Šī apņemšanās tika iekļauta Seima rezolūcijā par Lietuvas mērķiem NATO samitā, kas jūlijā norisināsies tās galvaspilsētā Viļņā.
Dokumentā pausts, ka NATO samitā Viļņā Ukrainu "vajadzētu uzaicināt kļūt par NATO dalībvalsti, parakstot protokolus par pievienošanos un sākt ratifikācijas procesu, kad būs atbilstoši apstākļi".
Rezolūcija paredz, ka tas būs alianses stratēģisks lēmums miera panākšanai Ukrainā un Eiropā.
Pieņemtajā rezolūcijā arī uzsvērta nepieciešamība būtiski pastiprināt Baltijas reģiona un visa NATO austrumu flanga priekšējo aizsardzību un Krievijas savaldīšanas pasākumus, kā arī palielināt Lietuvā pastāvīgi dislocētos sabiedroto kājnieku spēkus līdz brigādes apmēram.
Par šo rezolūciju nobalsoja visi 129 Seima zālē esošie deputāti.
NATO samits, uz kuru ieradīsies NATO dalībvalstu līderi, notiks jūlijā Viļņā.
1949. gadā dibinātā Ziemeļatlantijas alianse pašlaik apvieno 31 dalībvalsti, kuru vidū ir arī Latvija un pārējās Baltijas valstis. Šonedēļ par pilntiesīgu NATO dalībvalsti kļuva Somija. Drīzumā gaidāma arī Zviedrijas uzņemšana NATO.
Ukrainas ceļš uz pievienošanos NATO, visticamāk, nebūs tik raits kā Zviedrijai un Somijai, jo pietiek ar vienas dalībvalsts iebildumiem, lai aizkavētu šo procesu. Zviedrijas un Somijas gadījumā iebildumus izteica Turcija un Ungārija.
Ungārija varētu iebilst arī pret Ukrainas uzņemšanu NATO, jo premjera Viktora Orbāna valdībai ir saspīlētas attiecības ar kaimiņvalsti Ukrainu.
Turklāt jāņem vērā, ka Ukraina faktiski ir kara stāvoklī ar Krieviju, bet NATO līguma 5. pants nosaka, ka uzbrukums vienai no NATO dalībvalstīm ir uzskatāms par uzbrukumu visām.
Ja Ukraina būtu NATO dalībvalsts, pārējo dalībvalstu pienākums būtu aizstāvēt Ukrainu un iesaistīties cīņā ar Krieviju, kuras arsenālā ir arī kodolieroči. Šāda perspektīva dažām Eiropas valstīm varētu likt rūpīgi apsvērt, pirms atbalstīt Ukrainas uzņemšanu aliansē.
KONTEKSTS:
2022. gada septembrī Ukrainas prezidents Volodmirs Zelenskis iesniedza pieteikumu Ukrainas uzņemšanai NATO paātrinātā kārtībā.
2008. gadā Ukraina un Gruzija jau bija pieteikušās pievienoties NATO Rīcības plānam, kas tām pavērtu ceļu uz NATO.
Taču dažas Eiropas valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nolēma, ka Ukraina un Gruzija vēl nav gatavas šādam solim. Pēc dažiem mēnešiem, 2008. gada augustā, Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā.
