti tam, ka, piemēram, partija "Igaunija 200" sacēla vētru, autobusu pieturās izvietojot plakātus ar tekstu, kur jāsēž igauņiem un krieviem.
Latvijas vēstnieks Igaunijā Raimonds Jansons atzina, ka "katrā ziņā šis jautājums nebija centrālais priekšvēlēšanu politiskajās debatēs, kaut arī tādi jautājumi kā izglītība, pilsonība, nodokļi bija ļoti būtiski".
"Taču nacionālais jautājums, kā, piemēram, partija "Igaunija 200" to mēģināja izspēlēt, katrā ziņā nebija tik centrāls, kā no ārpuses varētu likties," sacīja Jansons.
Totsa norādīja, ka tam ir divi skaidrojumi. "Viens ir migrācijas krīze Eiropā. Pirms 2015. gada visi pievērsa uzmanību pašmāju saspīlējumam starp igauņiem un krieviem, bet tagad, redzot migrāciju no kulturāli ļoti atšķirīgām zemēm, pašmāju krievvalodīgie šķiet tuvāki. Un otrs ir sociāli ekonomiskais progress.
Mēs šodien nevaram teikt, ka krievvalodīgie kaut kādā veidā būtu izstumti," norādīja Totsa.
Tiesa, pirmās šaubas par to, ka Reformu partija un centristi varētu izveidot lielo koalīciju, bija tieši etnisko jautājumu dēļ, jo abām partijām atšķiras domas par to, vai Igaunijā pilnībā pāriet uz mācībām igauņu valodā un vai pilnībā izskaust nepilsoņa statusu, kāds Igaunijā no 1,3 miljoniem ir 80 000 cilvēku.
Vēlēšanās uzvarējusī Reformu partija mudina izglītības reformas īstenot ātrāk, bet pilsoņa statusu iegūt vienīgi ar stingriem eksāmeniem, kam centristi pretojās. Un šis būs viens no jaunās valdības grūtākajiem uzdevumiem.
